“Mūs vienkārši nelikumīgi sagrāba bez pašu piekrišanas. Jau bijām vienojušies un savākuši nepieciešamo parakstu skaitu, lai par mūsu mājas apsaimniekotāju kļūst uzņēmums “Labie nami”, bet te pēkšņi, nevienam nezinot, parādās Olga Jankovska, kura apsaimniekošanu ņem savās rokās,” laikrakstam sašutumu pauž O. Kalpaka 60. nama iedzīvotāja Rimma Hihļina. Iedzīvotāju domas par to, kam jāapsaimnieko šis nams, ir gaužām atšķirīgas, un kopsapulcē caur savstarpējiem apvainojumiem bija grūti saklausīt sarunas par pašu apsaimniekošanu.

“Kas jūs tāda būtu?”

Pirms 2019. gada septembra, kad par nama O. Kalpaka ielā 60 apsaimniekotāju kļuva Olga Jankovska, atsevišķiem mājas iedzīvotājiem jau bijis strīds ar tā brīža pārvaldnieci Daci Balodi. “Trīs gadus cīnījāmies ar Daci, lai viņa noliek savas apsaimniekotājas pilnvaras, un tikai tad, kad draudēja tiesas darbi, viņa padevās. Manuprāt, vienkārši nobijās,” pastāsta R. Hihļina, kura arī pati savulaik bijusi mājas biedrības “Ziemeļu piekraste” valdē. Viņa uzskata, ka D. Balode esot izsaimniekojusi iedzīvotāju kopīgi uzkrāto naudu. Piemēram, par četru durvju nokrāsošanu samaksāti 1005 eiro, bet par būvgružiem, kas izbērti iekšpagalma ceļa sakārtošanai – 518 eiro.

“Kopīgi, vienojoties ar iedzīvotājiem, bijām savākuši nepieciešamo parakstu skaitu, lai par apsaimniekotāju kļūtu “Labie nami”, taču D. Balode neatdeva mājas dokumentus. 12. septembrī saņēmām lēmumu par to, ka par mūsu mājas apsaimniekotāju kļuvusi Olga Jankovska. Kā tas ir iespējams, ja lielākā daļa par viņu neko nezināja? Esmu pārliecināta, ka notikusi krāpšana – viltoti paraksti. Pati uz mirkli redzēju dokumentu, un tur parādījās sveši uzvārdi, cilvēki, kas mājā nemaz nedzīvo,” apsūdzību turpina R. Hihļina.

Turklāt viņa piebilst, ka O. Jankovsku mājas iedzīvotāji kopsapulcē ieraudzījuši tikai pēc septiņiem mēnešiem – februāra beigās. Par to pārliecinājās arī “Kurzemes Vārds”, šajā sapulcē citu pēc cita izdzirdot identiskus jautājums O. Jankovskai, proti: “Kas jūs tāda būtu?” Kopsapulce, uz kuru bija ieradies paprāvs iedzīvotāju pulks, būtībā beidzās ne ar ko.

Bija iecerēts spriest par ēkas plānoto renovāciju, taču realitātē cilvēki cits citu centās pārkliegtt un izskanēja arī pa kādam skarbākam vārdam. Kāds, piemēram, atgādināja, ka apsaimniekotājai pilsētā ir slikta reputācija un viņa vairākkārt tiesājusies. Pēc asās vārdu pārmaiņas O. Jankovska sapulci pameta.

Bet, turpat aprunājoties ar iedzīvotājiem, varējām uzzināt, ka domas par plānoto ēkas renovācijas nepieciešamību ir atšķirīgas – daļa dzīvokļu īpašnieku bija par to, bet citiem šķita, ka renovācijai ir pārāk augsta cena. Vairāki mūsu aptaujātie iedzīvotāji vispār bija kategoriski pretī šādam solim, jo “ir labi tā, kā ir”.

Viltojums pret viltojumu?

Uzņēmuma “Labie nami” vadītājs Mārtiņš Pastors laikrakstam skaidroja, ka O. Kalpaka ielas 60. mājas iedzīvotājiem vispirms savā starpā būtu jābeidz plēsties un tad jāsāk apsaimniekot kopīpašumu. “Pagājušā gada martā iedzīvotāji bija vienojušies un pieņēmuši lēmumu, ka “Labie nami” kļūs par apsaimniekotāju. Ar Daci Balodi tikos klātienē un aicināju mūsu uzņēmumam nodot visu nepieciešamo dokumentāciju. Viņa teica, ka vajadzīgs vēl viens mēnesis, lai visu sagatavotu, taču pēc brīža saņēmām vēstuli, ka viņa dokumentus nedos,” stāsta M. Pastors. Vēlāk sekojusi iedzīvotāju anketēšana par apsaimniekošanas pilnvaru nodošanu O. Jankovskai. “Dokumentus neesmu redzējis, taču, cik zinu, tad anketēšanā bijuši konflikti un cilvēki šaubās, vai viss noritējis godīgi. Taču, tiklīdz māja tika nodota O. Jankovskas pārraudzībā, mēs vairs neiesaistījāmies. Tas ir iedzīvotāju lēmums. Cilvēki vairāk strīdas par apsaimniekotāju, nevis diskutē par mājas tehnisko stāvokli. Pareizāk būtu šo enerģiju ieguldīt ēkas sakārtošanā,” uzskata M. Pastors.

