“Latvijas tirgus var apēst tik daudz, cik tas var apēst. Tomēr pieaugot pirktspējai, Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlas preces ar lielāku pievienoto vērtību – kaut ko jaunu, dārgāku. Iekšējā tirgū konkurence ir saasinājusies, bet, lai uzņēmumi varētu attīstīties, jādomā par eksportu. Un to daudzi ražotāji ir sapratuši,” vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Arī Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Tautas partijas koordinators Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā Krišjānis Kariņš atzīmē, ka nozares potenciāls ir attīstāms, veicinot tādu produktu, kam ir augstāka pievienotā vērtība, ražošanu, paplašinot ražotāju kooperāciju, meklējot iespējas tā dēvēto nišas produktu ražošanā, kā arī palielinot eksportu. Tas nodrošinātu arī lielākas algas nozarē strādājošajiem. “Mums ir daudz lielisku uzņēmumu, kas izmanto tās iespējas, ko sniedz ES. Piemēram, “Pure Food” savu produkciju tirgo vairākās ES valstīs, bet “Trikātas siers” iekaro Skandināvijas tirgu. Redzam, ka kopš krīzes tieši eksportējošais sektors ir tas, kas virzījis tautsaimniecību uz augšu. Šobrīd Eiropā ir nedaudz vairāk par 500 miljoniem iedzīvotāju vienotā tirgū, kur nav muitas tarifu, kur ir brīva preču pārvietošana. Mums ir svarīgi to saglabāt, kā arī panākt brīvu pakalpojumu plūsmu, noārdot tos šķēršļus, kas joprojām pastāv.”

Eksporta tirgu iekarošana gan ir laikietilpīga un dārga, eksperti spriež, ka tam nepieciešams vismaz viens vai divi gadi. Tomēr Latvijas pārtikas nozares uzņēmēji, zinot, ka 2020. gadā noslēgsies Eiropas Savienības fondu finanšu plānošanas periods, sasparojušies un šobrīd aktīvi iesaistoties daudzos projektos, lai saņemtu atbalstu jaunu eksporta tirgu apgūšanai. “Piemēram, Pārtikas uzņēmumu federācijā ir klasteris, kurā vidējie un mazie uzņēmumi var saņemt atbalstu eksporta vizītēm, kontaktu veidošanas braucieniem, dalībai izstādēs vai tiešajiem līguma slēgšanas pasākumiem. Tas ir liels atbalsts uzņēmējiem, un viņi to arī aktīvi izmanto,” saka I. Šure.

Pēc Eiropas Savienības Statistikas biroja “Eurostat” datiem, 2016. gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti bija nozīmīgākā nozare kopējā Latvijas eksportā. Pērn šo produktu eksports, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies par 71 miljonu eiro jeb 3,4 procentiem.

Latvijas produktu eksports šobrīd aptverot teju visu pasaules karti. Zivsaimniecības produktus Latvijas rūpnieki eksportējot līdz pat Meksikai, mūsu valsts konditorejas preces nonāk pie patērētājiem gan Amerikā, gan daudzās citās valstīs, sieri iekarojuši Eiropu, tos sūta arī uz Ķīnu, Uzbekistānu un arābu valstīm. 

Ekonomisti atzīmē – tas, ka Latvijas produktu eksporta tirgus ir labi diversificēts, ir pozitīva iezīme.

“Eksporta apjoma ziņā faktiski esam sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Pirms tam Krievijas embargo dēļ pārtikas produktu eksports vienā ceturksnī bija nokrities pat par 40 procentiem. Taču nu pēc apmēram diviem gadiem uzņēmējiem sāk nest augļus tas grūtais darbs, ko prasīja eksporta tirgus pārorientēšana uz citām valstīm,” norāda federācijas padomes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka nozīmīgs ir alkoholisko dzērienu eksports, par piemēru minot uzņēmumu “Latvijas balzāms”, kura produkciju pārdod vairāk nekā 160 eksporta tirgos. Ārējā tirdzniecībā apjomus kāpina arī graudu un miltu pārstrādātāji, tai skaitā uzņēmumi “Dobeles dzirnavnieks” un “Rīgas dzirnavnieks”, kuriem galvenais tirgus ir Skandināvijas reģions.

Šauj dažādos virzienos

Pirms aptuveni pusgada darbu sācis Latvijas Pārtikas kompetences centrs, kurā atbalstu zinātniskiem pētījumiem jaunu produktu izstrādē un tehnoloģiju ieviešanā var saņemt ne tikai mazie un vidējie, bet arī lielie uzņēmumi. Ražotāji vērtē, ka nozīmīgs atbalsts ir arī pašmāju produktu zīmola “zaļās” un “bordo” karotītes papildu priekšrocības dalībai Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, proti, karotītes dalībniekiem ir lielākas iespējas uzvarēt valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos.

“Un valsts iepirkumi vēršas plašumā. Piemēram, Aizsardzības ministrija noslēgusi vienošanos ar lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām par to, ka tās iepirkumos prioritāti iegūs vietējo uzņēmēju ražojumi un lauksaimniecības produkti. Pirmkārt, mūsu bruņotie spēki to sen jau ir pelnījuši, otrkārt, valstī bieži uzturas sabiedroto valstu karavīri, līdz ar to palielinās iepirkuma apjoms, kas arī ir svarīgi iekšējā tirgus attīstībai. Faktiski mēs šaujam dažādos virzienos – iekšējā tirgū ar paaugstinātas vērtības produktiem, koncentrējamies uz eksportu, lai nodrošinātu attīstību, iepirkumos prioritāti dodam vietējiem produktiem, tā cenšoties maksimāli izspiest importa produkciju,” skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.

Tikmēr ražotāji cer, ka valdība tomēr izšķirsies par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu Latvijā ražotajai pārtikai, tādējādi kāpinot ne tikai pašmāju produkcijas patēriņu un palielinot konkurētspēju, bet arī atvieglojot uzņēmumu naudas plūsmu.

Vērtējot nozares riskus, I. Šure min gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no ES. Lielbritānija gan nav nozīmīgs Latvijas pārtikas jomas uzņēmēju eksporta tirgus, tomēr jebkuras valsts politiskais un ekonomiskais satricinājums, tāpat kā valūtas svārstības, atstāj iespaidu arī uz mūsu valsts ekonomiku. “Riska pakāpe jebkuram eksportētājam ir ļoti liela,” atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.

UZZIŅAI

– 2016. gadā Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19,9% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.

– Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importa vērtība gan pieauga straujāk nekā eksports. Ja eksports 2016. gadā pieauga  par 71 miljonu eiro jeb 3,4 %, tad importa pieaugums bija par 138,8 miljoniem eiro jeb 6,6%.

– Ņemot vērā importa vērtības straujāku kāpumu, 2016. gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance bija negatīva.

– Pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta struktūrā eksports uz ES veidoja lielāko daļu – 59% produktu realizēti ES iekšējā tirgū un 41% produktu eksportēti uz trešajām valstīm.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.