Nereti, daudznozīmīgu smaidu pavadīti, izskan apgalvojumi, ka Padomju Savienībā “seksa nebija”. Protams, tā nav tiesa. Jo tad diezin vai 1967. gadā krievu valodā un 1971. gadā latviešu valodā būtu iespiesta un laista pārdošanā “Jaunā laulības grāmata”, ko sarakstījis vācu ārsts Rūdolfs Neiberts. Viņa darbs pirmo reizi publicēts jau 1957.gadā.

Ko šajā izdevumā atradīs mūsdienu lasītājs? Gan zināmas nodevas tā laika politiskajām nostādnēm, gan savu daļu nemainīgas patiesības par vīrieša un sievietes kopdzīvi, gan arī atziņas, kas mūsdienu cilvēkā izraisa tikai smaidu. Pats autors savas grāmatas ievadā pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem rakstījis, ka viņa galvenais uzdevums ir rosināt lasītāja domu. Piedāvāsim tikai dažus citātus no “Jaunās laulības grāmatas”, kas, ļoti iespējams, joprojām rosinās lasītāju pārdomas.

• Aprēķinu ceļā ir atzīts par vēlamu, lai katrā veselīgā ģimenē būtu trīs bērni. Spirgtiem, dzīves prieka un spēka pilniem vecākiem nevajadzētu atturēties pulcināt ap sevi piecus vai sešus bērnus. Protams, ir vajadzīgs daudz vitāla spēka un pareizi saprasta baudītāja gara, lai uzaudzinātu vairāk bērnu, nekā prasa standarta aprēķins. Bez bērniem vecumdienas ir vientuļas. Pēcnācēji bagātina vecāku dzīvi un atjauno viņus, ja jāaudzina vairāki bērni. Nekas nav grūtāk kā uzaudzināt vienu vienīgu bērnu.
• Sieviete, kas savu vīru mīl no sirds, nevis tikai izliekas mīlam, un kas nav pašlabuma meklētāja, neatteiksies dzemdēt viņam bērnus. Jo vairāk tāpēc, ka grib redzēt vīra labās īpašības pārmantotas bērnos.
• Galvenā kļūda, kuras dēļ jācieš bezbērnu pāriem, ir nepareizā vērtību izpratne. Viens no laulātajiem vai arī abi uzskatījuši par svarīgāku “baudīt dzīvi” vai krāt materiālos labumus, kas patiesībā ir otrās šķiras vērtības.
• Daudz skaistu attiecību starp cilvēkiem sagrauj normētie priekšstati par sevi un partneri. Ja jaunais vīrs prasa, lai viņa sieva izskatītos tāpat kā kinoaktrise Y vai X, tad šī vēlēšanās kļūs par mocību. Vai vīrs grib, lai sievai būtu krūtis kā Džinai Lolobridžidai. Lai slaidā sieva ir mierā ar savu krūšu formu, un lai jaunais cilvēks viņai tādēļ nepārmet! Būtu labāk pameklējis sev kādu apaļīgāku! Bet tai būtu īsākas kājas un cits temperaments, un tas viņam droši vien atkal nepatiktu.
• Vecajām rūpēm, kādas bija jauniem mīlētājiem un viņu padomdevējiem, pievienojušās jaunas. Pārdomas par seksualitātes nozīmi bijušas par iemeslu tam, ka abi partneri sagaida, lai katrs akts sniegtu viņiem baudas kalngalus. Dzīvē nekur tā nemēdz būt! Tāpat kā dzejniekam neizdodas katrs dzejolis un labs gleznotājs reizēm rada viduvējus darbus, kā katrai namamātei dažreiz neizdodas svētdienas kūka, tā gluži dabiski arī mīlas nakts palaikam var būt ļoti viduvēja.
• Diemžēl abi tad strīdas, kurš pie tā vainīgs. Vīrs un sieva visu vienmēr grib vienādi labā kvalitātē, iesaiņojumā un ar garantiju. Viņi grib saņemt mīlestību kā patēriņa priekšmetu. Tas nav iespējams! Cilvēkiem jābūt pacietīgiem. Nevajag izteikt pārmetumus, bet padomāt par to, kādēļ šāda neveiksme piemeklējusi. Varbūt otrs bija noguris? Vai arī abi bija gaidījuši pārāk daudz? Pareizāk būtu savienoties mīlestībā.
• Atbildi uz jautājumu, vai mīlas nakts pagājusi labi, vai vīrs un sieva rīkojušies pareizi, dod nākamā diena. Kā no rīta jūtas sieva? Ja viņa ir jautra, atraisīta, mundra, piekļāvīga, viss ir bijis pareizi. Ja viņa viegli uzbudināma, izskatās nogurusi, saīgusi, tad vīrs pieļāvis kļūdu. Arī no vīra izturēšanās otrā dienā var spriest, kā pagājusi nakts. Vai viņš ir drūms un vārdos skops, vai arī skūdamies svilpo un trallina, jokojas ar sievu un bērniem? Arī sieva tad noprot, cik pareizi izturējusies. Senais sakāmvārds “post coitum omne animal triste” (pēc kopošanās katrs kustonis ir drūms) neatbilst patiesībai. To teicis kāds pārsātināts romietis, kura domas mums nevar noderēt par mērauklu.
• Vai mīlētājiem vajadzētu būt kailiem vai apģērbtiem? Parasti kailiem. Mēs taču gribam just sev klāt visu sava mīļotā cilvēka ķermeni. Vai guļamistabai jābūt tumšai vai mēreni apgaismotai? Kas vairāk mīl ar tausti un dzirdi, izvēlēsies tumšu, kas ar redzi – mēreni apgaismotu. Kurš diennakts laiks ir vispiemērotākais? Vakars, nakts, agrs rīts, diena – katrs laiks ir labs. Piemēram, agra rīta spirgtums ar putnu čivināšanu un pirmajiem saules stariem sniedz rūgtenu svētlaimi. Arī pēc tam vēl ir laiks pietiekami atpūsties un ļaut izskanēt agrās mīlas stundas melodijai.