Mercs kopīgā preses konferencē ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu sacīja, ka viņš neuzskata, ka šāds aizliegums “atrisinātu problēmu, kuru saskata šīs partijas vēlētāji Vācijā”.

AfD svētdien guva pārliecinošu uzvaru Saksijas-Anhaltes federālās zemes landtāga vēlēšanās, iegūstot 43,8% balsu, tomēr tai nedaudz pietrūka līdz absolūta vairākuma iegūšanai.

Vācijas lielākās federālās zemes Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Hendriks Vists reaģēja uz AfD panākumiem, no jauna aicinot izmeklēt šīs partijas antikonstitucionālos uzskatus cerībā panākt, ka Federālā konstitucionālā tiesa aizliegtu AfD.

Vists sacīja, ka ekspertu komisijai vajadzētu veikt izmeklēšanu pret AfD, kuru viņš raksturoja kā “partiju, kas vismaz dažās federālajās zemēs mēģina sasniegt antikonstitucionālus mērķus”.

Saskaņā ar Vācijas likumiem Federālā konstitucionālā tiesa var aizliegt politiskās partijas, bet tikai pēc tam, kad būtu saņēmusi oficiālu lūgumu to darīt no parlamenta apakšpalātas vai augšpalātas, vai no valdības.

Divu citu federālo zemju premjerministri ātri noraidīja Vista priekšlikumu, un Mercs trešdien brīdināja, ka prasības šādam aizliegumam ir “ļoti augsts šķērslis”.

Kanclers sacīja, ka tā vietā tradicionālajām partijām jāmēģina pārvilināt AfD vēlētājus, piedāvājot viņiem pārliecinošu politisko programmu.

Vācijas iekšējās izlūkošanas aģentūras pērn klasificēja AfD kā “apstiprinātu” ekstrēmistu organizāciju, tomēr šī klasifikācija tika apturēta, jo AfD to pārsūdzēja tiesā.

Dažas šīs partijas nodaļas Vācijas austrumos, tostarp Saksijā-Anhaltē, ir klasificētas kā ekstrēmistu organizācijas, un tas ļauj varas iestādēm tās novērot.