Par to, kādas šobrīd ir galvenās aktualitātes tēmā par tik šķietami mierīgu un klusu vietu kā kapi un to apsaimniekošanu, saruna ar Kapsētu pārvaldes direktoru Mairi Plūksnu.

– Jāatgādina, ka Liepājas kapsētas un to teritorijas ir pašvaldības īpašums un konkrētā apbedījuma vieta personai tiek piešķirta tikai uzturēšanai.

– Tāpēc iedzīvotājiem ir svarīgi ne tikai kopt, bet arī noslēgt kapavietu uzturēšanas līgumu ar Kapsētu pārvaldi. Ar līgumu tiek noteikta atbildīgā persona, norādīta konkrēta vieta kapsētā un vietas izmēri, kas būtiski, lai nerastos pārpratumi.

Jā, tādi mēdz rasties, kad kāds kapavietas uzturētājs izdomā, ka var piesavināties pusmetru platu laukumu no blakus esošās vietas.

Noslēgtais līgums atvieglo mūsu saziņu ar kapavietas uzturētāju, ja rodas nepieciešamība. Dokumentā var norādīt arī tiesību un pienākumu pārņēmēju.

Jāatceras arī tas, ka turpmākos apbedījumus kapavietā varēs veikt tikai ar līgumslēdzēja atļauju.

Runājot par digitalizāciju, Liepājas kapsētas ir digitalizētas Kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēmā cemety.lv, kurā ir informācija par daudzām Latvijas kapsētām.

Sistēma paredzēta ne tikai kapsētu uzturētājiem, bet arī iedzīvotājiem, un tajā var meklēt apbedītos, papildināt datus, iegūt informāciju par apbedītajiem konkrētajā kapavietā. Pieejami arī fotoattēli un kartes.  

– Kāda šobrīd ir situācija? Cik uzturēšanas līgumu noslēgts?

– Mēs skaitām, ka līdz šim tikai trešajai daļai no visām reģistrētajām kapavietām. 

– Ko darīt tiem, kuri vēl joprojām nav juridiski korekti nokārtojuši šīs saistības?

– Līguma slēgšana notiek Kapsētu pārvaldē Peldu ielā 5. Mēs strādājam pēc iepriekšēja pieraksta, lai nebūtu jāgaida rindā.

Visa informācija atrodama mājaslapā liepaja.lv/iestades/kapsetu-parvalde. Sazvanot klientu apkalpošanas speciālisti, viss tiks izrunāts un paskaidrots.

– Vai ir kāds konkrēts laiks, gads, līdz kuram līgums jānoslēdz?

– Šobrīd konkrēta laika nav, bet aicinām visus kapavietu uzturētājus atrast laiku un par savā atbildībā esošajām kapavietām uzturēšanas līgumus noslēgt. 

– Pie daudziem kapiem jau redzamas dzeltenas plāksnes ar uzrakstu “Apsekots”. Ko tas nozīmē?

– Kapsētu pārvalde katru gadu veic kapu apsekošanu, lai apzinātu ilgstoši nekoptās vietas.

Iemesli nesakoptām kapu kopiņām mēdz būt dažādi. Vai nu konkrētā teritorija, kur atrodas apbedījums, aizmirsta no tuvinieku puses un gadiem netiek kopta, vai arī reāli vairs nav neviena tuvinieka, kas to var darīt.

Nekopto vietu apsekošanu un aktēšanu sākām 2018. gadā, un darbs turpinās.

Katru gadu šī informācija tiek atjaunota. Informāciju par aktētajām vietām var apskatīt pašvaldības mājaslapā un informācijas stendā katrā kapsētā.

– Ko darīt, ja tuvinieks pēc daudzu gadu prombūtnes aiziet pie aizaugušā vecmammas kapa un tur ierauga uzrakstu “Apsekots”?

– Jāvēršas pie kapsētas pārziņa, vieta jāsakopj un jānoslēdz līgums par konkrētas kapavietas uzturēšanu. Tad aktēšanas process tiek izbeigts, un tuvinieks turpmāk rūpējas par konkrēto apbedījumu.

