Piektdiena, 12. aprīlis Jūlijs, Ainis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tiesībsargs ceļ trauksmi par lietām, ko izglītības iestādes prasa pirkt vecākiem

Reaģējot uz signāliem, ka Latvijas izglītības iestādes sāk atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedz sarakstus ar lietām, kas jāpērk bērna mācību vajadzībām, tiesībsargs sācis vākt informāciju par pašvaldības skolām un bērnudārziem, lai noskaidrotu, kādas lietas tad vecākiem liek pirkt. Atsaucoties uz ievākto informāciju, patlaban ir publicēti saraksti ar to, kas ir un kas nav jāiegādājas vecākiem.

Tiesībsargs ceļ trauksmi par lietām, ko izglītības iestādes prasa pirkt vecākiem
Bērndārznieku un skolēnu izglītības programmas, protams, atšķiras, līdz ar to atšķiras arī tas, kas jāpērk vecākiem. Piemēram, klades un burtnīcas, līme un flomāsteri skolēnu vecākiem ir jāiegādājas, bet bērnudārzā mazuļiem šīm lietām būtu jābūt pieejamām, norādījis tiesībsargs. (Foto: Egons Zīverts)
Bērndārznieku un skolēnu izglītības programmas, protams, atšķiras, līdz ar to atšķiras arī tas, kas jāpērk vecākiem. Piemēram, klades un burtnīcas, līme un flomāsteri skolēnu vecākiem ir jāiegādājas, bet bērnudārzā mazuļiem šīm lietām būtu jābūt pieejamām, norādījis tiesībsargs. (Foto: Egons Zīverts)
05.07.2023 06:00

Ilze Ozoliņa, Ligita Kupčus-Apēna

"Kurzemes Vārds"

Tomēr diskusijas nav viennozīmīgas – ne visi izglītības iestādes nosoda, daļa vecāku izturas saprotoši, apzinoties, ka skolām vai bērnudārziem nav pietiekamu finanšu resursu, lai varētu nodrošināt audzēkņus ar visu nepieciešamo.

Zāģa asmeņi, klavieres, naudas fonds

Pusotras nedēļas laikā tiesībsargs saņēmis jau vairāk nekā 1000 ziņas no skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecākiem teju no visiem Latvijas novadiem.

Skolēnu vecāki kā visbiežāk iegādājamās lietas min dažādas kancelejas preces – burtnīcas, klades, pildspalvas, zīmuļus u.c.

Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis skaidro: viss, kas vajadzīgs penālim, jāpērk vecākiem, un arī par mācību grāmatu, darba burtnīcu iegādi lielākoties strīda nav, tās nodrošina skola. “Tomēr vislielākais juceklis ir ar mācību priekšmetiem “Dizains un tehnoloģijas” un “Vizuālā māksla”. No līdz šim saņemtās informācijas secināms, ka šo abu priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki. Tomēr tā tam nevajadzētu būt.

Materiālus – audumu, dziju vai jebkuru citu materiālu vai izejvielu, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei, – nodrošina skola.

Zīmīgi, ka vecāki min arī visai specifiskas lietas, kas noteikti nebūtu jāiegādājas pašiem, bet gan jānodrošina mācību iestādei, piemēram, rokas figūrzāģa asmeņi, pagarinātāji, nagliņas, saplākšņi, dažādi interjera priekšmeti u.c.,” pauž E. Lākutis.

Vecāki tiesībsargam arī ziņojuši, ka joprojām pastāv tā dēvētais skolas vai dārziņa fonds – “brīvprātīgi piespiedu kārtā” tiek vākta nauda, piemēram, klases telpu labiekārtošanai, sienu pārkrāsošanai, kancelejas preču iegādei un pat klavieru remontam, pretējā gadījumā nebūšot Māmiņdienas koncerta.

Nereti “fondam” no katra bērna vecākiem tiekot lūgti pieci vai pat daži desmiti eiro, kas kopumā veido vairāku simtu eiro lielu summu, par ko tiek iegādātas dāvanas pedagogiem, rotaļlietas, baltais A4 formāta papīrs, mācību grāmatas un citas lietas.

