Darījuma provizoriskais apjoms – aptuveni pieci miljoni eiro, un ar šo summu varētu uzsākt vai nu bibliotēkas, vai Liepājas teātra mazās zāles celtniecību.

Līguma slēgšanu kavē vairāki sarežģījumi, vēstī neoficiāli avoti.

Ideja pārdot Lietuvai daļu pludmales radusies pagājušā gada vasarā, kad Liepājas pašvaldības policijai nācās veltīt lielus resursus dienvidu kaimiņzemes tūristu uzraudzīšanai.

Viņi izbraukāja mežus, nakšņoja kāpās un gružoja.

Ja daļa pludmales būtu Lietuvas jurisdikcijā, Liepāja ietaupītu budžeta līdzekļus un kārtībsargu resursus.

Klaipēda piekrīt darījumam, taču notiek diskusijas.

Galvenais strīdus ābols, par ko neviena no pusēm pagaidām nav gatava piekāpties, ir – kuru pludmales daļu pārdot.

Liepāja grib atvēlēt ziemeļu pludmali no Ziemeļu mola līdz pilsētas robežai, bet Lietuvas puse kategoriski atsakās maksāt par jūrmalu, kur grūti piekļūt un bīstamību rada grūstošās fortifikācijas būves.

Klaipēda uzstāj uz Dienvidu pludmali, kas arī ir par aptuveni diviem kilometriem garāka.

Diskusijas notiek arī par pludmales platuma aprēķiniem.

Klaipēda vēlas garantēt viesiem drošas romantiskās naktsmājas teltīs, bet Liepāja nespēj iesniegt precīzu grafiku ūdenslīnijas attāluma izmaiņām atkarībā no vēja virziena un stipruma.

Paredzamā līguma summa Liepājas teātra mazās zāles būvniecībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas) ir 4 000 000 eiro (bez PVN), ir jau noticis metu konkurss.

Tātad gan šī ēka, gan moderna bibliotēka par Klaipēdas samaksāto naudu nesanāks.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš pauda “Kurzemes Vārdam”, ka tuvākā vai tālākā nākotnē ir jāatrisina bibliotēkas un teātra mazās zāles jautājums.

Par to, vai vienlaikus iespējams uzcelt gan teātra piebūvi, gan bibliotēku, pašvaldības vadītājs atbildēja, ka negribētu skriet notikumiem pa priekšu.

Tikšot izmantotas visas iespējas piesaistīt ārējo finansējumu, lai projektus realizētu.

Portāls nevar ne apstiprināt, ne noliegt šīs ziņas patiesumu.