Liepājas kanālā šoziem izmakšķerēts ap 70 tonnām stinšu, liecina biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektora Ēvalda Urtāna veiktie aprēķini. Urtāns aģentūrai LETA sacīja, ka vakaros, kad stintes ķeras, uz Liepājas kanāla ledus vienlaikus pulcējoties 500-600 zemledus makšķernieku. Apmēram 80% makšķernieku esot no Lietuvas.

Vienā makšķerēšanas reizē, kas parasti ir diennakts tumšajās stundās, viens makšķernieks amatieris noķerot ap pieciem kilogramiem stinšu, bet profesionāļi vēl vairāk.

Zivis no makšķerniekiem turpat uz kanāla ledus var nopirkt par apmēram latu kilogramā, Liepājas Pētertirgū stintes maksā no Ls 1,40-1,60 kilogramā, Lietuvā uzpircēji par tām maksājot ap diviem latiem kilogramā, bet, kad stintes esot nokūpinātas, to cena sasniedzot 6-7 latus kilogramā.

Kā novēroja aģentūra LETA, zemledus makšķernieki nereti atstāj aiz sevis gružu kaudzes, pudeles, turpat uz ledus nokārto savas dabiskās vajadzības, vietām uzceltas pat teltis, daudzi makšķernieki uz zveju ieradušies ar savu apgaismojumu un akumulatoriem.

Liepājas Pašvaldības policijā aģentūrai LETA skaidroja, ka policisti no krasta periodiski makšķerniekus novēro, noformē administratīvā pārkāpuma protokolus par automašīnas nepareizu novietošanu, par ierašanos Latvijā bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, dabisko vajadzību nokārtošanu tam neparedzētās vietās un citiem pārkāpumiem. Tomēr uz ledus policisti nekāpj, jo tā nav teritorija, kur spēkā būtu Liepājas pilsētā kārtību regulējošie administratīvie akti.

“Ja uz ledus atrodas simtiem cilvēku, katram nevar pielikt klāt policistu, lai viņu uzmana. Katram par savu drošību jāatbild pašam. Liepājas domes Juridiskā daļā sākusi pētīt, kādus normatīvos aktus vajadzētu pieņemt, vai grozīt, lai uzlabotu zemledus makšķernieku drošību un kārtību uz kanāla ledus, tie varētu tikt pieņemti un sākt darboties tikai nākamsezon,” skaidroja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Štāls piebilda, ka pašvaldības policisti nodrošina kārtību abos kanāla krastos, bet viņiem nevarot dot rīkojumu kāpt uz nedrošā ledus. Makšķernieki uz tualetēm varot doties atpūtas centrā “Libava”, veikalā “Māja”, lielveikalā “RIMI”, tuvējās viesnīcās un kafejnīcās, visur, kur ir publiskās tualetes. Tas, vai makšķernieki to dara vai nokārtojas turpat uz ledus, pagaidām esot viņu pašu kultūras līmeņa rādītājs.

Uz Reģionālo vides pārvaldi Liepājā atnākuši makšķernieki un ziņojuši, ka viņu pulkā iemaldījies viens, kurš mēģinot stintes gūstīt ar tīklu. Zivju inspektori aizturējuši likumpārkāpēju. Tas izrādījās Siguldas ielā 29/11 dzīvojošais Aleksandrs, kas sarīkojis pārvaldē traci un apsūdzējis makšķerniekus, ka tie zemledus zvejai izmantojot vairāk nekā tikai divus atļautos āķus.

Par stintēm pēc gurķiem smaržojošās mazās zivtiņas dēvē tikai Kurzemes piekrastē. Visur citur Latvijā tās sauc par salakām.

Stintes ir lašveidīgas zivis, kuras no Baltijas jūras cauri kanālam dodas nārstot Liepājas ezerā.

Jūras piekrastē un Rīgas līcī 90.gados Latvijā nozvejo ik gadu ap 200-500 tonnām salaku. Maksimālā nozveja reģistrēta 20.gadsimta 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā – ap 5500 tonnām. Nelielā daudzumā salakas tiek zvejotas ezeros. Ziemā jūras piekrastē samērā daudz noķer arī makšķernieki.