Protams, ja ir tāda vēlme, jo pastāv arī iespēja no kapavietas atteikties, un tad tā nonāk Kapsētu pārvaldes atbildībā. Šādā gadījumā jāņem vērā, ka kapavieta var tikt piešķirta apbedījumu veikšanai citai personai.

– Cik ilgam laikam jāpaiet pēc pamestās kapavietas apsekošanas un aktēšanas, lai tajā veiktu citu apbedījumu?

– Šobrīd termiņš ir pieci gadi. Līdz šim visās pilsētas kapsētās esam apsekojuši jau vairāk par 1400 pamestu, nekoptu kapu. Katru gadu šis darbs turpinās.

Paveikto var redzēt cemety.lv tīmekļa vietnē, kur tiek pievienotas arī nekopto kapavietu fotogrāfijas. Paejot pieciem gadiem, Kapsētu pārvalde pieņem lēmumu par vietas atsavināšanu.

Šo informāciju publicējam tīmekļa vietnē liepaja.lv, sadaļā Kapsētu pārvalde, un izvietojam informācijas stendos kapsētās.

Šobrīd atsavināšanas process ir uzsākts par apbedījuma vietām, kuras pirmo reizi tika aktētas 2018. gadā. Visvairāk to ir Dienvidu kapsētā.

Pēc nonākšanas pašvaldības pārziņā kapavietu varam piešķirt jaunam apbedījumiem,

noslēdzot kapavietas uzturēšanas līgumu ar jauno atbildīgo personu.  

– Latvijā “Kapsētu likuma” likumprojekts vēl tikai top. Notiek tā saskaņošana ar ministrijām un pašvaldības pārstāvošām organizācijām. Likumprojektā šobrīd ierakstīts, ka aktēšanas laiks būs trīs gadi.

– Kad “Kapsētu likumu” galīgajā lasījumā pieņems Saeima, tad arī uzzināsim – trīs vai pieci gadi, un turpmāk strādāsim pēc šajā likumā noteiktajām normām.

Bet, manuprāt, aktēšanas laika samazināšana līdz trīs gadiem būtu loģiska un atbalstāma.

– Kurā pilsētas kapsētā ir visvairāk pamesto, nekopto vietu?

– Tādas ir visās kapsētās, bet minēšu Dienvidu kapsētu, kurai ir liela teritorija. Tajā ir daudz pamestu apbedījuma vietu, kas aizaug ar kokiem un krūmiem. Jāstrādā, lai šādas vietas sakārtotu visās kapsētas, jo brīvo apbedījuma vietu skaits pilsētā ir ierobežots.

Pilsētā vienkārši fiziski nav iespējams bezgalīgi paplašināt kapsētu teritorijas,

tāpēc nepieciešams maksimāli izmantot jau to esošo platību.

– Kas notiks gadījumā, ja nekoptā apbedījuma vieta piecus gadus pēc kārtas būs aktēta un tad atdota jaunam apbedījumam, bet sestajā vai septītajā gadā pēkšņi uzradīsies cilvēks un apgalvos, ka tieši tur ir aprakts viņa mīļais vecvecvectēvs un viņš vēlas tikt apbedīts tam blakus?

– Šādi gadījumi var būt. Lai tā nenotiktu, vieta ir jākopj un jau tagad jāvēršas Kapsētu pārvaldē un jānoslēdz kapavietas uzturēšanas līgums.

Atgādināšu, ka neviena kapavieta Liepājas kapsētās nevienai personai nepieder privāti jeb nav privātīpašums. Tāpēc, ja apbedījums netiek ilgstoši kopts un uzturēts pienācīgā kārtībā, tas, pamatojoties uz aktēšanas rezultātiem, var tikt atsavināts un piešķirts uzturēšanai citai personai.

Ir jāsaprot, ka, veicot apbedījumu un saņemot uzturēšanā kapavietu, cilvēks uzņemas saistības kopt un uzturēt kapavietu pienācīgā kārtībā.

– Ja pilsētas kapsētas ir digitalizētas, kas šobrīd notiek ar vecajām kapu grāmatām, kur visu ierakstīja ar tinti vai pildspalvu?

– Šie dokumenti tiek glabāti un netiks likvidēti. Joprojām grāmatas nepieciešamības gadījumā tiek izmantotas, lai pirms līguma slēgšanas atrastu informāciju par veiktajiem apbedījumiem un to atbildīgajām personām.

Līgumu par kapavietas uzturēšanu slēdz atbildīgā persona pēc kapu grāmatas vai apbedīto tuvinieks, ja atbildīgā persona mirusi.

Te jāatgādina, ka, ierodoties Kapsētu pārvaldē, līguma slēdzējam līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un iespēju robežās dokumenti, kas apliecina radniecību ar apbedīto.

Šādi nosacījumi nepieciešami, lai izslēgtu iespēju noslēgt kapavietas uzturēšanas līgumu un iegūt vietu, kurā nav apbedīti konkrētas personas tuvinieki.

– Vai tā ir noticis?

– Kapsētu pārvaldes pienākums nav iejaukties ģimenes lietās, un mēs to nedarām.

Šobrīd spēkā esošie noteikumi paredz, ka tas ģimenes loceklis, kurš pirmais atnāk noslēgt kapavietas uzturēšanas līgumu, arī paraksta līgumu un uzņemas atbildību par konkrēto vietu.

– Vai tiesa, ka uzturēšanas līgums ir obligāts, ja kāds grib labiekārtot savu tuvinieku apbedījuma vietu, piemēram, nomainīt apmales?

– Jā. Kapsētu pārvalde kontrolē un uzrauga kapu labiekārtošanas darbiniekus, kuri piedāvā attiecīgos pakalpojumus.

Vai nu viņiem, vai kapavietas uzturētājam pie mums jāizņem kapavietas labiekārtošanas atļauja, kura tiek izsniegta tikai tad, kad ir noslēgts līgums par uzturēšanu.

Atļaujā tiek norādīta konkrētā apbedījuma atrašanās vieta, tās izmēri, kā arī laika periods, kurā notiks labiekārtošanas darbi.

Pēc labiekārtošanas darbu veikšanas konkrētās vietas fotogrāfija tiek ievietota vietnē cemety.lv.

– Kā Liepājas kapsētas pārcieš rudens vētras?

– Pēc stiprajiem vējiem oktobra vidū konstatējām sešus lielus kritušus kokus un vairāk nekā 15 lielus nolauztus zarus. Diemžēl bija bojāts arī kapavietu aprīkojums, apmales, pieminekļi. Piemēram, Līvas kapsētā vien ir vairāk nekā 500 lielu koku.

Jā, no vienas puses, skaisti, ja kapsētās aug kupli koki, bet, no otras puses, arī tiem ir savs mūža ilgums un izturība. Regulāri saņemam iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus ar lūgumu nozāģēt to vai citu lielu koku, kas izaudzis blakus kapam.

Protams, tas apgrūtina gan apbedīšanu, gan vietas kopšanu un nolūstot var nodarīt ievērojamu kaitējumu vairāku kapavietu aprīkojumam, bet bez Liepājas domes Apstādījumu uzraudzības komisijas lēmuma kapsētās nedrīkst nozāģēt nevienu koku, kura diametrs lielāks par 20 centimetriem.

Zāģēti tiek tikai tie koki, kuri zaudējuši dzīvotspēju un kurus komisija atzinusi par bīstamiem, citi ne.

Te jāuzsver, ka koka nozāģēšana kapsētā nav vienkāršs process, jo visapkārt ir labiekārtotas kapavietas, tāpēc nākas izmantot arborista pakalpojumus.

– Ja kāds kapsētā pie vecāku kapa grib iestādīt bērziņu vai ozoliņu, to drīkst darīt?

– Nē. Nedrīkst stādīt ne kokus, ne kokkrūmus! Kapavietas uzturēšanas līgumā, kuru persona noslēdz ar Kapsētu pārvaldi, ir norādīts, ka dzīvžogs nedrīkst būt augstāks par 70 centimetriem.

