Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Kā piegriezt skrūves Kremlim, apturēt karu, stiprināt Eiropas drošību, mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas – šie un citi jautājumi tiek apspriesti plenārsēdēs, politisko grupu debatēs, komitejās utt. “Mums šeit ir karsti,” pagājušonedēļ, sazvanīta Briselē, sacīja EP deputāte Inese Vaidere.
Krievijai būs jāatbild
“Šī ir Ukrainas nedēļa. Pēc pusstundas sāksies labdarības pasākums, kur varēsim iegādāties dažādus produktus, suvenīrus utt., un visa nauda aizies atbalstam Ukrainai. Tie gan tādi sīkumi, taču Parlamentā atbalsts Ukrainai ir ļoti liels, protams ar atsevišķiem izņēmumiem, jo
ir arī tādi deputāti, kuri joprojām uzskata, ka vienīgā iespēja izbeigt karu ir runāt ar Krieviju, tāpat ir arī parlamentārieši, kuri kategoriski iestājas pret sankcijām, taču arī Latvijā tādi deputāti tālu nav jāmeklē.
Lai vai kā, kopējais noskaņojums Parlamentā attiecībā pret Ukrainu ir ārkārtīgi atbalstošs,” trešdien, kad Briselē notika EP plenārsēde, pauda I. Vaidere.
Eiropas politiķi neskopojas ar asiem izteikumiem Krievijas virzienā.
24. februārī, kad Krievija sāka uzbrukumu Ukrainai, Briselē ES līderi tikās Eiropadomes ārkārtas sanāksmē. Krievijai tika pieprasīts nekavējoties pārtraukt militārās darbības, bez nosacījumiem no Ukrainas atvilkt visus spēkus un militāro ekipējumu, pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, ievērot starptautiskās tiesības, pārtraukt dezinformācijas kampaņu un kiberuzbrukumus. Visas prasības joprojām tiek ignorētas.
“Krievija ir pilnībā atbildīga par šo agresiju un par visiem tās izraisītajiem postījumiem un bojā gājušajiem. Tai būs jāatbild par visām darbībām,” paziņoja ES līderi.
23. februārī Eiropas Padome, reaģējot uz Krievijas lēmumu atzīt valdības nekontrolēto Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju neatkarību, vienojās par pirmo pasākumu kopumu, drīz sekoja otrā un trešā sankciju pakete. Nu jau ir spēkā ceturtais sankciju kopums.
Sankciju sarakstā iekļautas vairāk nekā 860 personas, 53 struktūras, sankcijas skar finanšu, enerģētikas, gaisa telpas, jūras un transporta nozari u.c.
ES arī apliecina, ka turpinās sniegt spēcīgu politisku, finansiālu un humānu palīdzību Ukrainai un piemērot smagas sankcijas pret Krieviju un šajā karā līdzvainīgajiem.
Nepieciešams stingrs embargo
I. Vaidere teic, ka EP deputāti jau paveikuši ļoti daudz. Tieši Baltijas deputāti visvairāk atgādina par to, kas nepieciešams Ukrainai. “Un pats svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk izbeigt karu. Lai to panāktu, vispirms atsevišķām dalībvalstīm, pat neiesaistot NATO kopumā, Ukraina jāatbalsta ar visiem iespējamiem militāriem pasākumiem.
Tas, ko vēlos uzsvērt, ir: jābeidz baidīties no Putina! Mēs redzam, ka Ukraina uzvar šajā karā, protams, bez mūsu palīdzības tas nenotiktu,” teic EP deputāte.
Viņa kopā ar kolēģiem pēdējo nedēļu laikā sagatavojusi un parakstījusi daudz vēstuļu Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai ar aicinājumu ieviest pilnīgu un tūlītēju tirdzniecības embargo pret Krieviju un Baltkrieviju.
“Protams, tostarp aizvietot naftas, gāzes un ogļu tirdzniecību, kā arī nekavējoties attiecināt tā dēvētās SWIFT sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas finanšu iestādēm. Šo vēstuļu sagatavošanā iesaistījušās arī dažādas augstas EP amatpersonas,” klāsta I. Vaidere, atzīmējot, ka šie soļi Eiropai būtu jāsper uzreiz.
Tāpat vēstulēs izteikts aicinājums, lai sankciju sarakstā iekļautu vēl plašāku Krievijas amatpersonu skaitu, turklāt sankcijas būtu jāattiecina arī uz viņu tuviniekiem, kas joprojām bauda Eiropas ērtības. “Mēs ļoti aktīvi iestājamies arī, ka Ukrainai pēc iespējas ātrāk jāpiešķir ES kandidātvalsts statuss, un runājam par citām lietām, piemēram, lai Krievija tiktu izslēgta no G20 grupas, lai Krievijas uzņēmumiem liegtu piedalīties dažādos publiskos iepirkumos utt. Mēs deputāti to esam nolēmuši, taču tagad jāpanāk, lai tas viss arī notiktu”.
EP deputāte uzsver, ka šajā situācijā nedrīkst atslābt ne mirkli un nemitīgi jāatgādina, ka pie tā visa vainīgs V. Putins un Krievija, kas šo karu izraisījusi.