Atsevišķi citāti no vecāku iesniegtās informācijas par fonda naudu:

“Jāvāc fonda nauda. Tajā iekļauts dzeramais ūdens bērniem, speciāli matrači, pa kuriem bērniem uz grīdas dzīvoties, jāsamet nauda siltumnīcai, kur bērni skatītos, kā tiek stādīti augi, utt. Bērnudārzu beidzot, tika pieprasīta dāvana bērnudārza grupiņai – kaut kas kāpelējams, kur bērni varētu ārā kāpelēt.

Rezultātā vecākiem nācās samesties naudu 300 eiro vērtai kāpelējamai iekārtai.

Vecāki spieda atsevišķās grupās mesties ļoti lielām summām auklītēm, pasniedzējiem un audzinātājai uz visiem viņu svētkiem: vārda dienu, dzimšanas dienu, Ziemassvētkiem, bērnudārza beigšanu. Nebija iespējams no tā izvairīties. Citādi tu tiktu “noēsts” no vecāku puses.

Nekādas cieņas pret katra cilvēka naudas līdzekļiem. Visa tā naudas vākšana bija jāuztver kā obligāts pasākums, citādi sajūta, ka sliktāk pret bērnu sāks izturēties. Fonda nauda pāris reizes gadā bija 10 eiro par katru reizi.”

“Bet vēl jau ir neobligāti obligātā grupas nauda! Katru gadu summa aug!

Summu nosaka atsevišķa vecāku grupa, bet bērnudārzs nevienā sapulcē nav teicis – nedrīkst!

Skolotāji nav teikuši, ka nedrīkst aploksnes dāvināt! Kādēļ Latvijā vēl ir šī piespiedu sistēma? Kā tu sāc iebilst – tavu bērnu izēd. Tur ietilpst audzinātājām aplokšņu nauda uz svētkiem, bērniem nieciņi vārda un dzimšanas dienās, šad tad nopērk kaut ko bērniem svētku galdiem.”

Nav jābaidās paust savu nostāju

Tiesībsargs skaidro, ka izglītības iestāde ir tiesīga saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā, taču nedrīkst pieprasīt konkrētas vecāku iemaksas skolas fondā. Proti, ziedojumi un dāvinājumi skolai ir brīvprātīga vecāku labās gribas izpausme un viņi var uzticēt skolai izlemt par ziedojuma izmantošanu vai norādīt konkrētu ziedojuma mērķi.

Arī tā saucamās klases naudas skolotāji nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, tad tā ir vecāku pašu izvēle. Tomēr šādi maksājumi nevar tikt vākti saimnieciskiem izdevumiem, piemēram, telpas remontam vai dzeramā ūdens iegādei. To pienākums finansēt ir izglītības iestādes dibinātājam, pārsvarā pašvaldībām.

Var būt gadījumi, kad vecāki paši vienojas maksāt fonda naudu un par tā līdzekļiem iegādāties kaut ko attiecīgās klases vai grupiņas bērnu vajadzībām, piemēram, mazu dāvaniņu iegādei bērnu apsveikšanai dzimšanas dienā, kopīgai ekskursijai, koncerta apmeklējumam ārpus mācību obligātā satura apguves.

Tādā gadījumā būtiski uzsvērt, ka šī lieta vai pakalpojums ir jānopērk visiem attiecīgās klases vai grupiņas bērniem neatkarīgi no tā, vai bērna vecāks ir vai nav veicis iemaksas fondā.

Tiesībsargs uzsver:

ja vecāki atsakās veikt naudas iemaksas, neviens nav tiesīgs pret skolēnu vai viņa vecākiem vērsties ar sankcijām vai kā citādi traucēt skolēna izglītības apguves procesu.

Izglītības iestādē nav pieļaujama atšķirīga attieksme pret bērniem, kuru vecāki izvēlas neveikt ziedojumus vai dāvinājumus atbalsta fondā vai citā veidā ziedot iestādes vajadzībām.

