Būsim godīgas – pirmās dienas, nedēļas, pat mēneši var būt diezgan hektiski. Skaisti, bet fiziski un mentāli ļoti grūti.

Vispirms ir jāsaņemas

Pēc savas pieredzes droši varu apgalvot, ka uzreiz pēc bērna piedzimšanas vingrošana nebija manā darāmo darbu sarakstā.

Lielu piepūli sagādāja laika atrašana dušai un maltītes notiesāšanai. Visvienkāršākās lietas un uzdevumi prasīja ekstrapiepūli un spēku. Nebija viegli.

Pēc pirmā bērna es nevienu brīdi nepievērsos vingrošanai. Varbūt fakts, ka tas bija mans pirmais bērniņš vai ka vēl biju jauna un skaista, vai arī tas, ka grūtniecības laikā centos ēst maksimāli veselīgi un bērnu baroju tikai ar krūti, bija noteicošais, ka uzņemto svaru zaudēju diezgan ātri un bez piepūles.

Domas par lieko svaru vispār nebija.

To pašu gan es nevaru apgalvot par otro grūtniecību. Gan gaidību laikā uzņēmu diezgan nopietnas ķermeņa masas rezerves, gan arī pēc dzemdībām tās nekur prom nesteidzās.

Kādu laiku jauki sadzīvojām līdz brīdim, kad vairs nesadzīvojām. Aplūkojot fotogrāfijas apmēram pusgadu pēc grūtniecības, sapratu, ka kaut kas ir jādara. Viss ķermenis tāds mīksts un paliels.

Tā kā bija pagājuši jau seši mēneši, man nebija jāuztraucas par slodzi – darīju tik, cik ķermenis atļāva un varbūt kapeiku vairāk, bet nekādā gadījumā līdz nespēkam.

Šeit dzima mana tikšanās ar skriešanu. Skriešana tanī brīdī šķita visloģiskākā fiziskā nodarbe, jo  to var darīt svaigā gaisā, kā arī prom no bērniem un neviens mani netraucē. Esmu tikai es, manas kedas un iela.

Atrunas visām līdzīgas

Tā skrējusi nebiju kopš krosa desmitajā klasē, un pirmā reize bija baisa. Pirmais piegājiens bija vien piecas minūtes ap kvartālu lēnā solī, kas, godīgi sakot, mani nobeidza.

Pie mājām es nesapratu – es nomiršu vai vemšu.

Piedzīvoju tādu kā atmodas brīdi un sapratu, ka mana fiziskā sagatavotība un forma ir absolūti neeksistējoša.

Bija divi varianti – pārtraukt, saprast, ka šī bija kļūda, un iet nopirkt bulciņu un kafiju, lai to nosvinētu, vai arī piespiest sevi un skriet atkal pēc dažām dienām. Es izvēlējos otru variantu.

Tā pakāpeniski es piecu minūšu skrējiena vietā spēju noskriet kādas minūtes desmit, tad jau trīs kilometrus, neilgi pēc tam jau piecus.

Paralēli skriešanai internetā atradu dažādus vingrojumu video un rītos kopā ar jaunāko meitu vingrojām (viņai gan bija tikai kādi seši mēneši, tā ka meita vairāk piedalījās kā žūrijas pārstāve).

Pēc trešā bērna bija pilnīgi identiska situācija, bet atšķirība bija tā, ka es zināju, kas man jādara – jābeidz ēst saldumi (vismaz tādos apmēros, kā es tos patērēju) un jāatrod brīdis, kaut tikai desmit minūtes dienā, lai pavingrotu vai paskrietu.

Šobrīd es cenšos maksimāli no rītiem skriet. Es saku “no rītiem”, bet es domāju “agrus rītus” piecos vai sešos. Galvenais, lai nav tumsa laukā. Vai tas ir viegli? Nav. Vai man patīk sasniegtie rezultāti? Noteikti!

Mums mājās nav svaru, tā ka es pat nezinu, vai un cik kilogramus vai gramus esmu zaudējusi vai uzņēmusi.

Tas, ko es zinu, ir fakts, ka man sāk patikt, kā es izskatos kleitās vai šortos un, galvenais, kā es jūtos.

Visvieglāk ir atrast atrunas. Ak, cik esam veiklas tās atrast, ieskaitot mani! Izplatītāko atrunu versijas: “Oi, tas ir daudz par agru, es nekad tik agri nevarētu pamosties! Mani bērni man nekad neļauj neko izdarīt, prasa uzmanību visu laiku! Man nav piemērotu kedu! Es labprāt, bet tas sāpīgais celis – nevaru pavingrot!”

Šādas atrunas varu turpināt uzskaitīt vēl un vēl, esmu dzirdējusi visdažādākās. Bet pat uzreiz pēc dzemdībām Liepājā jaunajai mammai iedod lapiņu ar vingrinājumiem.

