Daiga Lutere
"Kurzemes Vārds"
Vairs nav skumji
Edgars: ”Man savulaik bija runcis vārdā Pika, ar kuru bijām kā čomi, jo izaugām kopā. Viņš nodzīvoja 17 gadus.” Laura: ”Es 11 gadus biju kopā ar kaķenīti Auci. Kad viņa saslima un nomira, bija ļoti, ļoti skumji. Kad gada pirmajā pusē vīrs bija devies vairāku dienu komandējumā, zvanīju viņam un stāstīju, cik mājās klusi un vientuļi, jo tik ļoti bija pierasts, ka tur vienmēr ir dzīvībiņa.”
Edgars bez kavēšanās sācis lūkot, kas atrodams sludinājumos, un ieraudzījis kāda kaķēna fotogrāfiju, kura zilās acis vairs nelika mieru. To varētu saukt par mīlestību no pirmā skata!
Mazais bija viens no Ņevas maskarādes šķirnes kaķēniem.
Neviens cits aplūkotais vairs nelikās ne gana skaists, ne piemērots. Tikai… cena nebija no lētā gala.
Laura: ”Manā līdzšinējā pieredzē kaķis vienmēr pats kaut kā nonācis pie manis, tādēļ nelikās adekvāti maksāt par to lielu naudas summu. Bet vīrs bija iemīlējies. Atceros, ka vēl tās dienas rītā, pirms bija jābrauc pēc Pēča, prasīju Dievam, vai man sekot vīra sirdij. Kā atbildi izlasīju frāzi Bībelē: “Ja piepildās, ko sirds kāro, tas tiešām ir dzīvības koks.” Tas mūs abus pārliecināja.”
Edgars bija rūpīgi meklējis un iepazinies ar pieejamo informāciju par šo šķirni: ”Man bija svarīgi, lai mūsu kaķis būtu ar paredzamu un mīļu raksturu. Tādu, kuram patīk mīļoties un kuram vajag cilvēka uzmanību, glāstus. Kaķi, kurš ļauj sevi mīlēt tā, kā es viņu gribu mīlēt.”
Ņevas maskarādes šķirne atbilda visam uzskaitītajam, un izvēle nav ne mirkli pievīlusi.
Abi saimnieki smaidot saka, ka nu viņiem mājās ir kaķis ar labradora maigo sirdi.
Edgars, daloties ar savu pieredzi, iesaka mājas mīluli izvēlēties nevis tikai pēc vizuālā izskata, bet galvenokārt pēc paredzamajām šķirnes īpatnībām. Ideāli, protams, ja kaķēna vai kucēna izskats un arī raksturs sakrīt ar to, ko vēlas cilvēks.
Noteikti jāizlasa atrodamā informācija par konkrēto šķirni, un lieliski, ja var parunāties kā ar audzētāju, tā citiem saimniekiem.
Vārds – tas ir svarīgi
Vārdu savam kaķēnam iepriekš nav domājuši. Audzētavas saimniece Dubinu nolūkotajam kaķabērnam bija devusi vārdu Urāns. Šī izvēle, kā izrādījās vēlāk, nebija saistīta ar planētas nosaukumu (jo planētas krāsa atbilst kaķēna acu krāsai), bet gan ar ķīmisko savienojumu urāns.
Braucot mājās no audzētavas, sākuši spriest, kādā vārdā mazo saukt. Kaķēnam ar nevainojamiem ciltsrakstiem tā kā piestāvētu smalks un dižciltīgs vārds, bet ātri vien šo domu atmetuši.
Kaķītis ņemts pašu priekam un mīļošanai, ne tāpēc lai izrādītos.
Svarīgi, lai patīk pašiem un viegli izrunājams. Laura: ”Mums bija daudz versiju, bet palikām pie Pēča, jo tas ir ērti lietojams, lai ikdienā sauktu mīluli, turklāt uz šo vārdu kaķēns atsaucās uzreiz.”
Pēc audzētājas ieteikuma, mājās atvedot, pirmo nakti mazuli turēja vienā istabā. Tikai pēc tam, kad šī telpa bija kārtīgi izošņāta, izstaigāta un iepazīta, Dubini pavēra durvis uz pārējo dzīvokli, lai viss notiek rāmi un pamazām, bez stresa.
Tas, kas bija noprotams no kaķabērna, – viņš jau kopš pirmajām minūtēm bija ļoti paļāvīgs un uzticējās saviem saimniekiem.
Tikai ne amarili!
Mazliet apradis ar jaunajām mājām, Pēcis sāka iepazīt pasauli un ļoti labprāt iekodās zaļajos istabas augos. Arī paklāja stūris dabūja ciest, bet, kā atgādināja Edgars, sākumā par to daudz nav satraukušies, jo kaķēniem, tāpat kā cilvēku bērniem, mainās zobiņi.
Kad piena zobi izkrituši un sāk augt jaunie, smaganas niez, un tā tikai normāla vēlme kaut ko uzgrauzt, lai kairinājumu mazinātu. Pagāja pāris mēneši, un kādu dienu Pēcis smagi saslima. Ne ēda, ne dzēra, vemšana, caureja…
Kopā ar veterinārārstu sākuši meklēt iespējamo iemeslu un nonākuši pie atziņas, ka kaķis būs pamatīgi saindējies ar istabas augiem. Toksīni krājās organismā, un saindēšanās pazīmes parādījās pēc vairāk nekā mēneša.
