Izskaloto sārtaļģu furcellāriju jeb vienkāršojot jūras mēslu Liepājas pludmalē šogad ir īpaši daudz. Taču, pēc speciālistu teiktā, par to drīzāk jāpriecājas.

Izskaloto jūras mēslu daudzums varētu būt saistīts ar vēja virzienu un stiprumu, saka Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece. Ja tie ilgstoši pūsti krasta virzienā, tad patiešām varot šķist, ka to ir daudz vairāk, nekā bijis iepriekšējos gados.

“Tas, ka jūrā palielinās furcellāriju daudzums, ir drīzāk labi nekā slikti, jo tās nodrošina bioloģisko daudzveidību jūrā,” skaidro A. Ikauniece. “Tas nozīmē, ka jūra labi funkcionē, tā nav piesārņota, ūdens ir pietiekami dzidrs, lai šīs aļģes varētu labi augt. Par to nevajadzētu raizēties.”

Jūras procesu pētnieks, inženierzinātņu doktors Armands Grickus iepriekš “Kurzemes Vārdam” stāstījis, ka šo aļģu daudzumam neesot tendences jūtami pieaugt. Iepriekš to daudzums kritiski nokrities 90. gadu sākumā, iespējams, tas bijis saistīts ar padomju armijas atstāto piesārņojumu. Slāpekļa un fosfora daudzums jūrā, kas veicina eitrofikāciju, kuras dēļ pastiprināti aug un arī atmirst aļģes, sārtaļģēm gan nepatīk. Tas veicina zilaļģu savairošanos.
Komunālajā pārvaldē informē, ka kopš gada sākuma liepājniekiem ir izsniegtas 42 atļaujas iebraukšanai ar transportlīdzekli pludmalē, lai savāktu jūras mēslus. Tos var izmantot dārziņu mēslošanai. Ar ratiņiem vai maisiņu pēc aļģēm var doties bez atļaujas. Tiesa, zinātāji saka: noderīgi jūras mēsli nāk tikai rudeņos, vasarā jūra izskalo zaļo masu, kam nav vajadzīgās mēslošanas kvalitātes.

Liepājnieki arī novērojuši, ka šogad vēlāk nekā citus gadus jūra krastā skalo medūzas. A. Ikauniece paskaidro, ka šogad arī uz sauszemes viss notika vēlāk, nobīde vismaz par divām nedēļām. “Arī jūras procesiem saistībā ar auksto pavasari tāda nobīde ir, jo ja gaisa temperatūra ir ilgstoši zema, tad arī ūdens tik ātri nesasilst.”