Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jāņuzāļu tirdzniecība rit pilnā sparā; naktsvijoles paliek pļavās

Jāņuzāļu tirdzniecība rit pilnā sparā; naktsvijoles paliek pļavās
20.06.2014 07:15

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Jāņuzāļu tirdzniecība mūsu pilsētā sākusies – Pētertirgū zāļu
tirgotāji piedāvā pušķus visdažādākajām gaumēm, novēroja portāls. Tāpat portāls
pārliecinājās, ka aizsargājamos augus nopirkt nav iespējams – zāļu pārdevēji
stāsta, ka tie pļavās paliekot nenoplūkti.

Tuvojoties Jāņiem, dabas sargi atgādina par aizsargājamo
augu saudzēšanu un kriminālatbildību par to plūkšanu un tirgošanu. Plūcot
jāņuzāles un pinot Jāņu vainagus, aizsargājamie augi jāatstāj pļavā, atgādina
Dabas aizsardzības pārvalde.

Aizsargājamo augu sugu sarakstā ir 228 īpaši aizsargājami
ziedaugi un paparžaugi. Tie sarakstā iekļauti dažādu iemeslu dēļ. Piemēram,
dažām orhideju šķirnēm, tostarp smaržīgajām naktsvijolēm, kas zied tiešo Jāņu
laikā, Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā,
līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi.

Citām sugām, lai arī nav nepieciešams tik ilgs attīstības
cikls, pēdējā laikā strauji samazinājies augšanai piemēroto vietu platības, vai
arī to dzīvotņu vispār Latvijā ir maz. Šādi augi ir bezdelīgactiņa, zemeņu
āboliņš vai jumstiņu gladiola.

Starp aizsargājamām augu sugām tādas, ar kurām iedzīvotāji
labprāt pušķotu mājas un iepītu vainagos, ir aptuveni 30 līdz 40. Kā viena no
populārākajām ir smaržīgā naktsvijole, populāras ir arī dzegužpirkstītes un
dzegužpuķes.

Portāls, apsekojis jāņuzāļu tirgotāju piedāvājumu,
pārliecinājās, ka aizliegto augu pušķos nav. Kaut Līgo un Jāņi vēl tikai pēc
vairākām dienām, zāļu tirdzniecība rit pilnā sparā. Tiem, kuriem pašiem nav
laika pļavā iebrist, iespējams iegādāties gan ozollapu vainagus un dažādus
zarus, gan visplašāko puķu klāstu – margrietiņas, rudzupuķes, lupīnas, dažādas
smilgas un vēl, un vēl…

Zaļumi Liepājā iebraukuši no visdažādākajām vietām – gan pašu
liepājnieku ievesti, gan kalvennieku, ziemupnieku, nīcenieku un citu novadu
ļaužu šurp atvesti.

Aija no Kalvenes Pētertirgus apmeklētājiem piedāvā
galvenokārt margrietiņas un rudzupuķes, kas plūktas ”savos un kaimiņu” laukos.
”Aizsargājamos augus neplūcu. Neesmu tik bagāta, lai plūktu un mēģinātu pārdot
aizsargājamos augus. Noteikumus zinu un respektēju,” viņa stāsta un piebilst:
”Taču ir cilvēki, kas mēdz uzprasīt: atvediet naktsvijoles. Saku: nē, nevedīšu!
Man ir pļava, kur naktsvijoles aug, taču lai tās tur arī paliek.”

Divas draudzenes no Kalnišķiem – Sintija un Sanita – stāsta,
ka ne pirmo gadu pirms Jāņiem uz Pētertirgu ved jāņuzāles. Abu zelteņu piedāvājumā
ir gan pīlādžzari un ozolzari, gan ozollapu vainagi, no vārpām darināti
vainagi, kā arī visdažādākās pļavas puķes – ne vien margrietiņas, bet arī
asinszāles, pēterpuķes, sūrenes u.c. ”Pašas plūcam pļavās puķes un pinam
vainagus,” viņas stāsta: ”Mammas mazliet vien piepalīdz. Zinām, kuri ir
aizsargājamie augi – tās ir naktsvijoles, dzegužpuķes. Tās neplūcam.”

Liepājnieks Arturs tirdzniecības vietu noklājis ar
izskatīgiem smilgu saišķiem. Taujāts, no kurienes augus atvedis, atzīst, ka
smilgas uzgājis netālu no Liepājas kāpās. Arī viņš saka: ”Ar aizsargājamajiem
augiem netirgojos.”

Kāda grobiņniece, kura no Vītiņu pļavām uz tirgu atvedusi
visdažādākās jāņuzāles, portālam atklāja, ka ik jūniju ar jāņuzāļu klēpjiem
ierodas Pētertirgū: ”Plūcu tikai tādas jāņuzāles, ko atļauts plūkt.”

Savukārt Aija no Ziemupes, kura atvedusi margrietiņas,
sūdzas, ka šogad tās uzziedējušas daudz agrāk, nekā citus gadus, tādēļ uz
Jāņiem jau teju noziedējušas. Viņa smej: ”Man pašai gan nav gadījies, bet esmu
dzirdējusi, ka pircēji prasa aizsargājamos augus, smaržīgās naktsvijoles. Man pie
mājas šīs puķes aug. Taču neplūcu – lai naktsvijoles aug un smaržo, kur ir.”

Dabas aizsardzības pārvalde aicina šajā periodā iedzīvotājus
būt vērīgiem un, ja tiek pamanīts, ka notiek tirdzniecība ar aizsargājamiem
augiem, ziņot to pārvaldei, zvanot pa tālruni 67509545.

Un atgādina, ka aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana,
pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie
naudas sodi ir visai bargi – fiziskām personām no 70 līdz 700 eiro, bet
juridiskām personām – no 140 līdz 1400 eiro.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz