No kaut kā nākas atteikties

Kā cenu lēciens ietekmē liepājniekus? To jautājām, uzrunājot vairākus pircējus Pētertirgū un citviet.

Fakts, ka  pārtikas cenas “skrien debesīs”, nav paslīdējis garām nevienam no viņiem. Kāds teicās, ka nu spiests pirkt mazāk atsevišķus pārtikas produktus, cits uz ēdienu taupīt gan negrasās.

“Kā ir, tā ir. Pensijai kaut ko pieliek, bet cenas paceļ visur,”

sacīja otrās grupas invalīds Kaspars.

Šikot atļauties nevarot, taču ēdamlietas mazāk arī nepērkot.

Pie Pētertirgus skārņiem sagaidām seniori, kura labprāt iesaistās sarunā un pastāsta, ka gan tirgū, gan veikalā pērkot to, kas lētāks. “Citādi nekādi,” viņa nosaka.

Lasi, kas esot ļoti dārgs, seniore pat neatceras, kad pēdējo reizi ēdusi. Taisnības labad gan piebilst, ka šī sarkanā zivs un arī ikri viņai nemaz negaršojot.

“Kad aizeju ciemos pie draudzenes, viņa reizēm pacienā ar lašmaizīti. Tad ēdu gan – kauns taču atteikties,” viņa nosaka.

Ar pensiju iztikt varot, ja naudu tērē saprātīgi.

Viņi dzīvojot kopā ar dēlu, ne viens, ne otrs alkoholu nelietojot un “šampanieti nepērkot”.

Runīgā kundze gan kļūst aizdomīga, kad laikraksts pajautā viņas vārdu. “Kāpēc jautājat? Es nevienam savu vārdu nesaku!” viņa, gluži kā slepenā aģente, nosaka un dodas prom.

“Jā, cenas noteikti nav tādas kā agrāk. Nu dažkārt nākas atteikties no našķiem, vairāk skatāmies arī uz gaļas izstrādājumu cenām, pievēršam lielāku uzmanību akcijām,” teic divu bērnu māmiņa Līga.

Viņa pamanījusi, ka izteikti dārgākas kļuvušas gan desas, gan vistas gaļa.

Pensionāre Velta uz pārtiku taupot jau vairākus gadus un neredzot iespēju, kā savilkt grožus vēl ciešāk. “Tikko tirgū ieraudzīju, ka kilograms stinšu maksā 9,50 eiro!

Vienīgā zivs, ko vēl varu atļauties nopirkt, ir svaigas brētliņas”.

Liene, kuras ģimenē aug divi bērni, kad uzdevām jautājumu par to, kā viņa izjūt pārtikas cenu izmaiņas, no kabatas izvelk čeku par pirkumiem, kas veikti dienu iepriekš nelielā piemājas veikaliņā.

“Iegādājos tikai un vienīgi akcijas produktus,” viņa uzsver.

“Divus litrus piena, divus saldējumus vafelē, nepilnu kilogramu banānu, paciņu 0,5% biezpiena un pudeli limonādes “Saldā bārbele”. Kopējā pirkuma summa – 8,45 eiro.”

Sieviete stāsta, ka tas bijis neplānots pirkums, jo ģimene cenšoties pirkt tikai pašu nepieciešamāko. Taču, ja ir bērni, tad no kārumiem atteikties pilnībā nevarot.

Visu izskaidrot nevar

“Eļļa Latvijā ir tiešām ekstrēmi dārga. Kaut kāda sū… rapšu eļļa maksā tik, cik Itālijā laba olīveļļa. Vasarā stāvēju “Rimi” pie eļļu plauktiem un ar atkārtu žokli skatījos uz to neveselīgo drazu par ārprātīgām cenām,” vietnē X dalās Ilze.

Taču pārtika sadārdzinās visur pasaulē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ziņo, ka

pārtikas produktu cenas pasaulē oktobrī sasniegušas pēdējos 18 mēnešos augstāko līmeni.

Augu eļļas cena oktobrī pieaugusi par 7,3% un sasniegusi pēdējos divos gados augstāko līmeni, ņemot vērā ražošanas apjoma samazināšanos.

Cukura cena palielinājusies par 2,6%, piena produktu cenas sadārdzinājušās par 2,5%, bet graudu cenas pieaugušas par 0,8%.

Tomēr, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo, pārtikas inflācija Latvijā bijusi aptuveni divas reizes straujāka.

“Paskatoties, kas lācītim vēderā, redzams, ka lauvas tiesu no pārtikas inflācijas pēdējos mēnešos devuši svaigi dārzeņi un augļi.

Daļa no oktobrī novērotās inflācijas bija sezonāla rakstura – oktobrī, jauno ražu radītajam efektam izsīkstot, parasti redzam nelielu kāpumu cenās, salīdzinot ar septembri.

Būtisks devums inflācijai bija arī no eļļas un tauku produktiem, kur pie vainas ir ārējie faktori, – straujš kāpums novērojams arī ES.

Tomēr ne sezonālie faktori, ne ārējo cenu ietekme nevar izskaidrot visu cenu kāpumu.