Eiropas Komisija saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā nākusi klajā ar plānu līdz 2030. gadam padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi. Kopīga Eiropas rīcība enerģētikas jomā pagājušonedēļ tika apspriesta arī EP plenārsēdē.
Vairāku dalībvalstu, to skaitā Latvijas, pārstāvji gan uzskata, ka naudas plūsmu uz Kremli jāaptur jau tagad. Tikmēr Ungārija paziņojusi, ka no Krievijas gāzes pirkšanas atteikties negrasās. “Taču, ja turpināsim finansēt Krieviju ar savām samaksām par enerģētikas resursiem, tad šis karš var turpināties ilgi un Ukrainu tas var izpostīt pilnībā. Piektā sankciju pakete, kurā mēs sagaidām skarbu tirdzniecības embargo, ļautu pārtraukt karu dažos mēnešos,” spriež I. Vaidere.
UZZIŅAI
ES pasākumi pret Krieviju
> 23. februārī Eiropas Padome vienojās par pirmo pasākumu kopumu. Tajā ietvertas sankcijas pret 351 Krievijas Valsts domes deputātu, sankcijas pret vēl 27 personām un vienībām, ierobežojumi attiecībā uz ekonomiskajām attiecībām ar valdības nekontrolētajām Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijām, ierobežojumi attiecībā uz Krievijas valsts un valdības spēju piekļūt ES kapitāla un finanšu tirgiem un pakalpojumiem.
> 25. februārī sekoja otrais sankciju kopums. ES nolēma iesaldēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ārlietu ministra Sergeja Lavrova aktīvus. Noteica ierobežojošus pasākumus pret Krievijas Valsts drošības padomes locekļiem un pārējiem Krievijas Valsts domes locekļiem, kuri atbalstīja to, ka Krievija atzīst pašpasludinātās Doneckas un Luhanskas “republikas”. Padome arī vienojās par turpmāku individuālu un ekonomisku ierobežojošo pasākumu kopumu. Šīs sankcijas attiecas uz finanšu, enerģētikas, transporta un tehnoloģiju nozarēm, vīzu politiku.
> 28. februārī ES nāca klajā ar trešo sankciju kopumu, nosakot gaisa telpas liegumu visiem Krievijas aviosabiedrību izmantotajiem gaisa kuģiem un aizliedza visus darījumus ar Krievijas Centrālo banku. Tā arī noteica jaunas sankcijas vēl 26 personām un vienai vienībai.
> 2. martā ES nolēma apturēt Krievijas valstij piederošo mediju kanālu “Sputnik” un “Russia Today” apraides darbības Eiropas Savienībā, piemēroja aizliegumu septiņām Krievijas bankām izmantot SWIFT sistēmu, noteica sankcijas pret Baltkrieviju.
> 9. martā Padome pieņēma papildu pasākumus, kas vērsti pret Baltkrievijas finanšu sektoru.
> 15. martā stājās spēkā ceturtā sankciju pakete, kas aizliedz visus darījumus ar konkrētiem valstij piederošiem uzņēmumiem, aizliedza kredītreitinga pakalpojumu sniegšanu jebkurai Krievijas personai vai vienībai, liedza jaunas investīcijas Krievijas enerģētikas nozarē. Padome paplašināja to personu sarakstu, kuras ir saistītas ar Krievijas aizsardzības un rūpniecisko bāzi un kurām tiek piemēroti stingrāki eksporta ierobežojumi attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt tehnoloģiju uzlabojumu ieviešanu Krievijas aizsardzības un drošības sektorā. ES arī ieviesa tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz dzelzi, tēraudu un luksusprecēm, noteica sankcijas pret vēl 15 personām un 9 vienībām.
Avots: www.consilium.europa.eu
ATBALSTS
> Humānā palīdzība: 500 miljoni no ES budžeta nolūkā pārvarēt kara traģiskās humanitārās sekas gan Ukrainā, gan ārpus tās. Vienlaikus 27 valstis, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, strādā pie tā, lai nodrošinātu piegādes vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā.
> No kara bēgošo personu aizsardzība: rekordīsā laikā ES aktivizēja direktīvu par pagaidu aizsardzību, lai nodrošinātu grūtībās nonākušām personām skaidrību un drošību, piedāvājot tām tiesības, jo īpaši sociālo aizsardzību, piekļuvi darba tirgum un izglītībai ES.
> Atbalsts robežu pārvaldībai: Komisija ir publicējusi vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstu robežsargiem efektīvi pārvaldīt ieceļotāju plūsmas pie robežām ar Ukrainu un samazināt gaidīšanas laiku, tajā pašā laikā saglabājot augstu drošības līmeni.
> Kohēzijas politikas pasākumi bēgļu atbalstam Eiropā: Komisija pieņēma jaunu priekšlikumu, kas ļauj atvēlēt noteiktus kohēzijas līdzekļus ieguldījumiem izglītībā, nodarbinātībā, mājokļos, veselībā un bērnu aprūpes pakalpojumos vai pamata materiālās palīdzības sniegšanā.
> ES sniedz plašu atbalstu pašai Ukrainai, lai palīdzētu tai pārvarēt krīzi, tostarp ārkārtas makrofinansiālo palīdzību 1,2 miljardu eiro apmērā aizdevumu veidā un papildu 120 miljonus eiro kā budžeta atbalstu.
Avots: www.ec.europa.eu
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.