Trešdiena, 27. oktobris Lilita, Irita, Ita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Vēstījums pudelē ved no kāzām uz jaunu iepazīšanos. Līgo dienas brīnums un latvietības kods

Vēstījums pudelē ved no kāzām uz jaunu iepazīšanos. Līgo dienas brīnums un latvietības kods
23.06.2020 06:00

Linda Kilevica, Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Mēdz runāt par Ziemassvētku brīnumiem, taču teju neticami, tomēr reāli piedzīvojumi notiek arī pirmsjāņu laikā. Līdz asarām aizkustināti šonedēļ ir priekulnieki Līga un Jānis Pelnēni, un tikpat emocionālus mirkļus piedzīvojuši durbenieki Lilita un Arturs. Līdz šim viņi nebija pazīstami. Notiekošais atgādina romantiskas filmas scenāriju. Brīnums, kas savedis cilvēkus kopā, ir Durbes ezera krastā nejauši uzieta pudele ar vēstījumu, kura ūdenī palaista tieši Līgo dienā pirms trīspadsmit gadiem, kad salaulājās Līga un Jānis.

Pelnēnu ģimenes stāsts uzplaucis kā papardes zieds. Vārdā Līga un Jānis, iepazinušies Jāņos, apprecējušies draugu un radu līgotāju pulkā 23. jūnijā. (Foto: Ģirts Gertsons)

Jāņu nakts brīnumi

Vainagiem galvās un ar skanīgu līgodziesmu Līga un Jānis kopā ar bērniem Paulu un Mārtiņu izkāpj no auto un sveicina saimniekus lauku mājās pie Durbes ezera. “Šie ir tie mūsu brīnumi, kurus kopš tās Jāņu nakts esam sadarījuši,” ar atvasēm iepazīstina Līga. Pie pamatīga galda kādreizējās kūts akmens pamatu aizvēnī, cienājoties ar Artura pagatavoto vilkābeļu tēju un Lilitas cepto rabarberu rausi, notikumi atšķetinās pa diedziņam vien.

Pelnēnu meita un dēls ir visīstākie Jāņabērni visās nozīmēs. Paula piedzima tēva dzimšanas dienā deviņus mēnešus pēc kāzu un Jāņu nakts. “Mani vecāki precējās pa Jāņiem, un tad 20. martā piedzimu es,” saka Jānis. Abi smejas, ka ar puiku nedaudz kļūdījušies – Mārtiņš ir dzimis 6. martā.

Arturs izstāsta, ka mājas bija vecvecāku īpašums. Viņš atgriezās bērnības sētā 2004. gadā un ielika pamatus jaunajai mājai. Šogad pagalmā uzsliets karoga masts un uzvilkts Latvijas karogs, vēl top mājas nosaukuma zīme. Artura darbs saistīts ar mežu, Lilita strādā tirdzniecības jomā. Abi ir kopā piecpadsmit gadus, pirmoreiz satikušies 15. septembrī tepat ezermalā. Lai sāktu šeit dzīvot, bijis ļoti smagi jāstrādā, pat akmeņus vēluši, gandrīz visu sākuši no nulles.

Apprecējās līgojot

Pelnēnu pāra mājas ir “Jāņsēta”. “Priekulē, pirms Knīveru krustojuma, tur, kur vienmēr ir karogs mastā,” pastāsta Jānis. Īpašums nodēvēts par “Jāņsētu”, iepriekšējo īpašuma nosaukumu nomainot. Iemesls – mājas atjaunoja Jānis, būvējis vecvectēvs Jānis, kura vectēvs arī bija Jānis. Arī tur palikuši vecās kūts un mājas pamati. Kolhoza laikos ēkas bija pārbūvētas, sadalot mazās istabiņās slaucējām. Pirms piecpadsmit gadiem iegājuši un sākuši darboties brikšņos.

Ja viss ap to vien grozās, vairs neizbrīna, ka Jānis ar Līgu sapazinušies tieši Jāņos. Abi strādājuši policijā, kur tolaik nebija pašas lielākās algas, kopīgi atjaunojuši mājas. Pēc divu gadu cerēšanās sākuši domāt par attiecību juridisku nostiprināšanu. Pa Jāņiem viņiem sēta vienmēr pilna – cilvēku trīsdesmit. Ja reiz viesi kāzās ir tie paši, kas Jāņos, lai sabrauc un nosvin, tā abi nolēmuši.