Iespējams, ka lomu spēlē citu izmaksu, tostarp darbaspēka samaksas, palielināšanās,” norāda “Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks.

Nupat banka “Citadele”, atsaucoties uz aptauju, nākusi klajā ar vēsti par to, kā Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt pārtikas sadārdzināšanos – 31% aptaujāto Latvijā, 33% Igaunijā un 26% Lietuvā atklājuši, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas pirkumu nekā līdz šim.

“Apgriezt spārnus” tirgotājiem

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pārtikas preču cenu samazināšanai piedāvā vairākus risinājumus. Primārais mērķis ir panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pamata nepieciešamības precēm.

“Šobrīd liela daļa iedzīvotāju tērē līdz pat 30% ienākumu tikai pārtikai,”

atzīmē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Katrīna Iļjinska.

Nozares pārstāvji un eksperti par šo EM plānu gan izteikušies kritiski.

Pirmais priekšlikums paredz uzcenojuma griestu noteikšanu ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam – ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku.

Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm būtu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis.

Punkts numur divi: zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā.

Plānots definēt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles būtu jāizvēlas vismaz viens savā mazumtirdzniecības tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū.

Trešais piedāvājums paredz patērētāju līdzdalības veicināšanu, proti, preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu.

Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā, šādi tiks saasināta mazumtirgotāju konkurences cīņa par patērētāju, kam ir pozitīva ietekme arī uz īstenoto cenu politiku.

Tāpat iecerēts aizliegt mazumtirgotājiem utilizēt nepārdotās pārtikas preces, kas mudina tirgotājus ziedot vai pārdot liekos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas.

Visbeidzot piektais punkts paredz aizliegt mazumtirgotājiem piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.

EM atzīmē, ka visus šos piecus rīcības punktus nav paredzēts ieviest vienlaicīgi.

“Piemēram, “uzcenojuma griestu noteikšana” ir iespējama tikai kā īstermiņa risinājums uz pusgadu vai gadu. Arī pārējie nav noteikti jāievieš visi un uzreiz. Par priekšlikumiem ir jādiskutē, taču

EM mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības grozam cenas kļūtu mazākas par apmēram 20%,”

skaidro EM pārstāve.

Papildus EM virza arī grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu tās situācijas, ko Konkurences padome konstatēja savos pētījumos.

Šo izmaiņu mērķis ir panākt, lai tirgotāji ievēro vienādu attieksmi (piemēram, liek līdzīgus uzcenojumus) pret Latvijas ražotājiem un pret importa precēm.

Mūsu iedzīvotājiem tiešām nav naudas

Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja

Pārtika kļūst dārgāka visur pasaulē, un fakts, ka Latvijā atsevišķiem produktiem cenas ir augstākas, saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa atšķirībām.

Mums standartlikme ir 21%. Proti, desmit eiro summai pieplusojas 2,1 eiro PVN, un tas ir liels skaitlis.

Ekonomikas ministra piedāvātie risinājumi cenu samazināšanai, maigi sakot, ir diezgan populistiski izteikumi.

Kā mums vieniem pašiem šeit Latvijā iespējams regulēt cenas un pateikt, ka tai jābūt zemākai nekā Lietuvā, Igaunijā vai Polijā?

Piemēram, importētājs vai tirgotājs iepērk olīveļļu, kas šogad ir dārga visā pasaulē. Sanāk, ka mēs netiksim pie labas olīveļļas, veikals to nevarēs iepirkt, jo šī prece taču ir dārga.

Un, ja ar likumu regulēs cenas pārtikas veikalos, tad jau varēsim iet arī tālāk – regulēt, par kādu cenu iepirkt pienu no zemnieka, cik liela katram no mums drīkst būt alga utt.

Tirgus ekonomikā tas tā nedarbojas.

Taču ir viena laba lieta, proti, jautājums aktualizēts tādā līmenī, ka par to runā visi, un piespiedu kārtā pie viena galda saaicināti visi ķēdes posmi – ražotājs, pārstrādātājs, tirgotājs un politiķi. Un tad daudzi punkti, izrādās, ir tādi, ko var atrisināt.

Taču pārtikas cenas noteikti nesaruks par 20%. Tas nav iespējams! Tieši pretēji –

izskatās, ka cenas turpinās paaugstināties.

Ekonomikas ministram par šo problēmu tiešām ir jārunā, taču vairāk gan no cita aspekta, proti, mēs lielu daļu no ienākumiem tērējām pārtikai tāpēc, ka esam nabagi.

Mums nav attīstības uzņēmējdarbībā, nav lieli eksporta apjomi, lai rūpnīcās strādājošie cilvēki var saņemt labas algas un maksāt lielus nodokļus.

Ja man makā ir divi eiro un produkts maksā divus eiro, tad es to varu nopirkt. Taču, ja produkts maksā divus eiro, bet makā ir tikai viens eiro, tad ir problēma.

