Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Izmantot veloceļu vēl jāmācās

Izmantot veloceļu vēl jāmācās
Foto: Ruslans Šuļga
01.08.2019 07:12

liepajniekiem.lv

Kopš tramvaja tilta un Lielās ielas rekonstrukcijas, sava vieta satiksmē atrasta arī velosipēdistiem. Tiesa, ne visi ir priecīgi par izveidotajiem veloceļiem – aktīvie velobraucēji saskatījuši trūkumus infrastruktūrā, kā arī regulārus likuma pārkāpējus. 

“Ja braucu ar auto un neesmu uzmanīga, varu pavisam viegli radīt nelaimi,” uzskata autovadītāja Zita. “Es pieņemu, ka velosipēdisti brauks tā, kā likumā norādīts, taču ja viņi izdomā braukt pa velojoslu pretējā virzienā un es nogriežoties nepaskatos uz otru pusi, negribot varu kādu traumēt.”

Velosipēdisti, kas pārvietojas pretējā virzienā vai arī pa ietvi, uz Lielās ielas ir redzami gana bieži. Tāpat netrūkst pārgalvju, kas tiltu šķērso pa brauktuvi kopā ar automašīnām.

Jautājot, kādēļ aktīvisti nepārvietojas tā, kā paredz infrastruktūra, par atbildi varam saņemt tikai dusmīgus izteicienus: “Braucu kā gribu! Man tā vajag!”

Arī biedrības “Velo-Redele” pārstāvis Mārtiņš Zālītis novērojis šādus gadījumus un uzskata, ka cilvēki vēl nav pieraduši un arī nepilnības liek pārkāpt likumu.

“Velobraucējiem vajadzētu būt uzmanīgākiem! Ir taču marķējums. Bet šāda rīcība, manuprāt, ir neveiksmīgi izbūvētu pieslēgumu dēļ.”

Mārtiņš Zālītis šī posma rekonstrukcijai sekojis līdzi no paša sākuma. “Es atceros infrastruktūras sākotnējo versiju, kas atšķīrās no tā, kas ir paveikts. Pati velojosla ir labākais risinājums tam, lai divritenis tiktu izmantots kā transportlīdzeklis ikdienā un nopietni iekļautos kopējā transporta sistēmā. Lielajā ielā velojosla, kas izvietota uz brauktuves ir paraugs tam, kādai ir jābūt divriteņiem paredzētajai infrastruktūrai pilsētā, vietās ar vidējas un augstas intensitātes satiksmi. Nedrīkst aizmirst, ka divritenis, pirmkārt, ir transportlīdzeklis, kuru cilvēce ir izgudrojusi lai pārvietotos neradot kaitīgus izmešus un tam ir jābūt uz brauktuves. Protams, vietās, kur ir pietiekoši daudz telpas, to vēlams veidot nost no autotransportam paredzētās infrastruktūras.”

Viņš atzīst, ka velojosla uz brauktuves ir lielisks risinājums, taču savienojums ar tramvaja tiltu gan ir neatbilstošs. “Arī pie viesnīcas “Līva” un universitātes velojosla vienkārši kaut kur beidzas. Savienojumi ar tiltu abās ielas pusēs ir neērti, atrodas uz ietves, kur ir intensīva gājēju plūsma. Ielas jūras pusē savienojums ar tiltu vispār neeksistē, tas vienkārši ir uz ietves, bez apzīmējumiem. Ietve ir plata un izveidot iespējams bija, tāpat kā pa brauktuvi to savienot ar tiltu, kāda bija pirmreizējā iecere.”

Arī velojosla uz tilta esot dažādi vērtējama. “Tā ir pārāk šaura, lai pretējos virzienos braucoši divriteņi izmainītos, bet tas ir pieciešams un vietas ir tik, cik ir. Vai varēja izdarīt labāk? Jā, varēja. Bet lietotājiem neviens nejautāja,” uzskata M.Zālītis. 

Viņš novērojis, ka velojoslu divriteņu vadītāji lieto samērā daudz. “Protams, ir jāpierod pie tās un dažs labs vēl brauc pa ietvēm, kas ir cēlonis tam, ka savienojumi joslas galos nav īsti parocīgi izveidoti vai to vispār nav. Tāpat mulsina fakts, ka tramvajam ir paredzēta tik liela telpa pašā pilsētas centrā.”

Citās valstīs pieredze rādot, ka tramvajs un autotransports izmanto vienu telpu – auto pārvietojas pa gludā ceļa segumā iebūvētām tramvaja sliedēm. “Lielajā ielā tas būtu ļoti nozīmīgi, jo paplašinātos izmantojamā telpa gājējiem un velobraucējiem, kuri ir prioritāri pilsētvidē, bet tā nav,” secina M.Zālītis. 

Kopumā gan viņš projektu vērtē kā labu. “Beidzot Liepājā ir pirmā “sakarīgā” velojosla, tur, kur to vajag un ir nepieciešams to pagarināt nākamā projekta ietvaros līdz Peldu ielai. Dzirdēts, ka tā nebūšot un divritenis nesaņems tālāko joslas pagarinājumu nākamajā projektā, kas skumdina. Žēl, ka divriteni nevēlas pilsētas centrā, kur to vajag visvairāk.”   

Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova atgādina, ka, ja ir ierīkota velojosla, kā tas izdarīts Lielajā ielā, vai velosipēdu ceļš, tad velosipēda vadītājam jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos nedrīkst pārvietoties pa brauktuvi vai gājēju ceļu. Velosipēdists šādā gadījumā brauktuvi drīkst tikai šķērsot nogriešanās/apgriešanās gadījumā. Pretējā virzienā velosipēdists pa veloceliņu vai velojoslu pārvietoties nedrīkst.

Taču ja nav ierīkota ne velojosla, ne veloceliņš, velosipēdists var pārvietoties gan pa brauktuvi, gan ietvi. Taču tādā gadījumā 
velosipēdistam jāpārvietojas gājēju ātrumā un viņš nekādā gadījumā nedrīkst traucēt gājējiem. Savukārt, pārvietojoties pa brauktuvi, tas jādara iespējami tuvāk labajai malai.

Tāpat policija atgādina, ka, pārvietojoties pa velojoslu, velosipēdistiem arī ir jāņem vērā gājēju pārejas un pie tām jāapstājas, lai palaistu pāri gājējus, gluži tāpat, kā tas jādara arī transportlīdzekļiem, kuri pārvietojas pa brauktuvi.

“Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 7 līdz 30 eiro,” skaidro M.Šeršņova.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz