Darbi jāveic ierobežojošos apstākļos, proti, nekavējot kuģu kustību kanālā. “Taču līdz gada beigām plānojam objektu nodot ekspluatācijā,” saka AS “BMGS” izpilddirekots Kirils Loškarjovs.

Šonedēļ kanāla gultnē jau iedzīti vairāki tā dēvētie tehniskie pāļi, pie kuriem pietauvosies tilta aizsargbarjeru jeb vadulu izbūvei piesaistītie peldlīdzekļi. “Tur strādās gan peldceltnis, gan cita tehnika,” skaidro K. Loškarjovs.

Pēc darbu pabeigšanas šie pāļi no kanāla gultnes tiks izcelti.

Projektā paredzēto vadulu izbūvi iecerēts sākt šodien, tas gan lielā mērā atkarīgs no vēja stipruma. Peldošā tehnika nevar strādāt, ja vēja ātrums ir lielāks par 12 metriem sekundē un ir viļņošanās, skaidro “BMGS” izpilddirekors, norādot, ka arī O. Kalpaka tiltu šādā vējā neizgriež.

To, cik bieži aizsargbarjeru izbūves laikā tilts būs jāizgriež, būvnieks vakar nevarēja pateikt. Darba grafiks vēl tiekot skaņots ar pasūtītāju – Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi – un pašvaldību.

Jau rakstījām, ka kuģu aizsargbarjeru konstrukciju kopumā veido 26 čaulpāļi, ko, izmantojot vibroiegremdēšanas un trieciena metodes, iegremdēs Karostas kanāla gultnē. 

Lai neatkārtotos 2006. gada jūlijā notikušais negadījums, kad O. Kalpaka izgriežamā tilta ziemeļu daļu sagrāva tankkuģis, Karostas kanālā tilta labajā un kreisajā pusē izbūvēs kuģu vadulas. To uzdevums ir aizsargāt tilta balstus no kuģu uzgrūšanās. 

Aizsargbarjeras  projektētas tā, lai spētu atvairīt līdz pat 150 metru gara braucoša kuģa triecienu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.