Ceturtdiena, 27. februāris Līva, Līvija, Andra

Katrai lietai ir sava vieta

Katrai lietai ir sava vieta
Foto: Egons Zīverts
25.09.2019 15:18

Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi zaļo"

“Neesam ideālākais piemērs, paši vēl mācāmies saprast, ko un kā darīt,” par atkritumu šķirošanu savās mājās smaidot saka Lāsma Baštika. Viens no iemesliem, kāpēc Baštiku ģimene sākusi to darīt, bijusi vēlme ietaupīt. Un, redzot, ka ietaupījums patiešām ir, pie vienas atkritumu urnas, kurā samest visu, viņi noteikti neatgriezīšoties. “Tā arī dabai esam draudzīgāki,” pievienojas tētis Kārlis.

Atkritumiem ierīkotās miskastes pagaidām ir dažādas, gan to veids, gan lielums, jo iztikuši ar to, kas mājās atrasts. “Vēlāk tiks iegādāti jauni, vienojoši konteineri. Esmu jau noskatījusi variantus, kas man patīk,” stāsta Lāsma.

Uz jauno dzīvesvietu Baštiku ģimene pārcēlusies salīdzinoši nesen, tāpēc arī iekārtošanās vēl neesot galā. “Domāju, ka šī nebūs vieta, kur mums stāvēs atkritumu konteineri. Visu laiku domāju, ko mainīt,” saka Lāsma, skaidrojot, ka gribas, lai ir ērti un parocīgi, darbojoties virtuvē.

“Šobrīd esmu tos sastūmusi visus kopā, bet ikdienā tie stāv katrs savā stūrī,” atklāj sieviete. Viņa pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas nešķirot atkritumus, ir tas, ka tiem paredzētās urnas aizņem daudz vietas.

“Tas stūrītis tomēr ir vajadzīgs, bet vietas virtuvē ir tik, cik ir.”

Uzsākot šķirot, sadzīves atkritumu konteinera (240 litri) izvešanas biežums Baštiku ģimenei samazinājies.

“Dzirdu no cilvēkiem, ka viņiem gružus izved tikai reizi mēnesī. Mums šobrīd – divreiz. Ir bišķiņ izaicinājuma gars. Domājam, ko vēl mēs varētu darīt,” teic Kārlis.

Viņš priecājas, ka sašķirotos atkritumus izved bez maksas. “Tā noteikti ir vēl papildu motivācija kaut ko darīt. Citās valstīs par šo pakalpojumu ir jāmaksā.”

Sekot līdzi tam, cik nedēļā vai mēnesī cilvēks saražo atkritumus, noteikti esot vieglāk, dzīvojot privātmājā vai mājā, kur ir tikai dažas ģimenes un katrai savs konteiners.

“Tādā lielā daudzdzīvokļu namā, dzīvojot kopā ar citiem, tu nemaz nejūti, cik daudz saražo, un nevari saprast, ko būtu iespējams mainīt. Šī individualizētā pieeja tomēr palīdz.”

L. Baštika atminas, ka sākotnēji bijis grūti aptvert, ko un kā šķirot. Esot tomēr nianses, kas jāzina.

Piemēram, ka kartona olu kastītes pie šķirotajiem atkritumiem likt nevar, jo tās jau ir izgatavotas no pārstrādāta materiāla. Tāpat arī sulas pakas jāmet pie sadzīves atkritumiem, jo tās nevar pārstrādāt iekšējās folijas dēļ.

Sieviete uzteic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieku pozitīvo attieksmi: “Zvanīju, kad man bija kaut kas neskaidrs. Un vienmēr tur bija atsaucīgas meitenes, kas atbildēja uz maniem jautājumiem.” Viņa piebilst, ka arī tas veicinājis uzsākto šķirošanu nepārtraukt.

Lāsma un Kārlis novērojuši, ka atkritumu šķirošana virtuvē palīdzot arī viņu trīs atvasēm ieviest kārtību savās mantās. “Mācām, ka katrai lietai ir sava vieta. Mašīnas liekam vienā kastē, lego – otrā un tā tālāk. Viss nav jāsamet kopā. Tā pašiem ir ērtāk, un zini, ko kur meklēt,” pieredzē dalās māmiņa.

UZZIŅAI

Depozīta sistēma faktos

Depozīta sistēmas darbību Latvijā paredzēts sākt 2023. gadā.

Tajā tiks iekļauts šādu dzērienu iepakojums: karbonizēti un nekarbonizēti bezalkoholiskie dzērieni (minerālūdens, dzeramais ūdens, limonāde, enerģijas dzērieni, ledus tēja u.c.); alus; sidrs, alkoholiskie kokteiļi. Nav paredzēts iekļaut stipro alkoholisko dzērienu pudeles, jo to formas ir pārāk dažādas.

Iepakojuma veidi, kas tiks iekļauti depozīta sistēmā: stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem; plastmasas (PET) pudeles ar tilpumu no 0,33 līdz 3 litriem; metāla pudeles ar tilpumu no 0,2 litriem līdz 1 litram.

Cenu zīmē pie preces depozīta iepakojumā būs norādīta gan preces cena, gan atsevišķi – depozīta maksa.

Iepakojumu nododot, patērētājs saņems vai nu depozīta maksu, vai arī čeku ar norādīto summu. To varēs izmantot par maksāšanas līdzekli, iepērkoties tirdzniecības vietās, kurās pārdod dzērienus depozīta iepakojumā. Patlaban plānots, ka par vienu iepakojumu pircējam varētu atmaksāt 10 centus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, Latvijā ik gadu tirgū nonāk ap 3,5 milj. PET pudeļu, skārdeņu un stikla iepakojumu.

Plastmasa ir aptuveni 70% no Baltijas jūras piesārņojuma, lielākā daļa – dzērienu pudeles un to vāciņi.

Igaunijā depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā. Ja 2003. gadā 80% ceļmalu piedrazojuma veidoja dzērienu iepakojums, tad 2007. gadā tas jau bija mazāk par 10%.

Lietuvā depozīta sistēma darbojas kopš 2016. gada.

Vislielākās diskusijas ir par depozīta sistēmas efektivitāti – par cik lielu daļu palielināsies savāktā dzērienu iepakojuma īpatsvars – un attiecīgi arī par sistēmas izmaksu atbilstību sasniedzamajam mērķim.

PIELIKUMS “NOVADI ZAĻO” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

Foto galerija

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli