Liepājnieku vēstīto pārbaudām uz vietas. Pašlaik, kad kaķu patvērumu nepiesedz zāle un lapoti koki, skats patiesi nav pievilcīgs.

Cilvēki šeit parūpējušies par bezmāju kaķiem, izgatavojot būdas no kartona, plēvēm, tās sastiprinātas ar līmlentēm, izklātas ar avīzēm un noslogotas ar zariem. Viena ierīkota kastē, kas ielikta atkritumu maisā, lai pasargātu no mitruma.

Plastmasas ēdiena trauki pēc kaķu barošanas netiek novākti, vējš dažus aizpūtis staignos brikšņos. Nekārtība pievelk nekārtību, un garāmgājēji te piemet izdzertās pudeles, kuras acīmredzot slinkums aiznest līdz taromātam.

Nikolajs Jakovļevs dodas šeit pastaigā katru dienu. ”Es tur neskatos, man netraucē,” viņš saka par minču būdām. ”Te nāk viena sieviete. Kad eju staigāt, tad redzu, ka viņa pieiet, pabaro kaķus un aiziet prom.”

Vīrietis piekrīt, ka diezgan nesmuki izskatās. ”Bet ko var darīt? Kaķus arī nevar pamest, tā nedrīkst,” viņš uzsver.

Šeit uzturoties maz kaķu, kādi divi vai trīs, un tie esot sterilizēti, zina dzīvnieku patversmes ”Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere.

”Ar mājām ir, kā ir. Tā ir pašvaldības teritorija, un teorētiski jau Pašvaldības policija drīkst tās novākt un izmest, bet pieļauju, ka atkal kaut ko noliks vietā. Kaķi ir pieraduši tur gulēt, tie neies, ja būdu novietos pie tuvākās mājas vai citur,” viņa saka.

”Cilvēkiem finanšu nav, lai uztaisītu smuku māju, kādas šur tur uzliek uz dzīvojamo namu zemes.”

Viņa iesaka meklēt kādu biedrību vai fondu, lai mēģinātu piesaistīt finansējumu kārtīgas kaķu mājas izgatavošanai. ”Ja varētu aprunāties ar šo kaķu kopēju, tad kopīgi varbūt izdomātu kaut ko civilizētu,” N. Brūdere aicina sazināties šīs kolonijas aprūpētāju.

Tā ir vieta, kur regulāri kādi kaķu mīļotāji viņiem taisa pajumti un guļamvietas, – ”kaķu ciemats” ir labi zināms Komunālajai pārvaldei. ”Mēs regulāri tos krūmus izvācam un teritoriju sakopjam. Arī šoreiz plānosim darbus un sakārtosim,” norāda pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.