Vecā gada pēdējās dienās apritēja 80 gadu, kopš Centrālkapos veikts pirmais apbedījums. Kā redzams senajā fotogrāfijās, tolaik šajā 15,34 hektārus lielajā laukumā nebija neviena koka, bija uzceltas tikai divas ēkas: kapliča un dzīvojamā māja kapsētas inspektoram.

Un liepājnieki tur savus tuviniekus nevēlējās apbedīt, jo šī vieta bija pārāk tālu no robežas.

Popularitāti un atzīšanu šī kapsēta sāka piedzīvot tad, kad strauji slējās Dienvidrietumu dzīvojamais masīvs. Šīs kapsētas pārvaldniece Māra Nāgelmane, kas tur saimnieko jau 28 gadus, stāsta, ka tagad šajā kapsētā mirušos var apglabāt, vairs tikai veicot virsapbedījumus vecajās kapavietās, kuras gadu gadiem neviens vairs nekopj, kā arī abos kapsētā esošajos uzkalniņos. Šie uzkalniņi, kas savulaik, kad kapsētas šai vietā vēl nebija, it kā mākslīgi veidoti, lai tur nostiprinātu pilsētas aizsardzību, patiesībā slēpj vēl agrākus apbedījumus – tur mūža mieru raduši 1905. gadā pakārtie. Bet pirmā pēc kapsētas iesvētīšanas, kas notika 1929. gada augustā, apbedītā persona ir Ženija Alksnis. Tas notika 1929. gada 29. decembrī.

Vēstures avoti liecina, ka diena, kad kapsēta iesvētīta, bijusi skaista un saulaina, tāpēc uz šo pasākumu pulcējušies vairāki tūkstoši liepājnieku. Kapsētas būvēšana ilgusi veselus septiņus gadus. Iespējams tāpēc, ka šos darbus veikuši lielākoties sabiedrisko darbu strādnieki.

Vēl gadu pirms īstās kapu iesvētīšanas – 1928. gada septembrī – redakcija ir rakstījusi, ka “kapsētā ir atstāta vieta krematorijas būvei, ja tāda ar laiku būtu vajadzīga”. Tomēr tas nav noticis, un izskatās, ka tik ātri nenotiks. M. Nāgelmane, norādot uz veco ēku, kurā iekārtotas darba telpas gan viņai pašai, gan pārējiem septiņiem kapsētas darbiniekiem, saka: “Mēs cerējām, ka šogad izdosies vismaz fasādi atjaunot, bet nekā. Varbūt nākamgad.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

Ēka, kurā atrodas Centrālās kapsētas pārzines darba kabinets un telpas citiem darbiniekiem, ir tā pati, kas celta pirms 80 gadiem. Šīs kapsētas pārzine Māra Nāgelmane (no labās) un kapličas strādniece Anna Boka (no kreisās) kapsētā strādā vairāk nekā 20 gadu. Sētniece Natalija Kadiķe smejoties sevi sauc par jaunpienācēju – viņai te pagājuši tikai trīs gadi.