– Kurās kapsētās šobrīd iedzīvotāji brīvi var dabūt vietu apbedījumam?

– Tikai trijās – Garnizona, Dienvidu un Vecajos kapos. Centrālā, Līvas un Ziemeļu kapsēta ir daļēji slēgtās, tas ir, tajās nav jaunu brīvu vietu. Tur apbedī tikai jau esošajās ģimenes kapavietās.

– Pēc cik ilga laika drīkst veikt virsapbedījumu?

– Spēkā esošie noteikumi paredz, ka kopš iepriekšējā apbedījuma ir jāpaiet 20 gadiem, bet katra vieta tomēr jāizvērtē individuāli.

– Ir sācies lapkritis, kapu kopēji vāc lapas.

– Šajā laikā bioloģiskajiem atkritumiem (lapām, zariem, augu daļām) paredzētie konteineri tiek piepildīti ļoti ātri.

Atgādināšu, ka lapas brūnajā, bioloģiskajiem atkritumiem paredzētajā konteinerā jāizber no maisiņa un tukšais maisiņš jāievieto blakus esošajā pelēkajā, sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā, kurā bioloģiskos atkritumus bērt nedrīkst.

Bioloģiskos atkritumus no kapsētām izved pēc nepieciešamības, kad konteineri pilni.

Rudenī tas notiek praktiski katru dienu.

Jā, rudeņos lapu ir ļoti daudz, jo piederīgie sakopj tuvinieku atdusas vietas, bet mūsu sētnieki lielos kapu ceļus un kapsētām piegulošās teritorijas.

– 2021. gadā, kad kapsētās parādījās atsevišķie konteineri tieši bioloģiskajiem atkritumiem, ļoti daudzi šķirošanu ignorēja. Kāda ir situācija šobrīd?

– Es teiktu, ka situācija pamazām uzlabojas. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka lapas jāizber vienā konteinerā, bet neorganiskie atkritumi jāliek citā. Tas tādēļ, ka kopumā atkritumu šķirošanai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība.

Mēs arī maksimāli cenšamies ar informatīvām norādēm kapsētās informēt iedzīvotājus par atkritumu šķirošanu.

– Kad Liepājas kapsētās būs svecīšu vakars jeb Mirušo piemiņas diena?

– Svētdienā pirms Pirmās adventes. Šogad 26. novembrī. Tradicionāli šajā dienā tiek sakoptas kapu kopiņas, novāktas lapas, uzsegti egļu zari un iedegtas svecītes aizgājušo tuvinieku piemiņai.

Nekādi īpaši ceremoniāli pasākumi kapsētās netiks organizēti, bet Kapsētu pārvalde aicina šajā dienā sakopt savu tuvinieku kapus un aizdegt svecītes to piemiņai.

Tradīcija nav apdraudēta

Madara Oga-Timofejeva, RSU maģistra studiju programmas “Sociālā antropoloģija” studente

Kapu kopšanas tradīcija pavisam noteikti ir latviešu kultūras vērtība. Ne velti tā iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kurā norādīts, ka kapu kopšanas tradīcija ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm.

Vācot materiālus savam maģistra darbam, es bieži intervijās un sarunās ļaudīm uzdevu jautājumu, kāpēc cilvēki iet uz kapsētām.

Visbiežāk atbilde bija, ka tas ir veids, kā uzturēt piemiņu un sajust tuvību ar aizgājēju.

Lai gan burtiski mēs it kā ejam uz vietu, kur apglabātas mirstīgās atliekas, cilvēki apgalvo, ka apciemo mirušā tuvinieka garīgo substanci, nedomājot par faktu, ka tur guldīts fiziskais ķermenis. Tādā veidā tiek uzturētas atmiņas.

Filozofs Mišels Fuko ir aprakstījis ideju par heterotopijām – citādām, atšķirīgām, pretrunīgām un transformējošām telpām, kurās atklājas paradoksi.

