Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūts konferences par sociālā darba aktualitātēm rīko jau desmit gadus. Šogad tēma bija “Personu ar invaliditāti integrācija sabiedrībā: tiesības un iespējas”. 10. konferencē piedalījās apmēram 250 sociālo darbinieku kā no Kurzemes reģiona, tā arī no citiem Latvijas reģioniem.

“Jau esam snieguši savus priekšlikumus “Invaliditātes likuma” izstrādes procesā. Sakarā ar deinstitucionalizācijas procesu, tas ir, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās mītošu cilvēku iesaistīšanu sabiedrībā, radušās jaunas lietas, kuras jāietver likumos,” paskaidroja konferences rīkotājas Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta direktore Anita Līdaka un Sociālā darba studiju un pētniecības centra vadītāja Svetlana Lanka. Sociālā darba aktualitātes konferencē bija svarīgas arī tādā ziņā, ka universitātē sagatavo sociālos darbiniekus. Dalība konferencēs ir nenovērtējama pieredze arī topošajiem sociālajiem darbiniekiem. 

Runājot par deinstitucionalizācijas procesu, A. Līdaka uzsvēra: “Tas nav vienkāršs jautājums. Tāls ceļš ir noiets, bet noteikti vajag izvērtēt to, kas ir un kā tas darbojas. Jā, mums ir “Pusceļa mājas”, mums ir “Grupu dzīvokļi”, bet aktuāls ir jautājums, vai tie cilvēki, kuri tur dzīvo, ir pietiekami piemēroti patstāvīgai dzīvei. Arī to, vai iepriekš minētie pakalpojumi ir pieejami mazajās pašvaldībās. Vienu no galvenajiem referātiem lasīja Kurzemes Plānošanas reģiona vadītāja Inga Kalniņa. Viņa informēja par projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu, pievēršoties tieši mūsu reģionam.”

Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Uldis Novickis pastāstīja par problēmām, kuras var rasties deinstitucionalizācijas procesā. Galvenais akcents ir nevis šo personu privātā dzīve, bet gan tas, cik viņi var un spēj dzīvot patstāvīgi, kā arī tas, cik un kāda šiem cilvēkiem vajadzīga palīdzība.

“Deinstitucionalizācija skar arī bērnus, kuri dzīvo sociālās aprūpes institūcijās. Rodas jautājums, kā nodrošināt viņu aprūpi ārpus institūcijas, jo audžuģimeņu skaits ir nepietiekams, lai tajās varētu ievietot visus bērnus, kuri atrodas ārpusģimeņu aprūpē. Turklāt audžuģimene ir īslaicīgs pakalpojums, lai nodrošinātu bērniem bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ģimenisku vidi,” pievērsa uzmanību Svetlana Lanka. Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Dace Liepa atklāja sociālo pedagogu domas par problēmām, ar kurām jāsaskaras skolā.

A. Līdaka akcentēja mūsu sabiedrībā nesakārtotās lietas, lai bērni ar speciālām vajadzībām varētu pilnvērtīgi mācīties un integrēties parastā skolā: “Esmu redzējusi, kā projekts “Skola visiem” īstenots Norvēģijā. Tur var un prot nodrošināt individuālu apmācību bērniem ar speciālām vajadzībām. Pie mums tas vēl ir procesā. Un, izdarot secinājums, kas radās konferences laikā, varu teikt, ka ir ļoti rūpīgi un pamatīgi jāizvērtē, kurš no cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir spējīgs dzīvot patstāvīgi un kuram visu dzīvi būs nepieciešams speciālistu atbalsts un palīdzība.” Papildinot A. Līdakas atziņas, S. Lanka sacīja, ka vēl ir jāpilnveido likumdošana, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītos pakalpojumus personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, tādēļ ir jānodrošina pakalpojumu pēctecība. Būtiska ir arī pakalpojumu integrācija un efektīva koordinēšana.

Konferencē darbojās darba grupas, kuras izzināja stiprās un vājās puses, draudus un iespējas, kas vērstas uz invalīdu iesaistīšanu sabiedrībā. Speciālisti izstrādāja priekšlikumus, kurus vajadzētu ņemt vērā “Invaliditātes likuma” un citu normatīvo aktu pilnveidē. Tos apkopos un iesniegs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, kura arī piedalījās konferencē.

Secinājumi

Lai sekmētu deinstitucionalizācijas procesa veiksmīgu norisi, ir svarīgi nodrošināt valsts, sabiedrisko institūciju, vides, darba vietu un transporta, īpaši specializētā, pieejamību; dienas centru skaita palielināšanu; dzīvesvietas; koordinētu starpprofesionāļu un starpinstitūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību; sabiedrības informēšanu: valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu; izglītotu sociālo darbinieku palielināšanu. Tādēļ būtu vēlams palielināt budžeta vietu skaitu sociālā darba programmās.