Edgars: ”Analīzes Pēcim bija vienkārši briesmīgas… Ārstēšanas kurss ar antibiotikām un vairākām nepatīkamām procedūrām, bet viss beidzās labi.
Tagad no istabas augiem mums mājās ir tikai Ziemassvētku kaktuss, podos augošas zemenes un vēl pāris kaķa veselībai nekaitīgu augu.”
Spēlēties un mīļoties
Šīs divas nodarbes Pēcim ļoti patīk! Jo vairāk tāpēc, ka Ņevas maskarādes šķirnes kaķi cēlušies no Sibīrijas kaķiem, kuriem izslavēts mednieka instinkts un vēlme pēc kustībām ir pilnīgi dabiska.
Galvenais rotaļu biedrs runčukam ir saimnieks, un abiem šis process ļoti patīk.
Kad pamesta bumbiņa, kaķis skrien tai pakaļ un zobos nes atpakaļ, gluži tāpat, kā to mēdz darīt suņi.
Reizēm, kad Pēcis aizraujas un dauzās, viņš noskrienas tā, ka sāk elsot. Tad gan jāatpūšas.
Saimnieks precizē: ”Spēlēšanās un mīļošanās ir abpusējs process, kad notiek abpusēja dalīšanās mīlestībā! Saimniekam tam jāatvēl laiks.”
Laura: ”Ja vien kaķis neguļ, viņš grib būt blakus cilvēkam. Kur mēs, tur arī viņš, soli pēc soļa. Pat nāk līdzi uz vannas istabu. Virtuvē sēž blakus un asistē, kad gatavoju vai mazgāju traukus. No ūdens nebaidās nemaz.”
Kad saimniece mājās spēlē klavieres, komponē, Pēcim pret to vairs nav nekādu iebildumu, bet pirmā iepazīšanās ar klavieru radītajām skaņām gan bija stresa pilna.
Laura atceras: ”Pati vien biju vainīga, ka Pēcis sabijās un metās noslēpties zem gultas. Sāku spēlēt un iepriekš viņu nebiju iepazīstinājusi ar instrumentu un tā skaņām. Pēc tam uzcēlu uz klavierēm un parādīju, kas un kur skan, kā darbojas taustiņi. Pēc tam mums nekāda satraukuma vairs nav bijis. Arī putekļsūcēja troksni viņš pieņēmis.”
Dzīvnieks ir atbildība
”Pēcis mūs vēl vairāk satuvinājis, jo tas bija mūsu kopīgais lēmums, ka gribam kaķi,” neslēpa Edgars un Laura. ”Rūpes un visi labie brīži, kas kopā piedzīvoti, mūs kā pāri tikai emocionāli vēl vairāk satuvināja.”
Ko ieteikt pāriem, kas domā par dzīvnieka iegādi? Neko nevajag darīt emociju uzplūdā, bet prātīgi apsvērt visus par un pret. Jo kaķis, suns vai kāda cita radība kļūs par ģimenes locekli, par kuru cilvēkiem jāuzņemas atbildība daudzu gadu garumā. Vai ģimenes dzīvesveids vispār atbilst tam, lai varētu būt kopā un rūpēties par mīluli?
Dzīvnieks māca atbildību, māca rūpēties par dzīvu būtni. Edgars: ”Manuprāt, kaķis cilvēka dzīvi izkrāso un sirdi padara plašāku, līdzjūtīgāku un spējīgu mīlēt vēl vairāk. Kaķis ir mīlestības trenažieris!” Laura: ”Uz Pēci raugoties, abi izsecinājām, ka tieši tā ir viņa īstenā misija!”
Uzziņai
- Ņevas maskarādes kaķi ir Sibīrijas kaķu krāsu variācija. Selekcija sākās Sanktpēterburgā, tādēļ tāds nosaukums. Šķirnes vēsture nav sena. Tikai 2002. gadā to reģistrēja ”World Cat Federation” (WCF).
- Ārēji Ņevas maskarādes kaķi ir gaiši ar tumši iezīmētu purniņu, ausīm, ķepām un kuplu, greznu asti. Īpaša iezīme – spilgti zilas acis.
- Ņevas maskarādes kaķis ir stiprs, muskuļots, ar garu vilnu, biezu pavilnu, kas lietū nesamirkst. Īpašās tekstūras dēļ spalva nesaveļas, tādēļ neprasa papildu ķemmēšanu un kopšanu. Laba veselība, neatkarīgs raksturs un augsts intelekts.
- Labsirdīgs draugs katram ģimenes loceklim. Ļoti labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem. Parasti atzīst tikai vienu saimnieku, kuram pakļaujas. Bieži vien tas ir bērns, ar kuru kaķis gatavs spēlēties stundām.
- Kaķis attīstās līdz trīs gadu vecumam un spēj sasniegt diezgan lielu ķermeņa masu, ja tam ir iespēja aktīvi kustēties.
- Iesaka šo šķirni iegādāties profesionālā audzētavā, jo tādējādi pircējs var būt drošs, ka dzīvnieks būs vesels un saņēmis nepieciešamo aprūpi.
Avots: mooncat.lv
