“Tā jau kļūst par globālu problēmu, kaijas ir okupējušas jumtus, kliedz nebalsī kā dinozauri,” apbēdināts un neapmierināts ir kāds M. Ķempes ielas 13. nama iedzīvotājs. Ornitologs Rolands Lebuss saka: “Vienīgā iespēja ir iemācīties sadzīvot.”

“Man nekas nav pret kaijām. Bet esmu jau aizmirsis, kad pēdējo reizi būtu izgulējies, aizmigt nav iespējams līdz pieciem, sešiem rītā,” liepājnieks ir sašutis. Arī viņa ģimene trokšņa dēļ nevarot atpūsties.

Viņš dzirdējis stāstām, ka Rietumeiropā uz naftas platformām izmanto putnubiedēkļus pūču izskatā, lai kaijas dabūtu prom, un tas arī darbojoties.

Patlaban nav pamata teikt, ka kaiju būtu kļuvis vairāk, taču tās, visticamāk, biežāk ligzdošanai izmanto māju jumtus – tas arī rada iespaidu par skaita pieaugumu, saka ornitologs Rolands Lebuss. “Ja jumti iepatiksies, to būs aizvien vairāk un vairāk.” Sudrabkaiju dabiskās ligzdošanas vietas ir saliņas, purvi, citas teritorijas ūdeņu tuvumā. Taču cilvēks tādas vietas pamazām apbūvē.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18. jūlija numurā.

#kvards-20130718-09#