Zina, kur pievilcīgāka cena

Liepājnieks Aleksandrs klāsta, ka no galvas zina, cik maksā daļa no preču kategorijām, un viņš vienmēr skatoties tikai apjoma cenas. “Iepērkos, pasūtu dažādas preces atkarībā no cenas un ērtības,” viņš norāda.

“Nesekoju līdzi cenām, tomēr ir daži produkti, ko pērku tikai konkrētā veikalā cenas dēļ, piemēram, kafiju pērku “Depo”, jo tur vienmēr ir lētāk, burkānus – “Promo”, meža ogu mērci pērku tikai “Gemosā”, jo citur tās vienkārši nav,” stāsta kāda dienvidkurzemniece.

Viņa paslavē arī veikalu tīkla “Maxima” piedāvājumu uzņēmējiem – ar uzņēmuma klienta karti ir 5% atlaide visām precēm.

“Bet lielākoties pērku konkrētas preces neatkarīgi no cenas, jo tās ir preces, kas man vajadzīgas ar konkrētu kvalitāti,

bet noteikti izmantoju klientu lojalitātes kartes,” viņa saka.

Tikmēr mājražotāja Daiga no novada teic: “Ja būtu pieejami visi bukleti (visos veikalos regulāri neeju, un manā pastkastē bukletus neieliek), tad cenas izpētītu un salīdzinātu. Graudaugu produktus pērku “Depo”, jo tur tiem cenas zemākas. Augļus un dārzeņus “Cukuriņa Maxima”. Pārējo pērku “Lidl”, jo šis veikals ir pa ceļam. Produktus, kam ir izdevīga cena un ilgs derīguma termiņš, iegādājos vairumā.

Lielos pirkumus veicu vienu reizi nedēļā.”

Liepājniece Ieva stāsta, ka reizēm ieskatās cenu salīdzināšanas lietotnē “Cenu depo”, taču tas neesot ikdienas paradums.

Savukārt Ingūna lielākoties cenas salīdzina saimniecības precēm.

“Ieeju “Drogās”, apskatos cenas, tad dodos uz “Maximu”, kur lētāk, un tur arī konkrēto preci iegādājos. Nereti cenas atšķirība pat uz 40% mērāma,” viņa norāda.

Aktuālie dati no trim tirgotājiem

Šī gada maijā Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, lauksaimniecības un tirgotāju organizācijas parakstīja memorandu, kura mērķis ir cenu samazināšana pamata pārtikas produktiem veikalos.

Tajā paredzētas vairākas iniciatīvas, viena no tām – veicināt cenu salīdzināšanas rīku darbību, kas ļaus patērētājiem ērti salīdzināt pārtikas cenas dažādos veikalos. 

Ministrija iepriekš secinājusi, ka cenu atšķirības vieniem un tiem pašiem produktiem mēdz būt milzīgas un

iedzīvotāji varētu būtiski ietaupīt, ja vien zinātu, kur iepirkties ir izdevīgāk.

Latvijā izveidoti vairāki cenu salīdzināšanas rīki, piemēram, visasakcijas.lv (tajā vienuviet publicēti tirgotāju akciju katalogi), letapartika.lv un citi.

Laikraksts testēja vienu no šiem rīkiem – lietotni “Cenu depo”.

Saskaņā ar tajā publicēto informāciju, piemēram, vistas olas (10 gab.) pagājušās nedēļas otrajā pusē bija izdevīgāk iegādāties “Depo” (Madonas, 1,75 eiro), bet veikalos “Rimi” un “Maxima” zemākā cena olām bija 1,99 eiro.

Savukārt lētākā baltmaize bija nopērkama veikalā “Top!” (“Opā!”, 0,39 eiro) un “Maxima” (“Mana maize”, 0,39 eiro).

No 1. decembra cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji var saņemt datus no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP),

kas savukārt tos iegūst no lielākajiem pārtikas preču mazumtirgotājiem Latvijā – SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Lidl Latvija”.

