Sintija Rude un Inese Krūklīte pārstaigā ķiploku lauku, kas zaļo pie Ineses mājas. Aukstais laiks atstājis pēdas. “Ķiploki bija pamodušies spēcīgi, tika izvagoti, arī paravēju, bet pēdējās aukstās naktis tomēr būs apskādējušas. Tiem, kuri tikko sadīguši, dažas jaunās lapiņas dzeltenas. Jāpriecājas, ka daudzi nav cietuši,” vērtē Inese.

Abas sievietes ir SIA “Latvijas ķiploks” īpašnieces. Viņas savos laukos audzē ķiplokus, tos pārstrādā Raunas novada Raunā izveidotā ražotnē, tirgo gadatirgos, piedāvā ekoveikalos, arī turpat savā veikaliņā, kā arī popularizē ķiplokus, rīkojot degustācijas un stāstot par šo veselīgo garšaugu.

“Vēl pāragri spriest, bet tik traki kā pagājušopavasar noteikti nebūs. Pie lauka raudāju, vagas bija tukšas, gandrīz visi kailsalā nosaluši. Tad nāca sausums, vājākie izkalta,” zemnieka darba atkarību no laikapstākļiem atgādina Sintija.

Inesei ķiploki iestādīti gandrīz hektāra platībā, Sintijai nedaudz vairāk par  hektāru. Sintija atceras, ka izmērījusi vagas, tās bijušas 14 kilometru garas. Un visas jāravē. “Tikko uznāks lietus, jūnija sākumā ķiploki būs zālē, tad sāksies lielā ravēšana. Ravējam tikai ar rokām. Palīdz radi, draugi. Ķīmiju nelietojam,” saka Sintija.

Kas ir grūtāk – izaudzēt, radīt un ražot jaunus produktus vai tos pārdot? Sintija atzīst, ka nekas nav viegli, uztraukums ir gan par ražu, gan to, kāds iznāks produkts. Inese pārliecināta, ka grūtāk ir izaudzēt kvalitatīvus ķiplokus, bet tas svarīgi, jo tikai no kvalitatīva ķiploka iznāk kvalitatīvs produkts.

Audzēt ķiplokus Sintija sāka pirms sešiem gadiem. Viņa atceras, ka daudz mācījās, lai kļūtu par uzņēmēju, līdztekus meklēja informāciju par ķiplokiem. Tad izgatavoja ķiploku pulveri, kuru draugi un radi atzina par garšīgu. Ražotne bija vecāku mājās, dažus kvadrātmetrus lielā telpā. “Tolaik katram dārzā bija ķiploku vadziņa, pēc statistikas datiem, 2011. gadā ķiplokus Latvijā audzēja tikai apmēram 50 hektāru platībā. Imports pilnībā nodrošināja patērētājus. Daudzi vairs nemaz neatceras, ka ķiploki bija pat kontrabandas prece, tik dārgi,” stāsta Sintija. Uzņēmējdarbības kursos viņa iepazinās ar Inesi, kurai dobē auga 90 ķiploki. Pusgada laikā izveidojās komanda. Ar Raunas novada domes atbalstu SIA “Latvijas ķiploks” jaunajai ražotnei atrada mājvietu, kas tiek īrēta no pašvaldības. Tagad no ķiplokiem Raunā ražo deviņus produktus un to variācijas. Latvijā daudzi garšojuši sešas dažādas ķiploku konfektes, granulas, triju veidu pulverus, pesto, marinētus ķiplokus un ķiplokus medū, rīvētus ķiplokus, ķiploku grauzdiņus.

Uzņēmējas atklāj, ka rudenī būs vēl vairāk produktu, jaunie patlaban tiek testēti. Sadarbībā ar SIA “Veselības laboratorija” netālu no Cēsīm tapis “Ķiploku šņabis”, kāds veselības uzlabošanai dzerts senos laikos.

Uzņēmējas atzīst, ka dažs domā – kas tām blondīnēm nekait, viņas audzē, ražo, tirgo un uzņem tūristus, rīko degustācijas, viss iet no rokas. Kopētāju saradies diezgan daudz. “Ik pa laikam dzirdam, ka vēl kāds sācis audzēt ķiplokus. Daudzi iedomājas, ka tas ir vienkārši. Mums patīk tas, ko darām, par rūgtiem brīžiem nerunājam, varbūt tāpēc tāds iespaids,” pieļauj Inese. Un viņu vieglums ir arī skaidra vīzija par to, ko abas grib sasniegt, neslēpj uzņēmuma “Latvijas ķiploks” īpašnieces.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.