“Pateicoties draugiem, mums bija tās lielās kāzas, viņi mums uztaisīja tik burvīgu pasākumu!” atceras Līga. Aizņēmušies lielo armijas telti un svinējuši pļavā trīs dienas. Vedēji bija priekulnieki Anita un Reinis Zīverti, ar kuriem nu savijušies, jo abi pāri ir krustvecāki viens otra bērniem. “Mums bija sešu stundu ceļš no baznīcas līdz mājām, pat ar lidmašīnu izmetām nāves cilpu virs Liepājas!” stāsta Jānis. Paziņām pie Durbes ezera stāvējis balts kuteris, ar kuru vizināti, un tad arī vajadzējis uzrakstīt vēstījumu ar veiksmes novēlējumu atradējam un ievietot pudelē.

Turpinājums sekos

Tā kā kāzās bija tik daudz notikumu, pudeles iemešanu Līga pat bija piemirsusi. Taču Lilita ar Arturu vēstījumu tā uzreiz neatdod, sagatavojuši pārsteigumu. Izrādās, pudele nav svaigi uzieta, to abi atraduši pirms 7–8 gadiem, precīzi neatceroties. Lilita stāsta, ka pastaigā gandrīz pagājuši garām, bet ievērojuši, ka pudelē kaut kas ir. Vēstījumu izlasījuši, izžāvējuši. Secinājuši, ka novēlējums būt laimīgiem domāts tieši viņiem, un paturējuši.

Nu abi ir ilgus gadus kopā un jūtas laimīgi, tāpēc pieņēmuši lēmumu šo vēstījumu atdot autoriem un Lilita sākusi viņus meklēt. Lilita un Arturs priecājas, ka Līga un Jānis tik ātri atsaukušies, turklāt nav no tālienes. Abi pāri atzīst, ka ļoti priecājas par notikumu, kas ļāvis iepazīties un aizsākt draudzību. Un kas zina, varbūt šim stāstam un kopīgam tikšanās brīdim būs laimīgs turpinājums…

Līga joprojām strādā Valsts policijā, personāla nodaļā. Jānis pārsviedies uz lauksaimniecību, strādā SIA “Vaiņode Agro Holding”. “Jāņsētā” Jāņos ne tikai dzied, dejo un lec pāri ugunskuram, pērn iedibināts arī pliko skrējiens gar rudzu lauku dīķa malā – četros no rīta, kad redz vairs tikai tie, kas tik ilgi izturējuši. Skrējuši tikai puiši, bet šogad ap dīķi aug baltais āboliņš, tāpēc nu skriešot meitenes. Līgai un Jānim ir pa pieaugušai meitai no pirmās laulības. Šogad pirmā līgošana būs Līgas mazdēlam Eduardam, kurš piedzima omītes dzimšanas dienā 18. martā. Arī Jāņu bērns…

Papīrs bijis mazliet samircis, pudelei tik ilgi guļot ūdenī. Taču Līgas rakstītais ne tikai skaidri saglabājies, bet piepildījies dzīvē abām ģimenēm. (Foto: Ģirts Gertsons)

Dziesma ir latvietības kods

Jau piekto gadu “Latvijas Radio 2” rīko akciju “Gadsimta garākā līgodziesma”, un ceturto reizi pēc kārtas līgošanā no saullēkta līdz saulrietam visā Latvijā savu artavu dos Pāvilostas novada kultūras nama sieviešu koris “Sīga” diriģentes Lienes Brečas vadībā. Koris ir vienīgais dalībnieks no visa Liepājas apriņķa.

Par uzaicinājumu iedziedāt savu pantu Kristapa Krievkalna aranžētajā līgodziesmā diriģente bijusi pārsteigta, jo pandēmijas laikā visa darbība taču bija stipri mazinājusies. Kā tad koris veica ierakstu? Vienkārši telefonā un pēc tam aizsūtot uz radio audiofailu. “K. Krievkalns atsūtīja melodiju ar visu tempu – metronomu iekšā. Tad diriģentam ir rokās telefons, austiņas, es pati klausos metronomu un padodu toni meitenēm, kuras kultūras namā stāvēja atļautajos attālumos cita no citas,” pastāsta L. Breča. Viņa nosmaida, ka “Sīgai” parasti trāpoties dziesmas panti par puišu un meitu attiecībām Līgo vakarā. Dziesmas pēdējo pantu “Dod, Dieviņi, kalnā kāpti” visi akcijas dalībnieki dzied kopīgi.

