“Mērķis ir sadraudzēties un saprast, ka armija var būt arī draudzīgs spēks,” tā par pagājušās nedēļas nogalē notikušo ASV un Latvijas karavīru un bērnunama bērnu kopīgo pasākumu dienas garumā saka ASV vēstniecības pārstāve Inga Grīnfelde.

Pagājušo piektdienu karavīri, pa desmit no abām valstīm, pavadīja Liepājā. Jau dienas sākumā viņi izveidoja komandas, ņemot savā pulkā Labraga ielas bērnunama bērnus. Komandā – bērns un divi karavīri, katrs no savas armijas. Diena sākās ar elektrokartingu un lāzerpeintbola sacensībām “Blue Shock Race” hallē, tad – kopīgas pusdienas, Jūras spēku kuģu apskate, pastaiga pa pilsētu un koncertzāli.

ASV vēstniecības pārstāvis un zemessargs Nils Students stāsta, ka Amerikā ir kustība “Big Brother” jeb “Lielais brālis”, kurā karavīri atbalsta gan bāreņus, gan vientuļās māmiņas, gan citus mazāk aizsargātus sabiedrības locekļus. “Ir vīri, kas ziedo šai programmai laiku reizi mēnesī vai nedēļā. Piemēram, jaunietim, kam nav tēta, parāda mazbišķiņ no vīrieša dzīves.” No tās arī radušās Latvijā īstenotās iniciatīvas – tās radījusi ASV vēstniecība kopīgi ar Latvijas armiju.

Kopš Ukrainas krīzes un kopš Latvijā amerikāņu karavīri ir lielākā skaitā, sabiedriski pasākumi jau notikuši. “Esam rīkojuši malkas talkas “Zvannieku” mājās, speciālajā internātskolā Tilžā, arī Gaujienā, esam remontējuši bērnunamu Jūrmalā,” uzskaita N. Students. Liepājas pasākums ir pirmais, kur netiek darīti praktiski darbi, bet visa uzmanība veltīta tieši tam, “lai kontaktētos ar bērniem visas dienas garumā”. “Diena pilna izklaidēm,” pasmaida vēstniecības pārstāvis. “Cerams, ka dienas gaitā cilvēki būs sadraudzējušies!”

Tieši Liepājā šis pasākums notiek tāpēc, ka patlaban norisinās militārās mācības “Saber Strike”, un “amerikāņu karavīri reāli patlaban ir Kurzemē,” saka I  Grīnfelde.

“Vakar devos skrējienā, nebija nekādu norāžu, skrēju garām blokmājām, un pēkšņi attapos pludmalē – ak, mans dievs, kāds skaistums!” iespaidos par Liepāju dalās ASV armijas karavīrs Kriss Markhems (Markham). “Arī ļaudis Latvijā ir jauki.” Līdz šim viņa un citu karavīru dienas bijušas tik aizņemtas, ka šis esot pirmais brīdis, kad apstāties, satikt vietējos cilvēkus. Bērniem esot daudz jautājumu: kādas armijā ir apmācības? vai ir arī tuvcīņa? cik ilgi viņš jau ir armijā un kāpēc? un tamlīdzīgi. “Mēs cenšamies viņiem iedot pamatzināšanas par to, ko mēs darām. Vaicājam arī, ko viņi dzīvē gribētu darīt.”

Viņaprāt, ikvienam būtu jāzina, kā darbojas armija, ko dara karavīri un “ka mēs strādājam cilvēku labā”. Tāpēc tādi pasākumi kā šis ir svarīgi. Arī tāpēc, ka latviešiem ir iespēja satikt vaigā amerikāņus – viņš piekrīt, ka sabiedrībā ir daudz priekšstatu, dezinformācijas citam par citu. “Atklājas, ka cilvēki ir līdzīgi ─ savā ģimenes dzīvē, vērtībās, patriotismā.”

“Ir forši!” saka bērnunama audzēkne Diāna. “Ir jautri ar viņiem,” meitene saka par savu komandu, izrādot krekliņu, ko saņēmusi dāvanā. “Viņi izskatās tādi draudzīgi,” secina Kristīne. Viņas ar draudzeni Elīnu ir bijušas Amerikā, tāpēc esot vieglāk sazināties. Pašas armijā gan nedienēšot “nekad mūžā”. Par ko tad kļūs? Vēl daudz laika esot domāt. Bet uzzināt visu ko jaunu ir labi un noderīgi – abas piekrīt.

ASV vēstniecība atsevišķas programmas laikā rīkojusi tikšanās ar Latvijas skolu jauniešiem, karavīri ar prezentāciju par NATO apmeklējuši arī Liepāju. Tā savā ziņā bijusi kā vēstures stunda, saka Amerikā dzimušais N. Students. “Arī mums vēsture it kā beidzās ar Otro pasaules karu, un skolotāji neko daudz nestāstīja par to, kas notika pēc tam. Vēsture vēl nebija, varētu teikt, noapaļojusies.” Šī esot vēl viena iespēja, kā runāt par mūsdienu vēsturi.