Tagad Augstākajā tiesā būs jālemj par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

Apgabaltiesa uzskatīja, ka KNAB ziņas par pieteicēja pieļautiem pārkāpumiem pārbaudīja bez būtiskas kavēšanās un kopumā ievēroja labas pārvaldības principu.

Līdz ar to KNAB pamatoti secināja, ka pieteicējs ir pieļāvis likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu 2017.gada novembrī un 2020.gada novembrī un decembrī.

Tomēr, vērtējot, vai par labu valstij noteiktais zaudējumu atlīdzināšanas apmērs ir samērīgs un vai KNAB tiesiski izmantojis savu rīcības brīvību, nosakot šo apmēru, apgabaltiesa uzskatīja, ka nav samērīgi noteikt pieteicējam pienākumu atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, jo pieteicējs amatu savienošanas un ienākumu gūšanas aizliegumu pārkāpa tikai tajos laika posmos, kad bija atvaļinājumā un nepildīja tiesneša pienākumus.

Apgabaltiesa arī atzina, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots, jo nav pareizi pirmās instances tiesas secinājumi par pārsūdzētā lēmuma samērīgumu.

Iepriekš Administratīvā rajona tiesa noraidīja tiesneša Jūrmaļa pieteikumu atcelt KNAB lēmumu, kas paredz, ka Jūrmalim jāatlīdzina valstij 5853,11 eiro. Šie zaudējumi radušies, kad tiesnesis no 2017. līdz 2020.gadam savu atvaļinājumu laikā devies uz Dāniju, kur novembrī un decembrī kā līgumstrādnieks strādājis kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā.

Šādu četru atvaļinājumu laikā tiesnesis nopelnījis vairāk nekā 11 000 eiro.

Galvenā problēma bijusi tajā, ka Jūrmalim kā tiesnesim nebija atļaujas savu amatu savienot ar vēl kādu darbu, turklāt viņš šos savus blakusienākumus arī nebija norādījis valsts amatpersonas deklarācijās.

Informācija par to nonāca KNAB rīcībā, kas konstatēja, ka Jūrmalis pārkāpis likumā noteiktos ierobežojumus, tāpēc 2022.gada 17.maijā pret viņu sāka administratīvo procesu.

Izmeklēšanas laikā KNAB secinājis, ka tiesnesis informāciju par savām darba gaitām Dānijā apzināti slēpis un nodarījis kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.

Tiesneša pretlikumīgās darbības bijušas ilgstošas, un tādā veidā gūtie ienākumi sasnieguši ievērojamu apmēru.

Izvērtējot visus apstākļus, KNAB priekšnieks lēma, ka Jūrmalim jāatlīdzina valstij 52% no Dānijā gūtajiem ienākumiem. Jūrmalis tam nepiekrita, tādēļ vērsās tiesā, kura gan viņa pieteikumu noraidīja. Šis spriedums tika pārsūdzēts.

KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka 2022.gada 15.februārī nosūtīja iestādes rīcībā esošo informāciju Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai, kas ir pilnvarota izvērtēt, vai ir pamats ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Jūrmali un tās ietvaros izskatīt, vai tiesnesis pieļāvis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumus.

Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja 2022.gada 15.februārī ierosināja disciplinārlietu, savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot disciplinārlietu, konstatēja, ka Jūrmalis tiesneša amatu ir savienojis ar aizliegtu amatu, gūstot no aizliegtas amata savienošanas ienākumus. Tiesnešu disciplinārkolēģija Jūrmalim piemēroja disciplinārsodu.

Izvērtējot Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieņemto lēmumu un pamatojoties uz likumā noteikto, KNAB 2023.gada 23.maijā pieņēma lēmumu uzdot Jūrmalim atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, norādīja KNAB.