Par līgošanas tradīcijām mūsdienās Liene saka, ka to ievērošana esot ļoti individuāla, Daļa cilvēku tiešām paļaujoties uz repertuāru, kuru atskaņo radio. Taču tālu neesot jāmeklē līgotāji, kas tā nedara, piemēram, Otaņķu sievas vai Bārtas etnogrāfiskais ansamblis noteikti paši muzicē kopā. “Domāju, ka tas no ģimeniskām tradīcijām atkarīgs. Ja saimē ir Jānis vai Līga, tad noteikti piekopj dziedāšanu,” viņa saka. “Dziesmas ir latvietības kods, gēnos iekšā, latvietis un dziesma – divas nesaraujamas lietas. Dziesma grūtos un saspringtos laikos vienmēr devusi spēku izdzīvot. Domāju, ka cilvēki tagad ir izslāpuši pēc koncertiem, par to liecina kaut vai lielā atsaucība pagalmu koncertiem.”

Nākamgad korim “Sīga” apritēs 60 gadi. Lielajā pauzē, kad nebijis praktiski ko darīt, diriģente sākusi domāt, kā jubileja varētu izskatīties. “Desmit gadu garumā ir bijusi sadarbība ar vairākiem māksliniekiem, piemēram, Karīnu Tatarinovu, Sigitu Pļaviņu, Anci Krauzi, Uldi Marhilēviču. To visu mūsu jubilejas koncertā centīsimies izmantot. Gribētos krāsainu, skaistu koncertu kopā ar koriem, ar kuriem esam sadraudzējušies,” iecerējusi L. Breča.

Svētdien, 21. jūnijā, pulksten 16.15 “Latvijas Radio 2” ēterā būs intervija ar Lieni Breču un skanēs kora “Sīga” dziedājums.

Kā aplīgot odu un ērci

Kurš gan Jāņu vakarā nav kāvies ar odiem? Arī bailes no ērcēm svētku garšu var saindēt. Entomologs Voldemārs Spuņģis, kurš pašlaik tieši nododas ērču pētniecībai, teic – vislabāk no kukaiņiem var izvairīties, nekur neejot vispār. Viņš pats, pētot ērces, tieši pretēji, uzmeklē tādas vietas, kur ērču visvairāk.

“Es nekā īpaši no kukaiņiem neizvairos, jo viņi stimulē manu imūnsistēmu,” saka zinātnieks. Pret encefalītu gan esot potēts un piesūcamies ērces speciāli negaida. Lai kā censtos uzmanīties un valkāt piemērotu apģērbu, katrai ērcei izsekot viņam nav izdevies, šogad vien jau trīs reizes dabūjis piesūkušos parazītu ņemt nost. Tomēr arī viņš mašīnā turot aerosolu “Maga Super” – tas palīdz, ja krūmos, pļavā vai mežā jāsēž uz vietas un kukaiņi uzmācas tā, ka nemaz vairs nevar izturēt.

Reiz V. Spuņģis kopā ar vides žurnālistu Māri Olti izmēģinājuši dažādus līdzekļus odu atbaidīšanai. Vislabākā esot bijusi darva – speciāls preparāts, ražots Somijā. Tas esot plānā kārtiņā uz miesas smērējams, brūns, pēc sveķiem patīkami smaržojošs līdzeklis, taču Latvijā neesot nopērkams, varot meklēt internetveikalos. Otrs efektīvākais līdzeklis, pēc V. Spuņģa teiktā, ir pie apģērba piespraužams fumigators: “Uzparikte ar baterijām, kas iztvaicē šķidrumu, kas odus atbaida pāris metru attālumā. Ja pūš vējš, tad gan odi aizbiedēti tikai no vienas puses.” Un vēl ir elektronisks aparātiņš, kas izplata tādas skaņu frekvences kā sikspārnis, no kura odi baidās, jo sikspārņi ir odu ienaidnieki.