Šiem tirgotājiem katru dienu jāsniedz dati par baltmaizi, rupjmaizi, saldskābmaizi, pasterizēto pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, kefīru, paniņām, sīpoliem, burkāniem, ķiplokiem, bietēm, tomātiem, gurķiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, lapu salātiem, ķirbjiem, kabačiem, kartupeļiem, āboliem, bumbieriem, zemenēm, dzērvenēm, brūklenēm, krūmmellenēm, jāņogām, upenēm, avenēm, cūkgaļu, malto cūkgaļu, mājputnu gaļu, malto mājputnu gaļu, liellopu gaļu, teļa gaļu, aitas gaļu, svaigām un atdzesētām jūras un saldūdens zivīm, kviešu miltiem, pilngraudu miltiem, griķiem, vistu olām, olīveļļu, rapšu eļļu, kā arī par saulespuķu eļļu.

CSP ir kā starpposms cenu salīdzināšanas rīku izstrādē.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis klāsta, ka ministrija strādājot, lai pārtikas cenu salīdzināšanas rīkā datus iesniegtu arī citi lielākie mazumtirgotāji.

Pilsētā un laukos paradumi atšķiras

“Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi atpūtai, veselībai un kultūrai.

Latvijas mājsaimniecību patēriņa dati skaidri rāda – sabiedrības dzīvesveids mainās, un kopējais labklājības līmenis pieaug,”

ar šādu vēstījumu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieks Raimonds Lapiņš uzstājās izstādes “Riga Food” diskusijā par to, kā mainās paradumi dažādu preču, tostarp pārtikas, patēriņā.

Saskaņā ar pēdējā, 2019. gadā veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultātiem samazinājies piena produktu, cūkgaļas, kartupeļu, rupjmaizes, cukura, kāpostu, burkānu, sviesta, margarīna un augu tauku patēriņš, savukārt palielinājies konditorejas izstrādājumu, cepumu, gatavo gaļas pusfabrikātu, siltzemju augļu un ogu, gurķu un tomātu, kā arī bezalkoholisko dzērienu, augļu sulu un minerālūdeņu patēriņš.

Atsevišķu pārtikas produktu patēriņa samazināšanos daļēji ietekmē mājsaimniecību izvēle maltītes ieturēt ārpus mājas, kā arī ēšanas paradumu maiņa.

CSP secinājusi, ka 30 gadu laikā pārtikas īpatsvars ģimeņu tēriņos ir samazinājies par vairāk nekā pusi – no 50,9% uz 23,3%.

Savukārt vidējie ienākumi trīs gadu laikā pieauguši par vairāk nekā 350 eiro (2021. gadā – 1524 eiro, 2023. gadā – 1872 eiro).

Pārtikas īpatsvara samazināšanās mājsaimniecību ikdienas izdevumos liecina par pozitīvām strukturālām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā, norāda CSP.

Sarukums tēriņos un patēriņā vērojams tieši tradicionālo produktu sadaļā, piemēram, jau pieminētajos: maizei, miltu izstrādājumiem un kartupeļiem, kā arī pienam un tā produktiem.

Pieaudzis pieprasījums pēc augļiem, īpaši daudz ēd banānus, kā arī patēriņš aug konditorejas izstrādājumiem, pudelēs pildītam ūdenim un gatavajiem ēdieniem.

CSP eksperti norāda, ka šīs tendences spilgti atšķiras starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem: pilsētās iedzīvotāji vairāk izvēlas ērtāk pagatavojamus produktus, bet laukos – tradicionālos.

Salīdzinājumam: pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības vairāk patērē mājputnu gaļu, liellopu gaļu, jogurtus, konditorejas izstrādājumus, gatavos gaļas pusfabrikātus.

Savukārt lauku teritorijās dzīvojošās mājsaimniecības vairāk nekā pilsētās dzīvojošās uzturā lieto maizi, kartupeļus, pienu, olas, cukuru, miltus, cūkgaļu, medījuma gaļu, desas un kūpinājumus.

