”Dārza mērķis nebija iegūt ražu, vairāk izglītojoša funkcija. Paskatīties, kā izskatās spināti, pasmaržot dažādās piparmētras, timiānu, pētersīli,” K. Jonova norāda, kāds bijis patiesais kopienas dārza nolūks.

Uz dažām nodarbībām bijuši arī bērni. ”Piemēram, bija uzdevums atšķirt augus. Un tā nav, ka visus pazīst. Turklāt šeit ir ļoti parasti augi,” novērojusi K. Jonova. ”Līdz ar to sapratām – jā, tas strādā. Nav jau tik pieejams dārziņš, kur tev parāda, pastāsta, kas ir kas.”

Sadarbība ar izglītības iestādēm turpmāk varētu būt plašāka, bet šobrīd tas netiek popularizēts – noteiktie pandēmijas ierobežojumi pagaidām neļaujot izvērsties.

”No dārzeņiem bija gurķi, bet vēlu. Sausuma dēļ nīkuļoja, bet, kad palika mitrāks, sāka augt. Redzējām, ka kabači un ķirbji ir, bet diezgan ātri aizgāja izmantošanā, kas arī ir labi. Superīga ir tomātu raža. Neprognozēti, jo stādiņi tika iestādīti vēlu. Tagad ir zaļi bumbuļi. Tos novācam un gatavinām iekšā telpā. Labi izauga Briseles kāposti, tos neapēda kāpostu balteņi,” Kristīne pastāsta, kas dārzā izaudzis.

Gurķi, dilles, bietes – tāda bilance savukārt Andrejam Jaunzemam, pensionētajam skolotājam no kaimiņmājas. Sestdien priekšpusdienā viņš ieradās pie paša iekoptās dobītes, lai sarautu vēl atlikušās bietes. Tās vajadzēs, lai pagatavotu siļķi kažokā.

”Esmu priecīgs, ka varam te kaut ko dabūt. Ja ļaus, tad nākamgad pierakšu te vēl klāt,” plānus atklāj seniors. ”Esmu no laukiem, tāpēc ļoti priecājos, sen ko tādu vajadzēja.”

Lai gan aicināts bija ikviens, sestdien ražu ievāca un baudīja galvenokārt biedrības ”Radi vidi pats” aktīvisti. Viņi arī rosījās, lai dārzu ieziemotu. Tika gatavotas un piepildītas jaunas kastes, stādītas sīpolpuķes, gatavots komposts, ievāktas ziedu sēklas. ”Ir tādi tīri tehniski darbiņi. Jo ir labs laiks, sals nav ”apēdis” augus, līdz ar to nebūs jāvāc nost pilnīgi viss,” K. Jonova priecājas, ka vēl kādu brīdi dārzs turpinās ielīksmot.

Tika pašūtas karodziņu virtenes, ar ko izrotāt dārzu, lai ziemā laukums nav pilnīgi tukšs, bet vizuāli pievilcīgs. ”Paletes un kokmateriāli kastu, konteineru veidošanai, arī zeme,” Kristīne min, kas kopienas dārzam būtu vajadzīgs. Tam var atsaukties ikviens labdaris. ”Gribam bērniem šūpoles uztaisīt. Arī to pagatavošanā, ja kāds vēlas, var nākt mums palīgā.” Līgums ar zemes īpašnieku projekta “Radi Liepāju pats” īstenošanai ir noslēgts uz diviem gadiem, tā ka arī nākampavasar varēs nākt stādīt, sēt un rūpēties.