Šonedēļ daļa vidusskolēnu vēl kārto izvēles eksāmenus, taču piektdien bija pēdējais obligātais eksāmens matemātikā, 12. klasi beidzot. “Ir liels gandarījums par paveikto,” atviegloti uzelpo J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolas topošā absolvente Emīlija Branda.

Meitene ir priecīga, ka priekšmetus, kuri nebūs iekļauti turpmākajās studijās, vairs nekad nebūs jāmācās tik intensīvi, kā gatavojoties eksāmeniem. “Jūtos lepna, ka ar labām sekmēm beigšu skolu. Bažas, kuras bija pirms eksāmeniem, izgaisa, jo nesaskāros ar grūtībām.” Emīlija cer uz veiksmīgām studijām Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Viņas skolas biedrene Paula Beatrise Valtere “Kurzemes Vārdam” atklāj, ka bažas pirms eksāmeniem tomēr bijušas, jo nav bijusi pārliecība, ka sagatavojusies pienācīgi. “Taču viss bija labi. Ļoti palīdzēja klātienes konsultācijas, kas notika pirms eksāmeniem.” Meitene dalās ar sajūtām, ka atvieglojumam, kas nupat iestājies, ilgi padoties nevar, sāksies nākamie uztraukumi par to, kādas atzīmes būs nopelnījusi eksāmenos, ko uzzinās vien jūlija beigās. “Par matemātiku bija vislielākās bažas, bet biju iemācījusies visu, ko vien varēju. Ceru, ka nokārtots būs labi.” Paula arī pretendē uz studijām Latvijas Universitātē vai Latvijas Banku augstskolā.

Liepājas Raiņa 6. vidusskolas jauniešus sagaidījām, tieši iznākot no eksāmena telpas. “Man likās, ka bija diezgan viegli. Nekādu lielu atšķirību nepamanīju, kā, piemēram, kārtojot pamatskolas eksāmenus, kad viss it kā bija ierastā ritmā,” stāsta Gunārs Bonka. Vienīgā atšķirība bija sejas aizsarga lietošana un eksāmena laika ierobežojums. “Man šādi pat vairāk patika.”

Sofija Segliņa atzīst, ka sajūtas bijušas dīvainas, jo bija jau pierasts būt visu laiku mājās. “Bet noskaņojums bija ļoti mierīgs, bez stresa. Ļāvos plūdumam – kā būs, tā būs.” Sofija ir droša, ka vienmēr var vēl labāk, taču jūtas apmierināta ar paveikto. Jaunietes nākotnes plāni ir saistīti ar biznesa organizācijas un ekonomikas studēšanu.

“Eksāmenu laiks šķita interesants, jo bija mācību tēmas, kuras no eksāmeniem izņēma, bet tas nemazināja grūtības pakāpi,” pārdomās dalās Edvards Eniņš. Viņš uzskata, ka mācību procesā arī nekas daudz nav mainījies, jo attālinātajās mācībās bijis daudz jādara un nekas nav iekavēts. “Vienīgi mazliet grūtības sagādāja fakts, ka skolotāji nebija klātienē, bet mums pašiem ir galva uz pleciem, attīstījām savas stiprās puses un tikām ar visu galā,” nopietni spriež Edvards. Jaunietis ir apņēmības pilns savu nākotni saistīt ar Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, bet, ja kas – ir gatavs arī plānam B un pat plānam C.

Ilze Baumgarte atzīstas, ka, neskatoties uz teicamām sekmēm mācībās, tomēr bija mazliet satraukusies par neziņu, kas valdīja ap eksāmeniem. “Nezināju, ko no manis prasīs. Iespējams, ka prasīs tieši to, ko varbūt mazāk zinu, bet kopumā šis laiks sniedza iespēju ne tikai mācīties, bet arī pielāgoties situācijai.” Ilzes plāni arī ir ļoti nopietni. Meitene nolēmusi studēt inženierzinātni, tāpēc teicamās sekmes, cerams, lieti noderēs. Uz jautājumu, kā ir iespējams mācīties tikai uz deviņi un desmit, jauniete atbildēja, ka vajag vienkārši saprast savu mērķi. “Es gan neesmu labākais pašdisciplīnas paraugs, taču esmu elastīga un vairāk koncentrējos uz kopainu.”