Lieldienas ir lielākie gadskārtējie svētki kristīgajā pasaulē, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās. Tāpat tie ir arī pavasara saulgrieža svētki, kurus atzīmē par godu pavasara un saules atnākšanai. 

Lieldienas jeb pavasara saulgrieži notiek brīdi, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru – tad diena un nakts ir vienādā garumā, un iestājas astronomiskais pavasaris. Senlatviešu gadskārtas, tostarp Lieldienas, tika svinētas saskaņā ar Saules gada kalendāru, tāpēc latvieši Lieldienas svinēja, iestājoties astronomiskajam pavasarim. Šī iemesla dēļ Lieldienas katru gadu iekrita citā datumā, laika posmā no marta līdz aprīlim. Arī svētku nosaukums – Lieldienas – izsaka šī notikuma būtību un jēgu, proti, to, ka diena ir kļuvusi lielāka par nakti.

Savu ietekmi uz svinēšanas laiku ir atstājusi arī kristietība. Kristiešu Lieldienu laiks ir tieši atkarīgs no Saules un Mēness kalendāra. Ja senlatvieši Lieldienas svinēja līdz ar pavasara iestāšanos, tad pēc kristietības nostiprināšanās tās tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas iestājies pēc astronomiskā pavasara iestāšanās vai tās laikā. 

Piemēram, šogad astronomiskais pavasaris iestājās 20.martā, bet pirmais pilnmēness pēc pavasara iestāšanās ir 29. martā. Līdz ar to Lieldienas tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness – 1.aprīlī. 

Vēl vairāk šo situāciju sarežģī katoliskās un pareizticīgās baznīcas esamība – katoļu Lieldienas, balstoties uz Gregora kalendāru, iekrīt martā vai aprīlī, bet pareizticīgo Lieldienas, balstoties uz Jūlija kalendāru, iekrīt attiecīgi aprīlī vai maijā.

Pareizticīgo Lieldienas šogad tiks svinētas svētdien, 8.aprīlī.