Lai izvērtētu 2014. gada oficiālo peldsezonu Zilā karoga
pludmalēs, ceturtdien, 4. septembrī, Liepājas domē notika seminārs “Zilā karoga
2014. gada sezona pašvaldībās – labā prakse un problēmas”, kurā tika pārrunāta
pašvaldību labā pieredze un rasti priekšlikumi, kam nepieciešams pievērst
uzmanību, gatavojoties nākamajai peldsezonai, portālam pavēstīja Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde.

Vides izglītības
fonda pārstāvis Jānis Ulme seminārā izvērtēja 2014. gada oficiālās peldsezonas, kas sākās 15. maijā, norisi, kā arī iepazīstināja ar aktualitātēm,
kas jāievēro, gatavojoties jaunajai 2015. gada sezonai. Piemēram, jāpievērš
lielāka uzmanība tīrībai un kārtībai, ne tikai peldvietās, bet arī tuvākajās
teritorijās, tostarp kāpās, jāizvērtē peldvietas pieejamība cilvēkiem ar
kustību traucējumiem u.tml.

“Prieks, ka
pašvaldības ar Zilā karoga peldvietām var vienkopus tikties un pārrunāt sezonas
aktualitātes. Par to paldies jāsaka Liepājas domes vides aizsardzības vecākajai
speciālistei Dacei Liepniecei par izrādīto iniciatīvu, rīkot kopēju semināru, lai
varam mācīties viens no otra pieredzes un apgūt pašvaldību labos piemērus.
Ceru, ka tas kļūs par ikgadēju tradīciju – atskatīties uz iepriekšējo sezonu,
domājot jau par nākamo. Tāpat vēlos sveikt Liepājas pašvaldību ar atgriešanos
Zilā karoga peldvietu pulkā, kā arī apsveikt ar uzvaru konkursā “Piekrastes
balva”. Redzams, ka pašvaldība ir ieguldījusi lielu darbu, lai labiekārtotu
pludmali, uzlabotu tās infrastruktūru, vides pārvaldību un informāciju,” uzrunājot semināra dalībniekus, sacīja Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis
Ulme.

“Ir ieguldīts liels
darbs, lai Liepājā uzlabotu pludmales infrastruktūru, pieejamo servisu un vides
kvalitāti. Liepāja šogad ir atguvusi Zilā karoga statusu peldvietā pie
centrālās glābšanas stacijas un ieguvusi arī iedzīvotāju iemīļotākās pludmales
titulu. Visa gada laikā sekojot līdzi un izvērtējot ūdens kvalitāti, redzam, ka
Liepājai ir iespējas Zilajam karogam pieteikt visas trīs oficiālās peldvietas –
peldvietu pie stadiona, peldvietu pie Dienvidrietumu mikrorajona glābšanas
stacijas un peldvietu “Beberliņi”. Ceru, ka arī valdība pievērsīsies Baltijas
jūras piekrastes sakārtošanai un finansiālam atbalstam, lai pašvaldības kopīgiem
spēkiem var veidot vēl videi draudzīgāku piekrasti,” uzsver domes
priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

J. Ulme semināra
dalībniekus iepazīstināja ar aktuālāko statistiku, ka Latvijā 2014. gadā ir 54
oficiālās peldvietas, no kurām Zilais karogs piešķirts 12 peldvietām un 3 jahtu
ostām. Savukārt kaimiņvalstīs Zilais karogs ir piešķirts sekojoši: Igaunijai –
2, bet Lietuvai – 3. Savukārt Somijai šogad nav neviens Zilais karogs, Polijai
ir 35, Zviedrijai – 10, Norvēģijai – 17, Vācijai 144, Dānijai – 295.

Savukārt Veselības
inspekcijas sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists – vides
veselības analītiķis Normunds Kadiķis iepazīstināja ar šī gada Zilā karoga
peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un rādījumiem šī gada peldsezonas
šķērsgriezumā.

Diskusijā ar
pašvaldības pārstāvjiem tika izvērtēti arī veiktie vides izglītības un
komunikācijas pasākumi pašvaldībās un pārrunāti labās prakses piemēri.

Noslēgumā semināra dalībnieki
apmeklēja Liepājas pludmali, lai apskatītu pludmales pieejamības kompleksu cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, kuru atklāja 2013. gada 2. augustā.

Seminārā piedalījās
Limbažu, Liepājas, Jūrmalas, Ventspils, Kuldīgas, Engures un Saulkrastu pašvaldību
pārstāvji, kā arī Vides izglītības fonda un nacionālās žūrijas pārstāvji,
Veselības inspekcijas speciālisti un projekta “Mana jūra” pārstāvji.

Kā iepriekš ziņots, konkursā “Piekrastes balva” iedzīvotāju balsojumā par mīļāko peldvietu šogad ir atzīta Liepājas
peldvieta pie stadiona (pludmale pie centrālās glābšanas stacijas). Liepājas pludmale par uzvaru saņems īpašu piekrastes balvas karogu, kas,
sākot ar nākamo peldēšanas sezonu, plīvos Liepājas pludmalē.

“Zilais
karogs” ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, ko plaši pazīst gan
iedzīvotāji, gan pašvaldības un vides institūcijas. Lai pretendētu uz Zilā
karoga balvas iegūšanu, ir jānodrošina izvirzītie divdesmit deviņi stingri
kvalitātes kritēriji ūdens, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības,
kā arī labiekārtojuma un servisa jomās.