Aizvadītās nedēļas saulainākajā dienā kopā ar fotogrāfu devāmies uz Liepājas jūrmalu un parku, lai parunātu ar cilvēkiem un uzzinātu, kā viņi jūtas jaunajos apstākļos. Kā vada savas dienas, par ko domā un uztraucas.

Egons Zīverts

“Dzīve jau neapstājas. Cilvēki grib kustēties,” teica liepājnieks Jānis, kurš jūrmalā izskalotajās jūras zālēs centās atrast kādu dzintara graudu. “Es esmu pensijā, man dzīve laba. Esmu drošs, ka pensiju katru mēnesi saņemšu. Kā krīzes laikā izdzīvos jaunie cilvēki, kurus atlaidīs no darba, kuriem nebūs algas? Ja viņiem arī kredīti, tad pavisam slikti.” Sirmais kungs stāstīja, ka visus pirkumus rūpīgi plāno un uz veikalu iet tikai reizi nedēļā. Līdz jūrai gan atnākot katru dienu, jo “plaušām taču jāelpo un gribas kaut vai pa gabalu redzēt citus cilvēkus”. Noskaņojums viņam esot samierniecisks un panikai neļaujoties. Jānis esot gatavs rāmu garu pārlaist ārkārtējo situāciju un šķiroties piebilda: “Jādzīvo ir! Turamies!”

Egons Zīverts

“Ar meitu atnācu uz Jūrmalas parku, jo mājās viņai apnīk sēdēt. Gribas kaut kādas aktivitātes. Es pati šobrīd nestrādāju, jo esmu ar bērnu. Pēc produktiem uz veikalu iet vīrs. Ātri, ātri, un atpakaļ mājās,” stāstīja pie kafijas kioska uzrunātā liepājniece Oļesja Gromiko. “Manas galvenās aktivitātes ir pastaigas ar jaunāko bērnu parkā un nepārtraukta ēdiena gatavošana mājās. Diviem vecākajiem bērniem nenotiek ne mācības, ne treniņi. Ļoti gribētos, lai vīrusa izraisītā jaunā situācija beigtos ātrāk un visi varētu atgriezties pie ierastās dzīves.” Jana Kozlova: “Ar bērniem tagad daudz ejam laukā staigāt, un parks ir mūsu izklaides vieta. Ne es, ne abi bērni uz treniņiem vairs neejam, paši trenējamies mājās. Tikko izsludināja brīdinājumu, tā mazo uz bērnudārzu vairs nevedām. Mājās cenšamies cits citam neapnikt…” Vīrs Romāns: “Strādāju jūrā uz kuģa, bet šobrīd nav skaidrības, kā es tikšu, kā varēšu aizlidot uz savu darbavietu. Labi, ka pagaidām ir nauda, par ko dzīvot. Situācija valstī un pasaulē, protams, skumja.”

Egons Zīverts

Draudzenes Natālija un Diāna ar špicu Ambi: “Turamies, un esam noskaņotas pozitīvi. Nedrīkst zaudēt dūšu un krist panikā. Dzīve taču turpinās! Ļoti jāšķiro ziņas, kas parādās internetā, jo tur ir daudz lieka un nepatiesa. Ja skatītos un klausītos visu pēc kārtas, tad nervi vairs nebūtu veseli. Taču uzmanīgam jābūt katram cilvēkam.” Diāna: “Uz veikalu vajag iet, bet nedaru to tik bieži kā agrāk. Veikalos noteikti izmantoju piedāvātos bezmaksas cimdus.” Natālija: “Es savai mammai cimdus nopirku aptiekā un pateicu, ja iet laukā un uz veikalu, tad tikai cimdos. Ļoti ceru, ka viņa tos velk.”

Egons Zīverts

“Rīt eju uz darbu, jo beidzas atvaļinājums. Mājās jau paliek grūti nosēdēt,” atzina Kārlis Kaķītis. Uz parku viņš ar meitiņu Aneti un dzīvesbiedri Daigu atnākuši izlocīt kājas un paelpot svaigu gaisu. Par darbu šobrīd esot drošs, jo būvniecībā nekas neliecinot, ka darbi apstāsies. Ģimenes galva turpina: “Ja godīgi, tad ir bailīgi, domājot par situāciju, kādā šobrīd visi dzīvojam. Ir satraukums par to, kas notiek valstī, kā viss tiek organizēts, bet jācer, ka epidēmija neies strauji plašumā. Mājās mēs bieži, daudz biežāk nekā agrāk mazgājam rokas, retāk ejam uz veikalu. Jā, ir izveidoti pārtikas krājumi nebaltām dienām. Naudu lieki netērējam, jo skaidrības par nākotni nav. Gatavojam un ēdam mājās. Diemžēl nav zināms, kā viss izvērtīsies rīt vai pēc dažām dienām. Ja vajadzēs, tad pielāgosimies jaunajiem apstākļiem. Galvenais, lai visi, lai mēs katrs esam apzinīgi, sargājam sevi un apkārtējos.”

Egons Zīverts

“Iznācām svaigā gaisā. Cik tad var mājās sēdēt! No citiem te, parkā, turamies pa gabalu!” moži atzina draudzenes, pensionāres Silvija Sorokina un Ilga Gurauska. “Nemiers iekšā ir, kad domājam, kādā situācijā esam nonākuši.” Abas ievērojot visus drošības ieteikumus un veikalu apmeklējot tikai rīta stundās līdz pulksten 10, kad tur mazāk cilvēku. I. Gurauska: “Ļoti negribas piedzīvot tik smagas situācijas ar daudziem saslimušajiem kā citās valstīs. Dēls vairs nedodas uz darbu bankā, bet strādā no mājām. Mazbērni arī sēž mājās.” S. Sorokina: “Divi mani bērni dzīvo Īrijā, viens Krievijā, viens Norvēģijā. Kamēr epidēmija nebūs beigusies, neviens ciemos uz Latviju nebrauks. Cik zinu, arī tajās valstīs visi satraukti, un situācija visur ir ļoti nopietna. Tāpēc jau tas nemiers turas, ka koronavīrusa sērga ir tik globāla.”

Egons Zīverts

Ceturtdien, kad bērnu laukums Jūrmalas parkā vēl nebija slēgts, satikām māmiņu Lindu Smiltiņu. Viņa pastāstīja: “Manas ģimenes dzīvesveids ir mainījies, ikdienu tagad plānojam daudz vairāk nekā agrāk. Piemēram, iepērkamies retāk. Tas pat labi, jo šis laiks, iespējams, daudzas ģimenes atradinās no ieraduma brīvdienas pavadīt veikalos, tērējot tur naudu.” Māmiņa parkā bija ar savu meitiņu un krustmeitu. Līdzi paņēmusi dezinfekcijas līdzekli, lai, dodoties mājās, dezinficētu visām rokas. Vīrs turpinot strādāt uzņēmumā Liepājā, jo pasūtījumi nav apstājušies. Uzņēmums seko, lai darbiniekiem būtu droša vide, pat vairākas reizes dienā strādājošajiem mēra temperatūru. Linda: “Šī jaunā situācija cilvēkiem iemācīs to, ka vairāk laika jāpavada ārā. Cerams, ka sāksim vairāk rūpēties arī par sevi un savu tuvinieku veselību. Domāšana noteikti mainīsies. Ja agrāk uz veikaliem gājām, vajag vai nevajag, pirkām un tērējām, tad tagad saprotam, ka varam dzīvot daudz taupīgāk. Nākot uz parku, es sagatavoju un līdzi paņēmu maizītes, ja nu sagribas ēst.”