Nevajag nekur steigties – vienmēr aizejiet uz savu sešu nedēļu apskati un sagaidiet no ārsta “aiziet!” vingrošanai. Un arī tad sāciet prātīgi un ideālā situācijā pat konsultējieties ar speciālistu, ko tieši darīsiet un cik daudz.

Lai nu kā, bet pēc sešiem mēnešiem, ja nav bijušas nekādas komplikācijas, mammas, sāciet par sevi rūpēties!

Tas nenozīmē aiziet uz branču ar draudzenēm vai iepirkties, kas arī, protams, ir ļoti svarīgi, bet ieplānojiet laiku fiziskām aktivitātēm.

Bērniem mammu vajag veselu

Amerikas dzemdību speciālistu un ginekologu koledža (ACOG) iesaka sievietēm pēcdzemdību periodā nodarboties ar mērenas intensitātes sportiskām aktivitātēm vismaz 150 minūtes nedēļā, ko var sadalīt 30 minūšu sesijās piecas dienas nedēļā.

Tāpat pētījumi liecina, ka sievietes, kuras pēc dzemdībām nenodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm, visticamāk, saglabās lieko svaru, kas var izraisīt ilgtermiņa veselības problēmas, piemēram, aptaukošanos, diabētu un sirds un asinsvadu slimības.

Pētījums, kas publicēts žurnālā “Journal of Affective Disorders”, atklāja, ka

sievietes, kuras pēcdzemdību periodā piedalījās regulārās fiziskās aktivitātēs, ziņoja par ievērojami zemāku depresijas un trauksmes līmeni salīdzinājumā ar tām, kuras to nedarīja.

Jebkādas kustības un fiziskas aktivitātes ir lielisks sākums formas un galvenokārt labas pašsajūtas atgūšanai pēc bērniņa piedzimšanas.

Pēc pirmās meitas piedzimšanas mana vienīgā fiziskā nodarbe bija staigāšana. Tā man palīdzēja ne tikai fiziski uzturēt formu, bet arī fantastiski palīdzēja tikt galā ar drūmajām domām un uzturēt mentālo veselību, ar ko saskaras liela daļa sieviešu pēcdzemdību periodā.

Duša, skropstu tuša, lūpu spīdums, apģērbs (kas nav pidžama) un pastaiga svaigā gaisā ar bēbīti ratiņos neaprakstāmi palīdzēja šo situāciju un sajūtas uzlabot.

Arī šobrīd, pēc trešā bērna, stumju ratus gandrīz katru dienu, nostaigājot vairāk nekā 10 000 soļu dienā.

Aizbildinājumus var atrast vienmēr, bet gribu, lai maniem bērniem ir vesela un stipra mamma, kurai ir enerģija, lai neapstātos ik pa brīdim, kad kāpj augšā pa kāpnēm.

Jāpiebilst, ka bērni ļoti mācās no tā, ko redz, un tas ir atkarīgs no mums, vecākiem, ko mēs gribam viņiem iemācīt un parādīt – mammu, kura brīvajos brīžos guļ uz dīvāna, skatās ekrānā, ēd cepumus un saldējumu, vai arī mammu, kura vingro, nodarbojas ar jogu, skrien, iet uz sporta zāli un ēd veselīgi.

Viss ģeniālais ir vienkāršs. Ir tikai jāsāk.

Uzziņai

Kāpēc pēc grūtniecības būtu nepieciešami treniņi?

Fiziskā atveseļošanās

– Spēks un izturība. Grūtniecība un dzemdības rada lielu slodzi sievietes ķermenim. Vingrošana palīdz atjaunot muskuļu spēku un uzlabot kardiovaskulāro izturību, kas ir būtiska ikdienas uzdevumiem un rūpēm par mazuli.

– Korsetes un iegurņa pamatnes veselība. Grūtniecība var novājināt korsetes muskuļus un iegurņa pamatni, izraisot tādas problēmas kā diastāzi (vēdera muskuļu atšķiršanu) un urīna nesaturēšanu. Mērķtiecīgi vingrinājumi var palīdzēt atjaunot šos muskuļus.

– Svara kontrole. Regulāra fiziskā aktivitāte palīdz kontrolēt pēcdzemdību svaru un var novērst pārmērīgu svara uzņemšanu, kas saistīta ar dažādām veselības problēmām.

Garīgā veselība

– Stresa mazināšana. Vingrošana izdala endorfīnus, kas ir dabīgi garastāvokļa uzlabotāji. Tas var būt īpaši noderīgi jaunajām māmiņām, kuras var piedzīvot stresu un trauksmi.

– Pēcdzemdību depresija. Pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes var samazināt pēcdzemdību depresijas simptomus, uzlabojot kopējo garīgo veselību.

– Uzlabots miegs. Ir pierādīts, ka regulāra vingrošana uzlabo miega kvalitāti, kas bieži ir traucēta pēcdzemdību periodā.