Ar pārdomām par putniem un to dzīvi pilsētā laikrakstā regulāri vēršas iedzīvotāji, turklāt viedokļi gadās gluži pretēji. Vieni ir sašutuši, ka Liepājā nereti ar pneimatiskajām šautenēm sašauj dažādus putnus, jo īpaši kaijas un vārnas, saucot šaudītājus par necilvēkiem, turpretī citi pauž aizkaitinājumu par putnu skaļajām klaigām un neskaitāmajām pļeckām uz māju logiem, mašīnu jumtiem un pat cilvēku galvām. Kuram lielāka taisnība, un vai vispār kāda taisnība šeit atrodama?

“Tās visu nakti tik briesmīgi ķērc, ka pie atvērta loga vispār nav iespējams pagulēt,” tā par kaijām sūdzas kāda liepājniece. Vistrakāk esot, kad rīta agrumā kaiju un vārnu bari uzsāk briesmīgi skaļu attiecību kārtošanu, tad kautiņā iesaistīto ķērcieni un brēcienu laupa mieru visiem apkārtnes iedzīvotājiem. Savukārt cits liepājnieks dusmojas, ka kaijas, meklējot labumus, izšķārda atkritumu tvertnes un apkārtnē rada milzīgu nekārtību, bet vēl kādam vislielāko nepatika rada ik rītu apķēzītā automašīna.

“Ja būtu atļauts vārnas pilsētā izšaut, es būtu par to,” tā “Kurzemes Vārdam” atzina mājas E.Tisē ielā 61 pārvaldniece Gunta Reine. “Nu jau mūsu mikrorajonā jūtamies kā Hičkoka filmā par putniem. Vārnu un kaiju kolonijas ņēmušas pilnīgu virsroku, nekam citam vairs nealiek vietas.”

Jo īpaši Reines kundze dusmojas, ka plēsīgo putnu dēļ pazuduši mazie putniņi.” Iepriekš pilsētā varēja novērot ķīvītes, zīlītes, zvirbulīšus, strazdiņus un citus putniņus, bet nu jau nekā. Vārnas mazo putnu ligzdas izplēš, olas iznīcina, mazuļus apēd. Kanibāli – tās vārnas, apēd ne tikai citus, bet pat pašu dzimtas mazuļus,” novērojusi kundze. Un kaijas esot tikpat plēsīgas. Bet kaijas visvairāk kaitinot, kad nokakā mašīnas, māju logus un pašus cilvēkus.

Kā “Kurzemes Vārdam” atzina ornitologs Dmitrijs Boiko, problēmu ar vārnām un kaijām neesot tikai Liepājā, bet arī Rīgā un daudz kur citur Latvijā. “Sudrabkaijām pilsētā ir ērti, tāpēc tās izplatās arvien vairāk,” laikrakstam skaidroja D.Boiko. “Bet vārnas jau izsenis ir gudri putni, kas atklājuši priekšrocības, kāpēc mitināties pilsētā. Kopumā vērtējot – sudrabkaijas un vārnas ir putni, kas mācējuši pielāgoties dzīvei cilvēku izveidotajā vidē. Tie mitinās pilsētā, ligzdo uz daudzstāvu māju jumtiem utt. Te putniem ienaidnieku ir daudz mazāk nekā dabiskajā vidē. Netrūkst arī barības, ko var atrast atkritumu konteineros un citur, tā ka ir visi noteikumi labvēlīgai attīstībai. Protams, šādos apstākļos putni savairojas. Paredzams, ka šo putnu apdzīvotajās teritorijās to mazāk nekļūs, bet gan tikai vairāk. Un vēl jau tas, ka cilvēkiem patīk piebarot putnus – gulbjus, baložus, pīles, kaijas.u.c. Vienalga, kāds putns, bet, ja tam regulāri dod barību, tad tas turēsies pie šīs vietas un gaidīs vēl, “uzskata ornitologs.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29.augusta numurā.

#kvards-20170829-01#