Un mūsu iedzīvotājiem tiešām nav naudas, viņi ļoti jūtīgi reaģē uz cenu. Tāpēc mums svarīgi ir attīstīt uzņēmējdarbību, un pārtikas ražošanā to var attīstīt tikai vienā virzienā – caur eksportu.

Uzziņai

Cik maksā latviešu populārākie Ziemassvētku ēdieni? 

(Cenas piefiksētas 5. decembrī Liepājas Pētertirgū)

1. Štovēti kāposti, lai pietiktu spēka un izturības (1 kg skābētu kāpostu maksā 2,50 eiro).

2. Cūkgaļa, lai pietiktu prieka un laimes (kūpināti stilbi 5,50 eiro/kg).

3. Putnu gaļa, lai gūtu labus panākumus (svaigs cālis/Ķekava – 4,69 eiro/kg).

4. Zirņi un pupas, lai nebūtu jāraud (500 g kaltētu zirņu – 2,50 eiro, 500 g kaltētas cūku pupas – 3,50 eiro).

5. Zivis, lai makā vienmēr turētos naudiņa (svaiga karpa – 6,50 eiro/kg).

6. Bietes un burkāni – labai veselībai un možam garam (svaigas bietes 1,20–1,50 eiro/kg, burkāni 1–1,80 eiro/kg, švakāki – 0,50 eiro).

7. Pīrāgi, lai jaunajā gadā vienmēr sagaida jauni pārsteigumi (pīrāgi ar speķi – no 8 līdz 11 eiro/kg).

8. Piparkūkas, lai jaunajā gadā netrūktu mīlestības. (Rudzu piparkūku mīkla 5,80 eiro/ kg, parastā piparkūku mīkla – 4,49 eiro/800 g).

9. Apaļi cepumi, kas simbolizē sauli un tās siltumu (auzu cepumi – 3,50 eiro/kg).

Fakti

Gada laikā būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+24%) un svaigiem augļiem (+10,3%).

Dārgāka bija arī šokolāde (+18,2%), piens (+10,2%), mājputnu gaļa (+6,8%), sviests (+18,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,3 %), maize (+2,9%), piena produkti (+5,1%), olīveļļa (+25,8%), augļu un dārzeņu sulas (+14,3%).

Gada laikā cenas kāpa arī kafijai (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+4,1%), sieram un biezpienam (+3,0%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%).

Savukārt cenas pazeminājās cukuram (−25,6%), miltiem un citiem graudaugiem (−8,5%).

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Pārtikas preču vidējās cenas 2023. un 2024. gada 3. ceturkšņa mēnešos

(eiro par 1 kg, ja citādi – norādīts īpaši)

Es domāju tā: Vai taupīsiet svētku galdam?

Ivita Aigare – kosmetoloģe:

– Laikam netaupīšu, bet runa ir par kvalitāti, nevis kvantitāti. Nevajag gatavot daudz par daudz! Jāsaplāno viss galdam vajadzīgais, lai būtu svētku vakariņas un pēc tam uzkodas.

Pie manis svinēt sabrauc visa lielā ģimene: vecāki, četras māsas. Katrs ciemiņš vienmēr ierodas ar savu kulināro meistarstiķi kopējam galdam. 

Kristīna Tapiņa – strādā:

– Vēl par šo tēmu neesmu domājusi, bet tas noteikti nebūs liels mielasts. Jo vienkārši nav vēlmes lielu uzmanību pievērst tam, kas būs uz galda.

Jā, būs svētku vakariņas, bet bez pārspīlētiem tēriņiem. Svētku noskaņa neslēpjas ēdienu daudzumā. Mierīgi, prātīgi un nepārspīlējot!

Žanna Komjakova – māmiņa:

– Mums vienmēr svētku galds bagātīgs, jo tāda ir tradīcija visos svētkos, ne tikai Ziemassvētkos. Piemēram, kādi pieci salātu veidi un vēl daudz kas cits.

Jau tagad sāku gādāt visu nepieciešamo, jo ģimene mums liela. Atnāks arī draugi. Visi vienmēr slavē mūsu mielasta galdu. Gatavošanā man palīdzēs visa ģimene. 

Pēteris – liepājnieks:

– Ko pie šitās inflācijas var ietaupīt? Tās dēļ es pat esmu atteicies no mēriņa iebaudīšanas! Ciemiņu svētkos nebūs un, visticamāk, nekāda mielasta nebūs. Varbūt kaut kas nedaudz svētku noskaņai. Paskatīšos uz lampiņu virtenēm, kas uz lodžijas.

Protams, cenu kāpums pirkumus ietekmē un garastāvokli bojā. 

Daina Pūstniece – pensionāre:

– Teikšu, ka būs kā parasti: zirņi, pīrādziņi un obligāti karpa. Lai varētu zvīņas izkaltēt, ielikt makā un lai būtu nauda! Viss būs tradicionāli un vecmodīgi.

Mani ciemiņi – bērni, mazbērni – to karpu tā nemaz negrib, bet tomēr gatavoju. Ciemiņi jau arī atnes kādu mazumiņu galdam, bet vairumu sarūpēju es.