Atrodoties kapsētā, cilvēka prāts spēj ceļot laikā un telpā.

Tādēļ kapsētu apmeklētāji bieži norāda, ka labprāt pavada laiku apbedījumu vietās, lai nodotos pārdomām un pašrefleksijām. Un, lai gan šī telpa tieši saistās ar sērām un šķiršanos, tā var būt meditatīva un relaksējoša.

Savā maģistra darbā veicu pētījumu “Kapsētu sociokulturālā nozīme latviešu sabiedrībā – attiecības ar telpu, cilvēkiem un citām sugām.”

Mūsu kultūrā ir pieņemts rūpēties par aizgājēja kapavietu, izrādot cieņu un mīlestību. Tā ir tradīcija, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē.

Tomēr, manuprāt, viss kaut kādā mērā mainās, arī kapu kopšanas tradīcijas.

Varbūt ne būtiski, bet dažas nianses noteikti. Piemēram, kapu apstādījumiem ir modes tendences, kas laika gaitā mainījušās.

Kā norāda mana pētījuma dalībnieki, cilvēki, kas gadiem ilgi strādā kapsētās, mūsdienās aizvien biežāk daudzgadīgos zaļos augus (mirtes, rāfes, efejas u.c.) aizstāj viengadīgi ziedoši augi. Populārākas kļūst slēgtas vai daļēji slēgtas kapu virsmas, kas, manuprāt, parādās tādēļ, lai atvieglotu rūpes, kas nepieciešamas kapu uzturēšanai.

Arī kapu apmeklēšanas paradumi mainās. Tas saistīts ar ikdienas steigu un migrāciju uz ārzemēm, tomēr cilvēki turpina aprūpēt mirušo tuvinieku atdusas vietas.

Viena no uzrunātajām kapu pārzinēm, kura šo darbu dara jau piecpadsmit gadus, teica: ”Cilvēki nāca un nāks uz kapiem.” Viņa gan pauda bažas par jauno paaudzi, jo bērni un jaunieši mazāk apmeklē kapsētas.

Pārzine tomēr uzskata, ka tradīcija kopumā nav apdraudēta.

Protams, liela daļa kapavietu ir aizmirstas un aizaugušas, bet šī situācija jāvērtē kā neizbēgama, ņemot vērā laika ritējumu un paaudžu maiņu. Bieži vien cilvēki, kuri varētu aktīvi atcerēties mirušos, vairs nav dzīvi.

Kapu kopšana ir smags darbs, īpaši sausuma periodos, kad augiem nepieciešamas papildu rūpes un laistīšana. Jā, es samērā bieži esmu dzirdējusi, ka kapu kopšana ir nasta un slogs, bet tā jāuztver kā cilvēku brīva izvēle.

Nereti tie, kas pauž neapmierinātību ar lielo darba apjomu, sarunas gaitā tomēr atzīst, ka tas ir svarīgs un patīkams process.

Uz jautājumu, vai 21. gadsimts nesīs lielas izmaiņas kapu kopšanas tradīcijās, ir grūti atbildēt. Piemēram, Itālijā veikts pētījums, kura rezultāti norāda uz pretrunīgu tendenci pretēji iepriekšējam pieņēmumam, ka sekularizācijas pieaugums novedīs pie kapu apmeklējumu skaita samazināšanās.

Pētījums atklāj, ka situācija ir pretēja, jo kapu apmeklējumu skaits ir pieaudzis, īpaši reģionos, kas ir mazāk reliģiozi.

Cilvēki dodas uz kapiem ne tikai godināt mirušos un izpaust sēras, bet arī tādēļ, lai uzturētu saikni ar mirušo tuvinieku un pārdomātu eksistenciālus jautājumus. Tā ir īpaša vieta, kas glabā atmiņas, sāpes, bailes, skumjas, stāstus un cerības.

Kapsētas kā kultūrvēstures mantojuma redzamās zīmes vēstī par sabiedrības vērtībām, tradīcijām, pagātnes notikumiem un reliģiskām praksēm.

Uzziņai

Kā piešķir kapavietu?

