Jaunie
cilvēki no Igaunijas – Karls un Katri – groza galvas un brīnās. “Esam
redzējuši gan labākas, gan sliktākas jūrmalas,” galu galā ir abu
spriedums, kad “Kurzemes Vārds” viņiem jautā, vai Karostas pludmali
viņi vērtē kā tīru vai ne..

Kārtībai
Karostas liedagā uzmanību
“Kurzemes Vārds” pievērsa tādēļ, ka Latvijas pludmaļu atkritumu
monitoringā, kas veikts kampaņas “Mana jūra” laikā, šis liedags
ierindots starp piegružotākajiem valstī. Septītā netīrākā, vērtējot jūras malu
no Nidas līdz Ainažiem.

Pludmaļu
tīrība jau četrus gadus tiek mērīta pēc vienas mērauklas – simt metru garā
joslā, platumā no ūdens līnijas līdz veģetācijai. Par to stāsta kampaņas
“Mana jūra” ekspedīcijas vadītājs, arī liepājnieks Uldis Mors.
Atkritumi ir savākti un saskaitīti pa grupām 38 vietās Latvijas piekrastē.
Ekspedīcija sākās 26. maijā Nidā un noslēdzās 28. jūnijā Ainažos.
Karostā pludmaļu vērotāji bijuši jūnija sākumā, faktiski pirms tūrisma sezonas
sākšanās. U. Mors spriež: “Tagad atkritumu noteikti būtu vairāk, jo
vairāk cilvēku apgrozās. Tas ir savstarpēji saistīts.”

Pēc
viņa domām, Liepājā atkritumu daudzumu diezgan stipri ietekmē jūras straumes,
kas iznes malā gružus vairāk, nekā tas notiek Rīgas jūras līča piekrastē.
Monitoringā secināts, ka Latvijā kopumā piesārņotākā ir krasta josla no Nidas
līdz Pāvilostai, kur saskaitītas vidēji 195 vienības atkritumu uz katriem simt
metriem. Savukārt vistīrākā bijusi Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste, kur
šādā joslā salasīti 92 atkritumi.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23. jūlija numurā.

#kvards-20150723-03#