Liepājas stacijas laukuma rekonstrukcija ievilkusies jau otro gadu. Pasažieri un autoostas darbinieki šķendējas par neērtībām. Kopš tiek celtas nojumes, redakcija uzklausa arī daudz neizpratnes un kritikas par laukuma pašreizējo izskatu.

Vairāki cilvēki ir sacījuši, ka neesot pieņemami aizsegt klasisko stacijas ēku, ir arī daži aizrādījumi, ka laukums ir neērts transportam.

“Galvenais uzdevums bija, lai autobusi nonāktu pēc iespējas tuvāk stacijas ēkai, un pasažieris, izejot no autoostas, zem jumta varētu aiziet līdz autobusam un lai cilvēkiem nebūtu jāklīst pa laukumu. Transporta risinājumi bija izstrādāti jau pirms konkursa (shēmas risinājumā konsultējāmies arī ar spēcīgu speciālisti šajā jomā Daci Kreičmani no “UPB”), un tikai tad tika rīkots tehniskā projekta konkurss. Konkursā uzvarēja “UPB”,” teica Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone, kura pati ir arī apstiprinājusi tehnisko projektu.

Vai pieļaujams, ka ar modernu piebūvi aizsedz klasisko stacijas ēku? “Ideja veidot stikla un metāla konstrukciju ir tieši tādēļ, lai ēku pēc iespējas mazāk aizsegtu, lai tā būtu pēc iespējas caurspīdīgāka un vienlaikus lai pasažieriem nelītu lietus uz galvas. Kad objekts būs gatavs, tas viss izskatīsies citādāk, bet tagad ir jāuzticas arhitektam – rezultātam jābūt labam,” pārliecināta I. Ansone.

“Projekts izauga no vajadzībām – no pilsētas transporta, gājēju, pasažieru plūsmas, autoostas, dzelzceļa stacijas vajadzībām,” stāsta autoru – “UPB” – pārstāvis, būvprojekta vadītājs Dzintars Heinsbergs. “Kopumā plānojumu noteica pilsētbūvnieciskā situācija un ierobežotā teritorija, arī tas, kā stacijas ēka novietota pret Rīgas ielu un citām ielām.”  “UPB” Projektēšanas biroja vadītāja Ināra Tabūne papildina: “Pirms ķērāmies pie tehniskā projekta, bija vairāki varianti un versijas, lai mēs varētu saprast, cik tad teritorijas varēsim atļauties. Tas, ka nojume pietuvināta stacijas ieejai, ir šo variantu rezultāts, un to attīstījām tālāk.”

“Nevar vērtēt to, kas nav izlikts vērtēšanai – kas nav gatavs. Par gandarījumu runāsim pēc tam,” saka Liepājas Būvvaldes Jaunliepājas arhitekts Indulis Kalns. “Mani kā arhitektu projekts apmierina, jo es redzu mūsdienīgu, 2010. gada arhitektūras pienesumu blakus klasiskai mājai. Tas ir tāds paņēmiens – kad viens objekts ir monolīts, grandiozs, otrs – viegli rotaļīgs, kopā veidojas saspēle un viens otru papildina.”

Vai laukumu būs ērti lietot? Autori uzsver: projektam ir veikta tehniskā ekspertīze. “Visi pagriezienu rādiusi atbilst Latvijas valsts standartiem. Ir jāsaprot, ka pilsētas centrā nevaram atļauties lielus laukumus – ir jābūt meistarīgiem braucējiem,” teic I. Tabūne. I. Heinsbergs piebilst: stacijas laukumu grūti izbraukt šoziem, kad tajā ir kupenas un tas ir maz tīrīts.

“Man patiešām kauns, ka būvniecības process ideju ir degradējis, jo tas ir ievilcies,” nožēlo galvenā arhitekte. “Cilvēki ir spiesti brist pa būvlaukumu, un tas arī rada neapmierinātību. Ja viss būtu noticis paredzētajā laikā, būtu citādi. Dzīvojam procesā, kurā nespējam iedomāties rezultātu. Es aicinu iedzīvotājus laukumu vērtēt pēc tam, kad būs sagaidīts rezultāts. Pusgatavu ir viegli nopaļāt!”

SIA “Ceļu, tiltu būvnieks” valdes priekšsēdētāja Gata Zvirbuļa, kā arī citu speciālistu plašākus viedokļus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18.februāra numurā.

#kvards-20110218-03#