Salīdzinot pilsētās un laukos dzīvojošo mājsaimniecību pārtikas produktu patēriņa tradīcijas, redzams, ka

laukos ievērojami vairāk uzturā lietotie pārtikas produkti ir kartupeļi, maize, piens, olas, cūkgaļa, cukurs.

2017. un 2018. gadā, kā arī no 2020. līdz 2024. gadam mājsaimniecību budžeti netika pētīti.

Pēdējais apsekojums notika 2019. gadā. 2025. gadā norit aktuālo mājsaimniecību budžetu datu vākšana. Rezultāti būs pieejami 2026. gada augustā.

Visvairāk izjūt Latgalē

Tikmēr banka “Citadele” iepazīstina ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kas vēsta – katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi kļuvuši būtiski lielāki.

Tikai 3% aptaujāto teikuši, ka pārtikas tēriņi pat samazinājušies.

“Inflācija Baltijas valstīs šogad saglabājas augstāka nekā vidēji eirozonā, kur tā ir aptuveni 2%. Latvijā un Lietuvā tā pārsniedz 4%, bet Igaunijā – 5%.

Latvijā cenu spiedienu īpaši veicinājuši ar pārtiku, mājokli saistītie izdevumi un energoresursu sadārdzinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,”

skaidro bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

“Lai gan banku kontos pieaug uzkrājumi, daudzi izvēlas atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk plāno izdevumus. Nauda netiek aktīvi ieguldīta ekonomikā, un tās aprite palēninās. Īpaši jūtami tas redzams pārtikas patēriņā – izdevumu pozīcijā, ar kuru cilvēki saskaras ik dienu.

Pat neliels cenu kāpums rada sajūtu, ka “viss ir dārgāks”,

un iedzīvotāji intuitīvi sāk atteikties no mazāk nepieciešamiem vai gardēžu segmenta pārtikas produktiem. Turklāt daļa ienākumu pieauguma gada aukstajā sezonā aiziet komunālajiem maksājumiem, atstājot mazāk brīvo līdzekļu ikdienas patēriņam,” saka K. Purgailis.

Banka aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, noskaidrojusi, ka sievietes biežāk nekā vīrieši izjūt nepieciešamību ierobežot savus pirkumus – no daļas produktu atteikušies 26% sieviešu salīdzinājumā ar 24% vīriešu.

Visizteiktāk izdevumu pieaugumu jutuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šajā grupā 30% norāda, ka pārtikas tēriņi būtiski palielinājušies.

Reģionālie aptaujas dati rāda, ka visvairāk pārtikas cenu kāpumu izjūt Latgales iedzīvotāji – 30% no aptaujātajiem atzīst, ka bijis jāatsakās no daļas ierasto produktu.

Arī Kurzemē situācija ir līdzīga – 28% iedzīvotāju norāda uz būtisku izdevumu pieaugumu,

kamēr Rīgā un Vidzeme šis rādītājs ir aptuveni 24%.

Savukārt Zemgale izceļas ar pretēju tendenci – šeit 6% iedzīvotāju ziņo par izdevumu samazinājumu, kas ir augstākais rādītājs valstī.

Ērtumu un lētumu var savienot ar veselīgumu

Maija Gertsone, uztura speciāliste

Cena būtiski ietekmē pārtikas izvēli, īpaši šobrīd, kad ekonomiskā spriedze ir jūtama. Tomēr tā nav vienīgā – uzvedības, ieradumu, kultūras un veselīguma faktori regulāri to “līdzsvaro”.

Esmu novērojusi, ka daudzi patērētāji šobrīd dzīvo ekonomiski piesardzīgi, seko akcijām un salīdzina cenas.

Tas rada vairākus novērojamus paradumus: lētāki produkti tiek izvēlēti biežāk (piemēram, āboli kā lēts auglis ar stabilu cenu); dārgo produktu patēriņš samazinās, ja vien nav funkcionālas nepieciešamības (ogas ziemā, kvalitatīvi gaļas produkti vai eksotiski augļi).

