No bērnu un pusaudžu nodarbēm līdz veco ļaužu pansionātam, nevarīgu cilvēku aprūpei mājās un vardarbībā cietušu cilvēku atbalstam – tik daudzveidīgs ir tēmu loks, kas apskatīts šonedēļ 11. februārī sociālās aizsardzības tematiskajā darba grupā, kas piedalās Liepājas attīstības programmas 2021.–2027. gadam izstrādē.

Kopā apmēram 40 cilvēku, kuri pārstāvēja gan pašvaldības, gan valsts iestādes, gan arī nevalstiskās organizācijas, kuras pašlaik ir sociālo pakalpojumu sniedzējas pilsētai. Tikšanās ievadā Attīstības pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas eksperts pastāstīja, kāda ir situācija Liepājā kopumā, kā mainījusies pilsēta līdzšinējā plāna periodā, 2014.–2020. gadā. Raksturīgākās tendences: pieaug iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem, un pieaug arī bērnu un jauniešu skaits, toties samazinās darbspējīgo iedzīvotāju daudzums; un joprojām samazinās iedzīvotāju skaits Liepājā kopumā. Attīstības dokumentos prognozes bijušas cerīgākas – ka iedzīvotāju skaits saglabāsies 70 tūkstošu robežās, tomēr tas jau pāris gadu ir noslīdējis zem šī skaitļa. Turpretī pēdējos gados pieaudzis darba vietu skaits pilsētā un arī strādājošu uzņēmumu skaits.

Savukārt par sociālās aizsardzības nozares pašreizējo situāciju kopumā runāja Sociālā dienesta vadītāja Linda Krasovska, ne tikai uzskaitot, cik dažādi ir sociālie pakalpojumu veidi Liepājā, bet arī uzsverot tēmas, par kurām turpmāk jādomā, meklējot risinājumus iedzīvotāju problēmām. Piemēram, vairāk jāpievēršas jauniešiem ar uzvedības problēmām, bāreņiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, senioriem (kuriem bez daudz kā cita Liepājā nav arī pansionāta); problēma ir arī atbalsts tiem, kas aprūpē seniorus dzīvesvietā, ielu sociālais darbs. Nozares lielākie izaicinājumi, pēc L. Krasovskas teiktā, ir infrastruktūra, teritorijas labiekārtošana, pansionāta vai senioru ciemata izveide, mājokļu pieejamība, tostarp jaunajām ģimenēm, sociālo dzīvokļu trūkums; kvalificēti darbinieki neizvēlas darbu nozarē, kurā ieguvuši izglītību; rindas pie speciālistiem, piemēram, pie psihologiem; darba iespējas jauniešiem, brīvprātīgais darbs, nelegālās nodarbinātības mazināšana un citi.

Savukārt pēc iedzīvotāju domām, sociālie pakalpojumi Liepājā ir nepietiekami vērienīgi, atbalsts grūtībās nonākušajiem ir pārāk mazs, un ir atsevišķas cilvēku kategorijas, kurām īpaši palīdzība būtu jāpalielina. To rāda liepājnieku aptauja, kuru pašvaldība rīkoja internetā pērnruden, gatavojoties attīstības programmas izstrādei.

Sociālās aizsardzības tematiskās darba grupas dalībnieki bija sadalīti četrās mazākās grupās. Viena apsprieda ģimenes politikas jautājumus, otra – sociālās infrastruktūras un cilvēkresursu piesaistes problēmas, trešā – sociālos pakalpojumus un palīdzību, ceturtā – vides, darba tirgus un pakalpojumu pieejamības tēmu. Katrā šajā tēmu lokā izvirzīja problēmas un risinājumus, kurus savukārt vēlams piesaistīt “zaļiem”, “digitāliem” risinājumiem vai “sadarbībai” – tie ir atslēgas vārdi nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda projektiem, kuriem pilsēta, iespējams, varētu iegūt finansējumu nākotnē. Vairākas – acīmredzot visaktuālākās problēmas – bija pamanījušas vairākas grupas, un ierosinājumi daļēji atkārtojās. Darba grupu dalībnieki arī izvirzīja termiņu – cik ātri katra problēma būtu jārisina, tātad – kādas varētu būt prioritātes. Priekšlikumu bija ļoti, loti daudz. L. Krasovska uzskata, ka darba grupās izteikti tādi priekšlikumi, kuru ieviešanai būs iespējams “izmantot visus pieejamos instrumentus”.

“Kurzemes Vārds” iepriekš jau vēstījis, ka Liepājas attīstības programmas izstrāde darba grupās turpināsies līdz marta beigām. Otrdien, 18. februārī, pulcēsies tematiskā darba grupa “Drošība”.

Uzziņai

No sociālās aizsardzības nozares darba grupas priekšlikumiem – turpmākajos gados risināmās problēmas.

*Interešu izglītības iespējas pusaudžiem, lai jebkurš bērns neatkarīgi no viņa spējām un vecuma varētu iesaistīties sporta un citās nodarbībās. Pusaudžu vecumā sākt apmeklēt sporta skolas – faktiski neiespējami.

*Informācijas trūkums vecākiem par interešu izglītību.

*Infrastruktūras trūkums bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem krīžu situācijās.

*Trūkst atbalsta aizbildņiem.

*Nepietiekams atbalsts sociālās jomas nevalstiskajām organizācijām.

*Nepietiekams atbalsts bērna invalīda asistentam, kurš ir sociāli pilnīgi neaizsargāts”.

*Trūkst speciālistu – psihologu, psihiatru, narkologu – bērniem un pusaudžiem.

*Sporta infrastruktūras trūkums bērnudārzos.

*Pansionāta izveide senioriem.

*Ģimenes locekļi nespēj finansēt veco ļaužu aprūpi pansionātos.

*Nepietiekama infrastruktūra pakalpojumiem senioriem, tajā skaitā brīvā laika pavadīšanai, frizieru un citiem pakalpojumiem – ierosina izveidot senioru “dārziņu”.

*Liepājas Universitātē izveidot mūžizglītības programmu – sociālais aprūpētājs.

*Trūkst sociālo dzīvokļu.

*Nepietiekams daudzbērnu ģimeņu materiālais nodrošinājums un atbalsts.

*Nepieciešami ielu sociālie darbinieki.

*Augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū un pirmspensijas vecuma grupā.

*Digitālās vides pieejamība mērķagrupām.

*Zema cilvēku ar invaliditāti iesaiste darbā.

*Mājas servisa pieejamības trūkums.

*Popularizēt sociāli atbildīgus uzņēmumus.

16Skatīt galeriju