Abi tagad ir šīs partijas līdzpriekšsēdētāji, šajā amatā aizstājot Tatjanu Ždanoku un Miroslavu Mitrofanovu.

“Nepārliecinoši pēdējo vēlēšanu rezultāti, stagnācija organizācijas attīstībā, daļēja ideoloģisko vadlīniju zaudēšana un vienota kursa trūkums lika bijušajai vadībai pieņemt lēmumu krasi mainīt nosprausto mērķu īstenošanas metodes un pārkārtot partijas iekšpolitiku personāla jomā.

Tāpēc partijas ilggadējie līdzpriekšsēdētāji Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs atteicās kandidēt uz vadošajiem amatiem,”

vēsta LKS.

Tikmēr aģentūra LETA ziņo, ka M. Mitrofanovs pēc partijas līderu maiņas kopā ar dažiem citiem pašvaldību domju deputātiem izstājies no LKS.

M. Mitrofanovs norādījis, ka šādu “partijas darbības atjaunošanas variantu” nevaru atbalstīt un pieņemt.

“Līdz ar viņu nākšanu pie varas ideoloģiskais līdzsvars partijā krasi nobīdās uz konservatīvo un populistisko pusi.

Partijas gars vairs neatspoguļo savu nosaukumu – būt dažādu uzskatu politiķu savienībai, bet pārtop par kārtējo konservatīvi populistisko organizāciju,

kuru Latvijā jau tā ir gana,” partijas pamešanu skaidrojis Mitrofanovs.

Pēc viņa teiktā, arī citi ilggadējie partijas atbalstītāji un līderi pametuši LKS, līdz ar ko partija esot zaudējusi aptuveni pusi no saviem vēl palikušajiem pašvaldību deputātiem.

LKS valdē turpmāk darbosies Jūlija Sohina, Anna Bondere, Vladimirs Buzajevs, Dmitrijs Šandibins un Dmitrijs Žiļins.

Partijas oficiālajā paziņojumā A. Pagors sola atgūt vēlētāju uzticību.

Savu sakāmo viņš noslēdz ar Kremlim raksturīgo saukli: “Krievi savējos nepamet!”.

Tikmēr J. Osipovs sevi un A. Pagoru raksturo kā “krīzes menedžerus”, kuriem ir enerģija un organizatoriskās spējas, lai pārvarētu radušās grūtības.

J. Osipovs Liepājā pazīstams ar saviem prokremliskajiem uzskatiem. Pirms vairākiem gadiem viņu tiesāja par valsts karoga zaimošanu, taču tiesa Osipovu attaisnoja.

Ar Valsts drošības dienestu (VDD) saskarsme viņam bijusi ne reizi vien.

Arī LKS jau sen ir VDD redzeslokā. Savā publiskajā pārskatā par 2023. gadu VDD norāda, ka arī pērn LKS  centās netiešā veidā aizstāvēt Krievijas intereses.

LKS pārstāvji pērn turpināja piedalīties dažādos starptautiska līmeņa pasākumos, izplatot vēstījumus par nepieciešamību normalizēt attiecības ar Krieviju, mazināt Ukrainai sniegto militāro atbalstu un iet uz citiem “kompromisiem” ar agresorvalsti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.