Karostas kanāla piesārņojuma glabātuvei jāuzliek vāks
Nepieciešams attīrīt atlikušo Karostas kanāla piesārņoto areālu, sanācijas pēdējā posmā izņemot no kanāla gultnes papildu 100 000 m3 vēsturiski piesārņoto nogulumu, kā arī izolēt kanāla austrumu daļā izveidoto nogulumu deponēšanas vietu.
liepajniekiem.lv
To Liepājas SEZ pārvalde izpētījusi sadarbībā ar partneriem Norvēģijas Ūdens izpētes institūtu (NIVA) un Norvēģijas Ģeotehnikas institūtu (NGI).
Norvēģijas finanšu instrumenta finansētā iniciatīva “Liepājas ostas Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu deponēšanas vietas attīstības tehniski ekonomiskā novērtējuma izstrāde” bija turpinājums līdz šim īstenotajiem sanācijas darbiem.
“Pirmo reizi padziļināti un mērķtiecīgi paraudzījāmies uz to, ko darīsim ilgtermiņā, jo visas iepriekšējās aktivitātes ir bijušas par to, kā izņemt piesārņoto materiālu un novietot nosacīti daudz drošākajā deponēšanas vietā, kas ir septiņi hektāri, atdalīti no Karostas kanāla pamatakvatorijas,” stāsta LSEZ pārvaldes Ostas infrastruktūras projektu daļas vadītājs Ivo Koliņš.
Izpētes projekta izmaksas ir 264 500 eiro.
“Esam nonākuši pie tā, ko vēl varētu darīt, lai no deponēšanas vietas piesārņojums neizplatās tālāk. Vispirms pabeigt attīrīt pēdējos piesārņotākos areālus un tad izveidot izolējoša pārseguma slāni virs deponēšanas vietas.
Tā piesārņojums tiktu iekapsulēts tādā līmenī, lai emisijas nenotiktu ne ūdens, ne arī gaisa vidē,”
skaidro I. Koliņš.
Viņš uzsver, ka to paveikt būtu ļoti būtisks solis, lai izkļūtu no HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas) izveidotās piesārņotāko punktu kartes.
Pašlaik LSEZ pārvalde esot izdarījusi visu iespējamo, sākot no 2000. gadu sākuma, kad izveidoja deponēšanas vietu, tad 2015. gadā notika pirmā sanācija un 2023. gadā – otra vērienīgākā sanācija, kad no kanāla izsmelti vairāk nekā 200 tūkstoši m3 piesārņoto nogulumu.
“Ceram tuvāko gadu laikā nonākt pie trešā soļa – vēl vienas sanācijas kampaņas, kurā varētu izņemt vēl simt tūkstošus kubikmetru nogulumu ar naftas produktiem un smagajiem metāliem, un tad runāt ar komisiju par to, ka no karsto punktu saraksta varētu tikt izņemti.
Viss atkarīgs no iespējām finansēt Karostas kanāla attīrīšanas pēdējo kārtu,”
saka I. Koliņš.
Par finansējumu primāri uzrunās Norvēģijas finanšu instrumenta Latvijas apsaimniekotājus, vērsīsies ministrijās, viņš norāda.
Balstoties 2023. gada izmaksās, veikti aptuveni aprēķini, un pēdējā sanācijas kampaņa, tehniskā projekta izstrāde un deponēšanas vietas pārklāšana varētu izmaksāt no 5,5 līdz 6 miljoniem eiro.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