“Jāņos riska grupā ir tie, kuri dodas pie dabas. Galvenais – nelīst krūmos, aizaugušos izcirtumos. Ja arī tomēr iet papardes ziedu meklēt, tad pēc tam sevi rūpīgi jāapskata. Ja svin, kur nopļauta zālīte, tad viss būs okei,” ieteic pētnieks.

Veikalos un aptiekās kukaiņu aizbaidīšanai nopērkami dažādi uz apģērba smidzināmi aerosoli, ārā novietojamas šim mērķim speciāli ražotas sveces un lampiņas – odu ķērājas, un dažādi citi līdzekļi.

Vislabākais līdzeklis pret odiem ir saģērbties tā, lai odi netiktu klāt, uzskata organizācijas “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga. Bez tam viņš iesaka lietot augu izcelsmes preparātus, kas satur aktīvas ēteriskās vielas, piemēram, kuros izmantota lavanda, rozmarīns, piparmētra, baziliks. Viņa ģimene odu atvairīšanai lietojusi dabisku līdzekli “Odiņš”, tomēr viņš piebilst: “Ir arī attiecīgi jāsaģērbjas.”

Odus atbaidot arī tādi augi kā vērmeles, neļķes, gandrenes, kaķumētra, samtenes, Dalmācijas kumelīte, biškrēsliņš – šādas ziņas atrodamas lapā manaoga.lv. Varbūt Jāņu vainags no šiem augiem palīdzēs arī izvairīties no apnicīgajiem asinssūcējiem.

Lai vēderprieki nepārvēršas mokās

Bagātīgi klāts galds ir neatņemams elements Līgo svētkos. Kā nepārspīlēt ar kulināro uzdzīvi, grādīgo dzērienu lietošanu un nenodarīt pāri savai veselībai?

  • Nav pareizi visu dienu neko neēst, taupoties vakaram, un tad uzņemt pārlieku daudz barības. Jāievēro regulāras ēdienreizes visas dienas garumā, jo tad vakarā vēlme pārēsties būs mazāka.
  • Ja plānots grilēt gaļu, to labāk marinēt pašiem, jo gatavajā, veikalos nopērkamajā šašlikā (kā cūkas, tā vistas) parasti pievienots ļoti daudz sāls un etiķa. Sāls organismā aiztur šķidrumu, veidojas tūskas, rodas slikta pašsajūta.
  • Nepārspīlē ar apēstās gaļas daudzumu! Ēdot gaļu, Jāņu sieru (olbaltumvielas) un vēl rasolu, rodas papildu slodze aknām un nierēm.
  • Pīrādziņus un plātsmaizes izcep mājās pati – nevis no baltajiem, bet rupja maluma miltiem, pieliekot mazāk sāls un cukura.
  • Nesēdi visu vakaru pie galda, bet kusties; dodies pastaigā, spēlē spēles, dejo, piedalies rituālos. Fiziskās aktivitātes uzlabo gremošanas procesus.
  • Dzer tikai labas kvalitātes alkoholu.
  • Lai strauji nenoreibtu no izdzertā alkohola, vispirms jāuzēd. Tad alkohola uzsūkšanās organismā notiks lēnāk.
  • Nedzer alkoholu ar daudz cukura (kokteiļi, saldināti sidri u.c.). Pie alkohola nelej limonādes vai sulas. Dzerot tīru mantu, neuzņemsi pārāk daudz cukura, jo paaugstināts cukura līmenis organismā rada papildu slodzi gremošanas sistēmai.
  • Vakara gaitā, dzerot alkoholu, ik pa laikam iedzer ūdeni, lai nerastos slikta pašsajūta ķermeņa dehidratācijas dēļ.
  • Nākamajā dienā pēc pārēšanās izvēlies dzert paniņas, kefīru vai citus skābpiena produktus, ēd dārzeņus. Dzer ingvera vai ķimeņu tēju. Iztiec bez kafijas. Neguli, bet kusties, piemēram, dodies pastaigā.

Jāņu siers

Būs nepieciešams 1 kg trekna biezpiena, labāk, iepriekšējā dienā pirkta, lai tāds skābenāks. 3 litri nepasterizēta piena, 2 olas un 3 olu dzeltenumi, 180 gramu jeb viena paciņa sviesta, nepilna ēdamkarote sāls un 3 ēdamkarotes ķimeņu. Vajadzīgs arī kārtīgs katls un paliels siets, kur liet masu, lai notecinās šķidrums.

