Tas, kas ir
ķīmisks, nav veselībai labs, īsi rezumē veselības veicināšanas biedrības
“Ābolīt’s” vadītāja Zigrīda Sproģe, vaicāta, kā viņa izvēlas
tīrīšanas līdzekļus mājas uzkopšanai. Izrādās, bez veikalos nopērkamās sadzīves
ķīmijas var iztikt gluži labi, to lielā mērā var aizstāt arī ar mājas
trīsvienību – sodu, etiķi un citronu.

Labi ietekmē
veselību

Par
alternatīviem tīrīšanas līdzekļiem ir jārunā un tie ir jāreklamē, uzskata
Zigrīda Sproģe. Viņa pati pārliecinājusies, ka to lietošana labi ietekmē
veselību, jo savulaik cietusi no bronhiālās astmas, kas tagad gājusi mazumā,
arī roku āda tagad daudz labāka. “Un tagad tik daudzi bērni ir
alerģiski…”

Zigrīda pēdējā
laikā iecienījusi “Greenwalk” produkciju, šī firma darbojas līdzīgi
jau plaši zināmajam “Amway” un arī pozicionē sevi kā videi draudzīgu
preču izplatītāju. Cenas esot aptuveni līdzīgas, saka liepājniece, kas
izmēģinājusi abu firmu produkciju – tīrīšanas līdzekļu un kosmētikas
piedāvājums arī ir līdzīgs. “Pa zaļo pusi iet,” viņa pārliecināta, ka
šīm firmām var uzticēties. Viņa iepazinusies arī ar ekoveikala tīrīšanas
produkcijas klāstu un atzinusi to par labu esam.

Vai ekoloģiski
līdzekļi tiešām ir tik dārgi? “Bet tos jau ļoti maz vajag!” Zigrīda
uzsver, ka daudzi neievēro noteikto līdzekļa daudzumu un pārspīlē ar to. Tādēļ,
piemēram, izdalot vienas pudeles cenu ar izmazgājamās veļas kilogramu skaitu,
rezultāts izskatās iepriecinošs, salīdzinot ar lielveikala pulverpakas
izmaksām. 

Meklē puķīti
uz etiķetes

“Tīrīšanas
līdzekļus lietoju stipri minimāli,” saka Kurzemes plānošanas reģiona
darbiniece un zaļi domājošs cilvēks Ligita Laipeniece. Viņasprāt, daudz var
izdarīt, vienkārši kārtīgāk paberžot. “Neuzskatu, ka grīdas vai flīzes
būtu jātīra ar kādiem īpašiem mazgāšanas līdzekļiem. Arī ar garaiņu nosūcēju
virtuvē var tikt galā tāpat, ja papūlas.” Bet plīts virsmu, ja tā
piedegusi, var nokasīt ar skrāpīti un tad noglaust ar lupatu. Ligita labprāt
lieto mikrošķiedras lupatiņas, kas vairs nav ekskluzīva lieta, kā tas bija
pirms vairākiem gadiem – tagad tās nopērkamas katrā veikalā.

Ja nu kāds
speciāls tīrīšanas līdzeklis jāpērk, viņa izpēta etiķetes, meklējot
ekomarķējumu, kas apliecinātu, ka tas ir draudzīgs videi un nav alerģisks. Tāds
ir, piemēram, ES atzītā “Ekopuķīte” (“EU Ecolabel”).
“Jo ir lietas, ko tomēr tāpat notīrīt nevar, piemēram, apkaļķojums
vannasistabā.”

No Latvijā
ražotajiem produktiem puķīte pirmajiem piešķirta “Spodrības” produktu
līnijas “Eco Seal for Nature” ražojumiem.

Ja gribas, lai
mājas smaržo, Ligita ūdenim pievieno mazliet ēteriskās eļļas.

“Amway”
produkciju viņa pati nelieto, bet to visai daudz lietojot draugu lokā, kur ir
arī cilvēki, kas pārzina vides aizsardzības jautājumus. Viņi atzinuši to par
videi draudzīgu esam. 

Jūra paldies
nesaka

Kāpēc vispār
būtu jāsatraucas par sadzīves ķīmijas lietošanu mājoklī? Tāpēc, ka veļas
mazgājamie līdzekļi bieži satur fosfātus un citas vielas, kas piesārņo ūdeni un
pārējo vidi, informē sabiedriskā vides aizsardzības organizācija “Zaļā
brīvība”. Un jūra, kur tas viss nonāk, par to paldies nesaka. Tā aizaug ar
zilaļģēm un pamazām mirst kopā ar visiem tās iemītniekiem. Cauruļu, plīts un
tualetes tīrīšanas līdzekļi mēdz saturēt ļoti bīstamas un kodīgas vielas.
Trauku mazgāšanas līdzekļos līdztekus visam citam var būt arī antibakteriālas
vielas, kas izjauc dabisko līdzsvaru vidē un cilvēka organismā. Savukārt koka
virsmu pulētāji satur ugunsnedrošus
toksīnus, piemēram, nitrobenzolu. Un, ikdienā to visu lietojot, palielinās
alerģiju risks, kas jau tā mūsdienu pasaulē ir ļoti augsts. Sadzīves ķīmija ir
arī viens no galvenajiem iekštelpu gaisa piesārņojuma avotiem.

Un šo gaisa
piesārņojumu nevar novērst ar kādu no daudzajiem veikalā nopērkamajiem gaisa
atsvaidzinātājiem un aromatizētājiem. Tie gandrīz pilnīgi radīti laboratorijā,
daudzi – no naftas produktiem, skaidro tie, kas šo jomu pārzina. Bet
pietiekamas informācijas pircējam uz etiķetes nav. Šādas vielas var izraisīt
pat vēzi, kā arī centrālās nervu sistēmas traucējumus un citas trakas lietas.

