Līvas,
Ziemeļu un Centrālajā kapsētā nākamgad iecerēts turpināt bīstamo koku
nozāģēšanu. Iedzīvotāji, uz stumbriem pamanot sarkanu krustiņu, reaģē dažādi –
vieni nespēj sagaidīt, ka viņu tuvinieku kapu kopiņas atbrīvos no nevēlamā koka,
citi par to ir sašutuši. Visiem neizpatiksi, taču ir jāsaprot, ka kapsēta nav
ne mežs, ne parks, pauda Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors Uldis Stelmakers.

Kopumā trijās
kapsētas iezīmēti aptuveni 240 nozāģēšanai paredzēti koki, kas nokaltuši,
sākuši trupēt, ir slimi vai kaitēkļu nomocīti. Kokkopji no SIA
“ArboPro” pēc šogad veiktās apsekošanas tos atzinuši par bīstamiem. Inventarizācija
notikusi, sadarbojoties ar Liepājas domes Vides daļu un apstādījumu komisiju.
“Paši vienpersoniski neizlemjam, kuri koki jānozāģē. Mēs pieaicinām profesionāļus
– arboristus,” skaidroja Kapsētu pārvaldes direktors.

Lielāko daļu,
vairāk nekā 130 koku, paredzēts zāģēt Centrālajā kapsētā: 48 kļavas, 35
priedes, 15 bērzu, trīs zirgkastaņas un 35 citu sugu kokus. Savukārt Līvas
kapsētā iezīmētas 14 kļavu, 12 zirgkastaņu, 9 liepas, 5 bērzi un 9 citu sugu
koki, bet Ziemeļu kapsētā – 30 kļavu, 10 zirgkastaņu un 18 citu sugu koku.

“Jāsaka
paldies pašvaldībai, kura līdz šim ir atbalstījusi bīstamo koku izzāģēšanu.
Ceram, ka arī nākamgad tiks atvēlēti līdzekļi šim mērķim, lai pēc tam varētu
organizēt iepirkumu par bīstamo koku un zaru nozāģēšanu un vainagu veidošanu.
Nozāģējamo koku diametrs ir no 20 līdz 40 centimetriem un vairāk,”
pastāstīja U. Stelmakers.

Arī 2012.
gadā trijās pilsētas kapsētās nozāģēti aptuveni 160 koku. Liela daļa no tiem
bija diametrā virs 60 centimetriem. Par bīstamiem kapos atzīti vēl aptuveni 40
lielie koki, kuri iezīmēti kā izzāģējami.

Veicot iepirkumu
par koku un zaru zāgēšanu, viena no prasībām darba veicējam ir uzņemties pilnu
atbildību gadījumā, ja koku zāģēšanas laikā cietusi kādas kapavieta, norādīja
U. Stelmakers.

Kļūmes var
gadīties, jo jārēķinās, ka koku augstums tomēr ir liels, un pie stiprākām vēja
pūsmām var gadīties visādi. Bet, ja kapavietai kāds postījums ir nodarīts, to
novērš un visu sakārto.

“Protams,
ir ļoti patīkami, ka šeit ir ēna un vasarā var justies kā parkā, taču mūsu
pilsētā vēja dēļ katrs koks zināmā veidā var būt apdraudējums, un par to ir
jāpadomā. Stiprākā vētrā var nolauzt arī koku ar zaļojošu lapotni. Šādi
gadījumi ir bijuši, un diemžēl cieš arī kapavietas,” sacīja U. Stelmakers.

Viņš
skaidroja, ka koki kapsētās stādīti, neierobežojot ne to
garumu, ne šķirnes. Tāpēc, kad cilvēki interesējas par to, ko stādīt Dienvidu
kapsētā, viņš iesaka pieturēties pie tādiem stādījumiem, kas neaug lielāki par
trim, četriem metriem.