Tāpat milzīga ietekme ir akcijām – cilvēki bieži pērk to, kas ir “labā cenā”, nevis to, ko iepriekš plānoja.

Diemžēl lētākie produkti bieži ir kilokalorijām bagāti, barības vielām nabadzīgi un rūpnieciski pārstrādāti. Tas nozīmē, ka

ekonomiskā spriedze var pazemināt uztura kvalitāti – vairāk miltu izstrādājumu, mazāk svaigu dārzeņu, vairāk cukurotu uzkodu “jo lēti”.

Taču, pat ja cena diktē izvēles, cilvēki tomēr pērk produktus ar emocionālo vērtību (piemēram, kūkas gabaliņu pēc garas darba dienas), produktus ar veselīguma pievienoto vērtību (olas, kefīru, griķus, kas, starp citu, arī vairs nav no tiem lētākajiem).

Cilvēki turpina izvēlēties produktus ar ērtības faktoru, kas ir gatavie ēdieni, lai pēc iespējas mazāk laika pavadītu, stāvot pie plīts.

Šeit cena nav vienīgais indikators, patērētāji spēj samaksāt vairāk par ērtību vai “veselīguma sajūtu”.

Cenu ietekmi maina sociālās un kultūras tendences, kā produkti ar ilgtspēju, vietējie vai bioprodukti, vegāniskie vai funkcionālie, kas reizēm ļauj cilvēkiem maksāt vairāk, ja produkts ir ideoloģiski vai emocionāli vērtīgs.

Pat ja cilvēks ierauga alternatīvi lētāku produktu, viņš bieži nekoriģē savus ēšanas paradumus, bet meklē lētāku versiju tam, ko jau ierasts pirkt.

Piemērs: ja cilvēks vienmēr ēd maizi, viņš nepāries uz āboliem, bet gan meklēs lētāku maizes zīmolu.

Latvijā iepirkumu grozs ir ar pārstrādātiem produktiem. Kāpēc?

Pirmkārt, cena un ilgtspēja mājsaimniecību budžetā. Otrkārt, tie ir lētāki uz porciju, ilgāk uzglabājami, bieži nopērkami akcijās. Tāpat tie sniedz komfortu – Latvijas patērētāji, tāpat kā visa Eiropa, kļūst “aizņemtāki”.

Rezultātā cilvēki izvēlas produktus, kas neprasa daudz laika.

Tāpēc grozā bieži nonāk: gatavi salāti, ruletes, svaigi gatavotie veikalos, smalkmaizītes, konditoreja, graudaugu batoniņi, brokastu pārslas, desas, cīsiņi, kūpinājumi.

Vērā ņemams faktors ir arī produktu mārketings un to redzamība veikalos. Lielākā daļa pārstrādāto produktu ir spilgti, vizuāli pievilcīgi, tiek izvietoti acu augstumā, ir pieejami “pa ceļam” – pie ieejas, pie kasēm, akciju stendos.

Ietekmē arī paradumi un ģimenes budžets. Daudzās Latvijas mājsaimniecībās vēsturiski dominē maize un miltu izstrādājumi, kartupeļi, desas un kūpinājumi, konservi, cukurotie dzērieni vai saldinātie piena produkti.

Tāpat novērojams, ka dārzeņu, augļu, piena, gaļas un zivju produktu cenas pēdējos gados būtiski pieaugušas.

Šādos apstākļos daudzi pāriet uz lētākām alternatīvām (piemēram, desas vietā gaļas izstrādājumi), “miksētajiem” produktiem (kā gaļas ruletes, pelmeņi), produktiem ar ilgāku derīguma termiņu (konservi, saldētas preces).

Tā rodas šķietama ekonomija, bet samazinās uzturvērtība.

Kā tas ietekmē uzturu? Tas nozīmē mazāk šķiedrvielu un svaigu produktu, mazāk mikroelementu un antioksidantu. Uzturā parādās vairāk sāls, cukura un piesātināto tauku no zemas kvalitātes eļļām un taukvielām.

