Jaunsardzes kustība Liepājā pēdējā gada laikā ievērojami
paplašinājusies un stiprinājusies, portālam pastāstīja viens no jaunsargu
instruktoriem Varis Jansons. Pieaudzis jaunsargu skaits un instruktoru skaits,
kā arī jaunsargi tikuši pie jauna ekipējuma.

”Tuvojas gada nogale un Ziemassvētki, kas ir pārdomu laiks,
un atskatoties uz 2015.gadu jāsecina, ka šis gads mums, jaunsargiem, bijis
vērtīgs un notikumiem bagāts,” portālam stāsta V.Jansons: ”Padarīts 2015.gadā
īstenībā ir ļoti daudz.”

Ievērojamākais notikums jaunsargiem šajā gadā ir tas, ka
diviem līdzšinējiem jaunsargu instruktoriem – Varim Jansonam un Pēterim
Rudzinskim – pievienojies vēl trešais jaunsargu instruktors – Egijs Šilis. ”Nu
teju ikvienā skolā ir jaunsargu pulciņš,” tā V.Jansons: ”Sapnis par šo iespēju
mums bija jau sen, nu tas beidzot panākts.”

Ar nākamo gadu finansējums trešajam jaunsargu instruktoram
būs arī no Aizsardzības ministrijas, bet pagaidām šo darbinieku finansē
Liepājas pilsētas pašvaldība.

V.Jansons un jaunsargi ir ļoti pateicīgi pilsētas
pašvaldībai arī par atvēlētajiem līdzekļiem mācību līdzekļu iegādei: ”Daudz
esam varējuši sarūpēt.”

Proti, Liepājas pašvaldība jaunsargu vajadzībām atvēlējusi
aptuveni 4000 eiro, par ko iegādāts inventārs nometnēm: ”Iegādātas laivas,
cirvji un zāģi, lai mēs autonomi varam darboties nometnēs, kā arī izmantot
Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības un braukt pa ūdeņiem, pa upēm. Galu galā,
visapkārt Liepājai taču ir ūdeņi, bet līdz šim mēs šīs priekšrocības nevarējām
izmantot, jo laivu mums nebija. Nu mums tās ir, un liksim ekipējumu lietā.”

Dīkā arī paši jaunsargi nav stāvējuši. Pirmkārt, par 10 līdz
15% audzis jaunsargu skaits: ”Jaunsargu skaits palielinājies arī esošajiem
instruktoriem. Jaunajam instruktoram arī apmācībā ir ap 100 jaunsargu.” Šobrīd
kopumā ir aptuveni 300 jaunsargu.

Otrkārt, viņi piedalījušies dažādās aktivitātēs. ”Bijuši
vairāki izdzīvošanas pārgājieni. Maijā tradicionāli notika pasākums Pūcītēs. Šo
pasākumu esam paplašinājuši ne tikai skaitliski, bet arī termiņa ziņā – ja
agrāk šis pasākums notika divas dienas, tad nu to rīkojam jau trīs dienas.
Jauniešiem ir iespējas piedalīties, kam varam pateikties arī Liepājas uzņēmēju
atbalsta dēļ. Ir pieejams arī alpīnistu ekipējums, kā rezultātā jaunieši var
apgūt iemaņas, kādas citur nav pieejamas.”

Šoruden novembrī jau 10.reizi norisinājās ”Lāčplēša balvas
izcīņa”. Kurā par vairogu un zobenu cīnās desmitiem jaunsargu un skolu komandas
ne tikai no Liepājas un apkaimes, bet visas Latvijas. Un organizatori negrasās
apstāties pie sasniegtā, jau par tradīciju kļuvušās sacensības plānotas arī
nākamgad.

Īpašs prieks un lepnums jaunsargu instruktoram ir par tiem
audzēkņiem, kuri savu ceļu dzīvē izvēlējušies, balstoties uz Jaunsardzē gūtajām
zināšanām un iemaņām: ”Ievērojams skaits jaunsargu nu jau dienē Bruņotajos
spēkos, daudzi iestājušies Aizsardzības akadēmijā un Policijas koledžā, citi
kļuvuši par zemessargiem. Šis gads bijis ražīgs.”

Savā un Liepājas jaunsargu vārdā īpaši pateikties V.Jansons
vēlas Liepājas pilsētas pašvaldībai un Uldim Seskam par pēdējā gada laikā
sniegto atbalstu Liepājas jaunsargiem un solījumu atbalstu iekļaut arī nākamā
gada budžetā, Vilnim Vitkovskim par atbalstu 15.vidusskolas statusa un Valsts
aizsardzības mācības saglabāšanā, Liepājas 15.vidusskolas direktoram Gintam
Ročānam, Zemessardzes Liepājas 44.Kājnieku bataljona komandierim Vilmāram
Vecvagarim, PD karavīriem, zemessargiem un kolēģim Pēterim Rudzinskim par labo
sadarbību, Lindai Matisonei, Agrim Kovaļevskim, Armandam Pirkovskim par
atbalstu materiāltehnisko līdzekļu sagādē un vēl arī Jānim Vilnītim, Uldim
Atiķim, Agrim Bārtniekam  un Gintam Šenbergam ar ģimenēm.

Cerīgi jaunsargi veras arī nākamajā gadā, jo ir cerība, ka
attīstība turpināsies. ”Mums ar pilsētas domes priekšsēdētāju bija saruna, kurā
izskanēja, ka arī nākamgad Jaunsardzei Liepājā tiks atvēlēti līdzekļi ekipējuma
papildināšanai,” tā V.Jansons, skaidrojot: ”Mums vēl vajadzētu papildināt
materiāli tehniskos līdzekļus tieši tam, lai varētu autonomi organizēt
nometnes. Būtu nepieciešams motorģenerators, lai mums būtu elektrība, kā arī
citas tamlīdzīgas lietas, lai mēs neatkarīgi no Zemessardzes, kam parasti
prasām palīdzību, varētu organizēt pasākumus paši.”

Un plāni ir lieli: ”Kārtējais izdzīvošanas pārgājiens būs
februārī. Janvārī, būs orientēšanās pārgājiens. Martā – brauksim ekskursijā.”