Zaļas mazgāšanas un tīrīšanas
idejas

/ Virtuvē tauku traipus
pārkaisa ar sodu un pēc pusstundas notīra. Koka dēlīšus noberž ar puscitrona
sulas un vienas tējkarotes sāls maisījumu. Stiklu, flīzes, tējas nosēdumus notīra
ar galda etiķi. Katlu, pannu, ledusskapja iekšpusei: pasta no 4 ēdamkarotēm
sodas un tikpat daudz ūdens. Traukus var mazgāt ar sinepju pulveri. Vai
vienkārši ar tik karstu ūdeni, cik rokas var izturēt. Vai ar sodas un sāls
maisījumu. Nerūsējoša tērauda virtuves piederumus iztīra
ar sodu, tad nospodrina ar pārtikas eļļu, uzpilinātu uz papīra salvetes. Galda
etiķis, uz pusi mazāk ūdens, mazliet eikaliptu eļļas – šāds maisījums tīra
traukus, netīrumus no izlietnēm, trauku žāvētājiem, flīzēm u. c. Virsmas pēc tam nav jāskalo.
/ Vannas istabas izlietni
var tīrīt ar sālsūdeni, bet vannai der citronskābes un sodas maisījums. Ziepju
nogulsnes veļas mašīnā likvidēs glāze galda etiķa skalošanas nodalījumā. Veļas
mīkstinātāja vietā var lietot sodu – pusi vai ceturtdaļu glāzes (1 glāze ir 240
ml). Ar sodu var aizvietot pusi veļas pulvera. Mīkstinātāja atvilktnē var
iepilināt mazliet lavandas vai kādas citas eļļas, un varēs iztikt bez sintētiskiem
smaržinātājiem. Izlietnes, vannas un tualetes podus var
tīrīt ar mitru sūkli, kas apkaisīts ar sodu. Ja netīrumi ir stipri ieēdušies,
tad sodai pievieno nedaudz citrona sulas vai citronskābi. Vārāmās sodas, sāls un karsta
ūdens pasta ir lielisks plīts tīrīšanas līdzeklis.
/ Katru nedēļu izlietnē un
caurulēs ieliet verdošu ūdeni, lai izvairītos no aizsērējumiem. Notekcaurulēs
ieber sodu, uzlej etiķi, aiztaisa aizbāzni un pēc pusstundas noskalo ar lielu
daudzumu karsta ūdens. Var notekcaurulē iebērt ceturtdaļglāzi sodas un uzliet
pusglāzi etiķa, aiztaisīt korķi un pēc pusstundas to visu noskalot ar lielu
daudzumu verdoša ūdens.
/ Koka mēbelēm – 2
ēdamkarotes citrona sulas sajauc ar 10 pilieniem īstas citronu eļļas un dažiem
pilieniem jojobas eļļas; 3 daļas olīveļļas un vienu daļu etiķi; 2 daļas
olīveļļas ar vienu daļu citronu sulas.
/ Degvīns (vai spirta
šķīdums) labi notīra plastmasas virsmas.
/ Sāls ir
arī viegli abrazīvs un dezinficējošs tīrīšanas līdzeklis. Arī citronu sula
ir antibakteriāla.
/ Universālai
virsmu kopšanai – krūze etiķa uz spaini ūdens.
/ Lai notīrītu pelējumu,
var lietot citronu sulas vai baltā etiķa un sāls maisījumu. Derēs arī
ziepjūdens. Lavandas, krustnagliņu un tējas koka ēteriskās eļļas ir ļoti
antiseptiskas.

Avots: dažādi
mājsaimnieču forumi internetā

Tīrība tualetē

Tualeti uzturēt tīru ir prātīgi,
taču simtprocentīgas sterilitāte nav vajadzīga. Lielākā daļa nopērkamo tualetes
podu tīrīšanas līdzekļu satur ļoti aktīvas ķīmiskās vielas, kas piesārņo
apkārtējo vidi un apdraud veselību, – hloru, paradihlorbenzolu, hlorinētos
fenolus, kodīgas skābes u. c. Sintētiskie tualetes atsvaidzinātāji un
smaržinātāji arī ilgtermiņā var izraisīt veselības problēmas.

Alternatīva – tīrīšanas līdzekļi
uz etiķa vai citronskābes bāzes, piemēram, “Frosh”. Vai mājas
līdzekļi – soda ar etiķi. Etiķis arī novērsīs nepatīkamas smakas un nosēdumus.
Smaku novēršanai var arī puķu smidzināmajā iepildīt ūdeni un iepilināt 10
pilienus tējas koka eļļas un regulāri iesmidzināt podā.

Avots: www.zb-zeme.lv
u.c.

Kā tikt pie
svaiga un smaržīga gaisa?
/ Telpu
vēdināšana!
/ Prātīgi lietotas
ēteriskās eļļas.
/ Zāļu tēju
spilventiņi.
/ Ir istabas
augi, kas īpaši labi attīra gaisu, piemēram, līdakastes un mirtes.
/ Istabā žāvētas
zāļu tējas, pirtsslotas.
/ Smakas
absorbēs lēzens trauks ar etiķi vai arī sodu.
/ Iepildīt
pudelē ar smidzinātāju ūdeni, pievienot dažus pilienus ēteriskās eļļas, kārtīgi
sakratīt un izsmidzināt.