Uztura izmaiņu ietekmē pircējs “aizpilda kuņģi”, bet ne vienmēr saņem nepieciešamās uzturvielas.

Uzziņai

Pārtikas produkti pēc patērētā apjoma uz vienu mājsaimniecības locekli gadā

Uzziņai

– Jaunākie CSP dati rāda, ka vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā novembrī samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar oktobri. Pret pērnā gada novembri cenas pieaugušas par 3,8%.

– Preču cenu līmeni novembrī uz leju ir “vilkušas” pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas (–0,5%), kur būtiskākā ietekme bija svaigiem augļiem, sieram un biezpienam, kā arī kafijai.

– Pārtikas cenas novembrī saruka par 0,3%, kas ir pretēji parasti novērotajam cenu kāpumam šajā mēnesī. “Swedbank” aprēķini liecina, ka pārtikas memoranda zemo cenu grozā ietverto preču cenas kopš maija sarukušas par 0,8%. Salīdzinājumam – citus gadus “memoranda groza” cenas novembrī parasti ir vienā līmenī ar maiju.

Iepriekšējos mēnešos “memoranda groza” cenu dinamika būtiski neatšķīrās no tipiskajām cenu izmaiņām. Taču, pateicoties pārtikas cenu kritumam novembrī, “memoranda groza” cenu dinamika nu jau izskatās patērētājam labvēlīgāk nekā citus gadus.

Avots: “Swedbank”

Es domāju tā: Kā var iepirkties lētāk?

Jānis, strādā pārdošanā:

– Vajag pelnīt vairāk. Par cenām nezinu, eju un pērku, uz cenām īsti neskatos. Ko gribas, to pērku.

Rita, pensionāre:

– Man ir 87 gadi. Es tāda īpaša persona un to, kas ir lētāk, es nekad mūžā neesmu pirkusi. Skatos produktu kvalitāti. Pārtikai viena pati tērēju 40 eiro nedēļā. Cenas apskatu internetā, izmantojot telefonu.

Man ir savi principi, kā un kur es iepērkos un ko. Mans gaļas veikals ir “Divi naži”, kur pērku īsto gaļu, bet pēc tā pa taisno eju uz “Elvi” veikalu, jo tur ir dabīgā maize.

Sanija, vidusskolniece:

– Zinu, ka ir akcijas, kuponi, pati izmantoju. Man ir atlaižu kartes. Es nedzīvoju viena, dzīvoju ar vecākiem.

Kad ar viņiem aizbraucu uz veikalu, iziet apmēram 70 eiro, kādreiz mazāk. Tas nav katru dienu, bet katru otro trešo. Ģimenē esam pieci cilvēki, divi esam sportisti, un uzturs ir svarīgs.

Annija, studente:

– Noteikti jāizmanto atlaižu kartes. Izdevīgi var nopirkt gaļu, īpaši “Rimi”. Daudz iepērkos arī veikalā “Maxima”. Izmantoju uz atlaižu kartēm uzkrāto virtuālo naudiņu.

Esmu studente, sekoju līdzi lētākajām cenām. Ja gatavoju pati, tikko nopirku tam gaļu un salātus, samaksāju ap 5 eiro. Bet, ja vēl eju kur paēst ārpus mājām, tad vairāk. Šodien jau 15 eiro.

Viktorija, pensionāre:

– Es tikai akciju preces pērku un meklēju, kur lētāk. Izmantoju arī “Zemo cenu groza” produktus. Cenšos pirkt pēc iespējas mazāk, īpaši gaļu. Uzturā lietoju dārzeņus, kartupeļus. Maizi reti pērku, nav vairs garšīga, bet, ja ir garšīga, tad ir dārga.

Bēdīgi, cenas kāpj uz augšu, tā ir ņirgāšanās, ka arī pārtika kļūst arvien dārgāka! Tas, ko pieliek pensijām, nespēj segt inflāciju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Kurzemes Vārds”.