Vispirms sakuļ trauciņā olas kopā ar olu dzeltenumiem. Tad liek vārīties katlā pienu un, sagaidot pirmo burbuli, liek klāt biezpienu, un maisa, līdz viss saiet vienā pikā un atdalās sūkalas. Masai jābūt mīkstai un staipīgai.

Lej to sietā, lai notek sūkalas un liekais šķidrums. Katlu izmazgā un liek atpakaļ uz uguns. Izkausē sviestu, liek klāt biezpiena masu, sakultās olas, sāli un ķimenes un karsējot maisa 2–3 minūtes, lai nepierauj. Nedaudz pie katla pamatnes pielips, bet jāuzmanās, lai nav deguma, tāpēc maisīšana ir svarīga. Kad siers savēlies viendabīgā bumbā bez kunkuļiem, to ņem ārā un sien drānā vai liek apaļā traukā, noteikti uzliekot slogu. Sieram jāstāv vēsumā pāris dienas (vismaz diennakti), lai tas kārtīgi sastingst. Tad var likt uz galda un griezt šķēlēs viesiem.

Ticējumi Jāņos

  • Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem. Kas viņu redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.
  • Jāņu nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tajā mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu, sudrabu.
  • Zāle aug līdz Jāņu vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest. Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai.
  • Ja dzērājam nezinot gada īsākajā naktī iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer.
  • Naktī jālec pāri ugunskuram, jo tā cilvēki attīrās no visām rūpēm un raizēm.
  • Jāņu rītu nedrīkst gulēt, jo tad saulīte rotājas.

Kā svinēsiet Jāņus?  

Valentīna Mickēviča-Eihvalde – skolotāja:

– Kopā ar ģimeni, ar tuviniekiem brauksim uz lauku māju un tur arī svinēsim. Jāņi noteikti jāatzīmē, jābūt kopā ar tuvākajiem. Mani tas neuztrauc, ka nebūs publisku sarīkojumu, koncertu, jo vienmēr svinam ģimenē – klusi un ar savējiem. Man tā patīk. 

Ērika Kaļotkina – liepājniece:

– Visdrīzāk to darīsim ģimenes lokā, bet pagaidām vēl nekas konkrēti nav sarunāts. Sapulcēsimies un brauksim dabā meklēt kādu jauku vietu, kur nosvinēt. Lauku māju mums nav. Pērn līgoju ar draugiem Pērkonē. Jāņus vajag atzīmēt, jo tā ir iespēja pabūt ārpus ikdienas un restartēties, sākt visu no jauna.

Gints Grāvelsons – ražošanas vadītājs:

– Svinēšu vasarnīcā kopā ar ģimeni. To jau zinām, ko kurš sagādās, atvedīs, lai svētki izdotos. Kad dzīvoju Rīgā, tad Jāņos apmeklēju lielos, publiskos sarīkojums. Tagad vairs ne. Nu man labāk patīk ar savējiem, ar draugiem. Jāņi ir latviešu nacionālie svētki, tādēļ tie noteikti jāatzīmē.

Diāna Cibule – strādā slimnīcā:

– Droši vien svinēšu, kā nu bez tā, bet viss notiks spontāni, pēdējā brīdī. Parasti līgojam ar ģimeni, ar “Vaduguns” deju kolektīvu. Ja būsim dabā, tad jau distanci varēsim ievērot! Jāņu svinēšana latviešiem ir asinīs, daļa no mūsu būtības, tāpat kā tautas dziesmas un dejas. Man Jāņi dod jaunu enerģiju un spēku visam gadam.

Ieva Jēce – studente:

– Jāņus svinēšu laukos pie radiem. Vieta zināma, bet konkrēta plāna vēl nav, kā viss notiks. Katru gadu svinam laukos, un tā ir mūsu tradīcija. Arī šogad nekādu atšķirību nebūs. Uz koncertiem, zaļumballēm neesmu gājusi. Kāpēc jāsvin Jāņi? Nezinu. Droši vien tāpēc, ka tie ir vasaras saulgrieži.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz