Nākamajos septiņos
gados Latvijai dažādiem attīstības mērķiem tiks apmēram 6 miljardi latu no
Eiropas Savienības struktūrfondiem. Kā Eiropas naudu plāno izmantot Liepāja?
Kādiem mērķiem izlietos, kādos objektos to ieguldīs? laikraksts jautāja Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājam Mārtiņam Ābolam.

– Par nākamo Eiropas
Savienības plānošanas periodu neziņa ir liela vēl, – atzinās M. Ābols. – Protams,
zinām deviņus prioritāros virzienus, kuros ES nauda tiks virzīta Latvijā.

– Kādi ir šie
virzieni?

– Tie ir valsts
noteiktie prioritārie virzieni: pētniecība, tehnoloģiju attīstība, inovācijas,
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, e-pārvalde, mazo un vidējo
komercsabiedrību konkurētspēja, energoefektivitāte, vides aizsardzība un
resursu izmantošanas efektivitāte, nodarbinātība, darba spēka mobilitāte,
sociālā iekļaušanās, izglītība, prasmes, mūžizglītība, pilsētvides attīstība.
Katrai prioritātei sava ministrija, kas to pārraudzīs un administrēs.

Attīstības pārvaldei
un pašvaldībai kopumā tagad ir divi ļoti svarīgi uzdevumi – vidējā termiņa
pilsētas attīstības programmas un ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrāde.
Attīstības programmu 2014. – 2020. gadam būvējam, balstoties uz nākamā ES
plānošanas perioda iespējām. Laikam būtu muļķīgi, ja mēs attīstības programmu
nesaskaņotu ar naudas iespējām. Gaidām pēdējās norādes no Eiropas Komisijas, ko
tā saka par valsts ieteikumiem. Nododot attīstības programmu sabiedriskajai
apspriešanai, mēs varēsim vēl šo to pielikt klāt, gan uzdevumus, gan mērķus.
Novembra beigās sasauksim vadības grupu, decembrī varētu sekot domes lēmums par
programmas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai. 2014. gada janvāris,
februāris būtu laiks, kad sabiedrība varēs vērtēt, ieteikt, kritizēt, lai
izstrādātu pirmo versiju. Pēc publiskās apspriešanas izstrādāsim galīgo
redakciju, ņemot vērā visus priekšlikumus, kritiku, komentārus. Saskaņosim, un
tad 2014. gada maijā, jūnijā mēs varētu pieņemt lēmumu – apstiprināt gan attīstības
programmu, gan ilgtermiņa stratēģiju līdz 2030. gadam. Abi šie dokumenti
top vienlaikus. Vidēja termiņa programma ir lielā mērā sasaistīta ar ES
plānošanas periodu.

– Iepriekš Liepāja
lika uzsvaru uz infrastruktūru. Kā pilsēta šoreiz varētu iekļauties tajos
deviņos nākamā plānošanas perioda prioritārajos virzienos?

– Energoefektivitātes
jomā turpinām iesākto. No ārpuses skolām un bērnudārziem čaula ir uztaisīta,
bet ir vēl daudz lietu, kas jādara pašās izglītības iestādēs. Apkures sistēmas,
ventilācijas sistēmas, tās lietas mēs varam. Un noteikti Jaunliepājas Primārās
veselības aprūpes centrs Aldaru ielā gaida savu energoefektivitātes pasākumu
kārtu. Ir arī dažas izglītības iestādes, kas vēl nav siltinātas. Šajā laukā
varam atrast vēl vietu.

– Kādus projektus jūs
gatavojat?

– Ir grūti pašlaik
atrast īsto prioritāti, ar kuru projektus saskaņot. Būs jāskatās, kā nauda tiks
sadalīta. Iespējams, ka lietas, ko mēs šobrīd esam saplānojuši pilsētvidē, būs
jāliek kaut kur pilnīgi citur, zem citiem nosaukumiem. Pilsētvides jomā ir
virkne projektu, ko varam turpināt attīstīt. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. novembra numurā.

#kvards-20131122-05#