Tas notiek klātienē Liepājas Kapsētu pārvaldē. Kapavietas uzturētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, uzraksta iesniegumu un noslēdz līgumu ar Kapsētu pārvaldi.

Pieprasot kapavietu, jāiesniedz miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

Kapavietas uzturētājs izvēlas kapavietu atvērtā vai daļēji slēgtā kapsētā. Atvērtās kapsētas ir Dienvidu kapsēta, Vecā kapsēta un Garnizona kapsēta.

Daļēji slēgtās ir Centrālā, Līvas un Ziemeļu kapsēta. Tur vietu piešķir tikai gadījumā, ja kapavietas pieprasītājam jau ir līgums par kapavietas uzturēšanu šajā kapsētā, piemēram, ģimenes kapavieta.

Noslēdzot līgumu, Liepājas Kapsētu pārvalde sazinās ar izvēlētās kapsētas pārzini un tiek piešķirta vieta kapsētā, norādot sektoru, rindu un vietu.

Avots: latvija.lv

Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā atrodas sešas kapsētas:

• Dienvidu kapsēta –14,8 ha;
• Centrālā kapsēta – 17,35 ha;
• Līvas kapsēta – 5,54 ha;
• Ziemeļu kapsēta – 4,56 ha;
• Vecā kapsēta – 4,31 ha;
• Garnizona kapsēta – 3,91 ha.

Avots: liepaja.lv

Es domāju tā: Cik bieži ejat uz kapiem?

Daina – vecmāmiņa:

– Kā jau latviešiem ierasts – reizi mēnesī. Vēl bez manis kapus kopj meita. Mūsu tautai ir sava kapu kopšanas kultūra, kas vajadzīga mums, dzīvajiem. Ja esi apbērējis savu tuvinieku, tad par to vietu ir jārūpējas. Kurš cits to darīs?  

Daiga Lagzdiņa – strādā:

– Ne pārāk bieži. Mums ir vairākas apbedījumu vietas, par tām rūpējas arī citi radinieki. Rūpes par aizgājējiem, kapu kultūra laikam pārmantojas no paaudzes paaudzē. Manā bērnībā kapus kopa omīte, kura ņēma mani līdzi. Jaunie šobrīd nav tie čaklākie kapu kopēji, jo viņiem vēl priekšā iepriekšējā paaudze, kas to izdara. Kad tās vairs nebūs, tad ies viņi. Kad kapos guļ tuvākais, viss ir citādāk.

Larisa Gončarova – pensionāre:

– Tagad uz ģimenes kapiem eju reizi divās nedēļās, vasarā arī biežāk. Esmu novērojusi, ka daudzi cilvēki rūpējas par kapiņiem. Protams, ir arī aizaugušas un pamestas vietas, kur uzliktas zīmes ”Apsekots”. Redzu, ka arī sētnieki kapos vāc lapas no celiņiem. Uz kapiem ir jāiet. Ja neiesim, kas tad tur notiks? Kamēr cilvēks dzīvs, viņam jārūpējas par aizgājējiem.

Imants Pelns – galdnieks:

– Reti. Gadā varbūt reizi, tad, kad sanāk. Ir māsa, kas kopj, tāpēc eju reti. Tagad daudzi izvēlas kremēšanu, nav vairs tādu kapa vietu kā agrāk, piemiņa ir citādāka, un tas neuzliek slogu palicējiem kopt. Mūsdienās dzīve ir dinamiska, daudzi maina dzīves un darba vietas, pārceļas uz citām valstīm. Kā apkopt kapus, ja tu dzīvo citā valstī?

Ieva Šillere – komandējumā:

– Nu jau biežāk, jo apbedījām manu omīti. Mums piemērs ir omītes māsa, kura savā cienījamā vecumā vienmēr rūpējas, lai kapiņi būtu sakopti. Aizgājējus nevajag aizmirst. Man negribas aizmirst savu omīti, tāpēc arī rūpējos par viņas kapa vietu un tur kavējos atmiņās. Man tas ir vajadzīgs.