Biedrības “Ziemeļu piekraste” valdes priekšsēdētāja D. Balode pastāstīja, ka mājas pārvaldnieces darbu pametusi, jo atsevišķi nama iedzīvotāji sākuši ietekmēt viņas dzīvi. “Viņi nāca uz manu tiešo darbavietu sūdzēties vadībai, ka es slikti pārvaldu māju. Tāpat sūtīja draudu vēstules un mani apmeloja. Pēc trīs darba gadiem apsaimniekošanā sapratu – vairs negribu to darīt. Valdē paliku, jo pati dzīvoju šajā mājā un man rūp, kas ar to notiks tālāk,” viņa skaidro. Uz jautājumu, kāpēc vispirms par apsaimniekotāju izvēlēts viens uzņēmums un tad pēkšņi lēmums mainīts, D. Balode atbildēja: “Par Mārtiņu Pastoru uzzināju vēl laikā, kad viņš strādāja SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”. Biju dzirdējusi par viņa darba metodēm, kā viņš veic parakstu vākšanu, piemēram, zvana mājas iedzīvotājiem uz darbu, lai panāktu vēlamo rezultātu. Tas nav korekti. Cik esmu dzirdējusi, tad viņam bijuši konflikti ar citiem cilvēkiem un tādēļ viņš ticis atbrīvots no darba “LNA”.”

“Labie nami” esot savākuši nepieciešamo parakstu skaitu, taču, kā apgalvo D. Balode, viens no tiem izrādījies viltots. “Veicām anketēšanu, iemetām veidlapas pastkastītēs, un cilvēki izdarīja savu izvēli par labu O. Jankovskai. Ja kāds stāsta, ka nav saņēmis lēmumu, tad tā nav taisnība – iemetām tos visās pastkastītēs. Uzskatu, ka visu izdarījām godīgi, noteiktā kārtībā. Ja kāds tagad domā, ka esam viltojuši parakstus, tad jābūt pierādījumiem,” saka D. Balode un uzsver, ka viņu uztraukusi uzkrātā nauda. “Gribējām, lai tā paliktu pie mūsu pašu grāmatvedes. “Labie nami” tādu iespēju nepieļāva, bet O. Jankovskai iebildumu nebija. Tā mēs zinām, kur nauda tiek tērēta un ka tā nekur nepazudīs. Mums jau iepriekš ir bijusi rūgta pieredze ar uzņēmumu “Remax”. Kad tas bankrotēja, pazaudējām teju visu naudu un māja netika sakārtota,” stāsta bijusī pārvaldniece.

Nekādas nelikumības nesaskata

Savukārt O. Jankovska par to, kā kļuvusi par šī nama apsaimniekotāju, pastāsta: “Aptauju veica paši dzīvokļu īpašnieki. Par mājas apsaimniekošanas jautājumiem atbilstošos lēmumus ir pieņēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība ar balsu vairākumu atbilstoši likuma prasībām. Arī runas par viltotiem parakstiem nav patiesas. Šāda maldīga informācija tiek izplatīta, jo daļa no dzīvokļu īpašniekiem ir pret ēkas renovāciju un pagalma labiekārtošanu. Viņi vēlas graut manu autoritāti. Viena no dzīvokļa īpašniecēm vairākkārtēji man draudējusi, lai es atsakoties no mājas apsaimniekošanas.” Viņa nepiekrīt apgalvojumam, ka tikai pēc pusgada stādījusies iedzīvotājiem priekšā kā jaunā apsaimniekotāja: “Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana ar anketēšanu ir viens no kopsapulču veidiem. Arī ikmēneša rēķinos tiek sniegta visa ar pārvaldīšanu saistītā informācija. Visi dzīvokļa īpašnieki, kuri vēlējušies saņemt informāciju klātienē, to ir saņēmuši.”

Neskatoties uz to, ka februāra beigās iedzīvotāju kopsapulce noslēdzās priekšlaicīgi un cilvēki dusmojās, ka nekas tā pa īstam arī netika pārrunāts, O. Jankovska skaidro: “Visi izsludinātie darba kārtības jautājumi tika izskatīti.”

Kopsapulcē gan cilvēki pieminēja atsevišķus gadījumus, kur O. Jankovska it kā izsaimniekojusi naudu un pēc tam tiesājusies, bet viņa uzsvēra, ka tā nav tiesa. Mediju uzmanības lokā gan apsaimniekotāja nonākusi dažādu konfliktu dēļ ar apsaimniekoto namu iedzīvotājiem, tāpēc jautājām D. Balodei, vai, izvēloties apsaimniekotāju, ņemta vērā arī viņa reputācija? “Nebiju īpaši pētījusi atsauksmes par viņu, taču, kā jau teicu, nauda paliek pie mūsu grāmatvedes un mēs varam sekot līdzi, kā tā tiks tērēta. Tas pats attiecas uz ēkas renovāciju, kur būvnieks tiks izvēlēts konkursa kārtībā. Ir notikusi pirmā aptaujas kārta, un savākts vajadzīgais parakstu skaits. Dokumenti iesniegti “ALTUM”. Drīzumā būtu jābūt otrai aptaujai, pēc kuras tad arī būs skaidrs, vai renovācija vispār būs,” piebilda D. Balode.