Vēl vairāk – situācijās, kad jebkādā veidā skola pieprasa veikt noteiktus maksājumus tās fondā, vecākiem nav jābaidās un ir vēlams izteikt savu nostāju.

Vecāku maksājuma vai cita materiāla ieguldījuma pieprasīšana ir kvalificējama kā pārkāpums, un par to izglītības iestādes atbildīgā amatpersona var tikt saukta pie administratīvās atbildības.

Vecāki šādos gadījumos var vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā ar lūgumu izvērtēt konkrētās izglītības iestādes rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, atzīmē Tiesībsarga birojs.

Atbildīga ir ne tikai skola

“Visa pamatā ir naudas trūkums,” saka Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas direktore Inta Korņējeva, skaidrojot, kādēļ vecāki saņem sarakstus.

“Budžeta līdzekļus izglītības iestādēm piešķir pašvaldība, skolas uzdevums ir tos efektīvi izlietot atbilstoši noteiktajām prioritātēm. Tas ir līdzīgi kā ar ģimenes budžetu. Primāri samaksājam rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem: siltumenerģiju, ūdensapgādi, kanalizāciju, elektroenerģiju, sakaru pakalpojumiem un ārpakalpojumiem, piemēram, par telpu un teritorijas uzkopšanu, apsardzi, digitālo resursu abonēšanu, nekustamā īpašuma uzturēšanu, iekārtu, inventāra un aparatūras remontiem, kas, iekārtām novecojot, ir ar katru gadu dārgāki.”

No pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem tiek maksātas arī algas tehniskajiem darbiniekiem un, protams, par viņiem tiekot maksāti arī nodokļi.

“Kas paliek pāri, to izmantojam mācību grāmatu, darba burtnīcu, kancelejas preču un citu mācību materiālu iegādei, nemaz nerunājot par līdzekļiem skolas attīstībai,”

rezumē I. Korņējeva, iezīmējot situāciju.

“No vienas puses, protams, ka būtu labi, ja skolas varētu nodrošināt skolēnus ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un materiāliem, bet, no otras puses, ir skumji, ka tiek uzsvērta tikai skolu atbildība šajā jautājumā,” viņa pauž.

“Izglītības likuma” 17. panta 3. punkta 6. apakšpunkts nosaka to, ka pašvaldības piešķir budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē šo līdzekļu izmantošanu. Šī paša panta 23. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldība finansē standartiem atbilstošu mācību līdzekļu iegādi.

I. Korņējeva norāda, ka specifisks jautājums ir par pārtikas produktu iegādi, īpaši to, kas ātri bojājas dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmeta apguvei.

Ja arī būtu atbilstoši līdzekļi to iegādei, jābūt darbiniekam, kura pienākumos ietilpst šo produktu iegāde atbilstošā laikā, piemēram, uz trešdienu jāiegādājas desmit olas un litrs piena. “Līdzekļu nepietiekamības apstākļos, ja skolas tiek nosodītas par to, ka lūdz vecāku atbalstu pārtikas produktu iegādē, ir alternatīva – dizaina un tehnoloģiju mācību stundas laikā vērot video ierakstu, piemēram, kā tiek gatavota omlete, un uzskatīt, ka skolēni to ir iemācījušies.”

Direktore uzsver: “Jautājums nav tik viennozīmīgs, un, manuprāt, mēs nedaudz ar to pārspīlējam. Līdz šai dienai neesmu saņēmusi mūsu skolas vecāku neizpratnes jautājumus par mācību līdzekļu iegādi.”

Pērk par savu naudu

Liepājas 8. vidusskolas dizaina un tehnoloģiju skolotājs Jānis Rudzītis norāda, ka jautājums par mācību līdzekļu iegādi aktualizējas ik gadu. “Izlasot tiesībsarga secinājumus, jāsaprot, ka tas ir palīgā sauciens beidzot risināt samilzušo problēmu,” viņš uzskata.

“Šī brīža situācija atklāj nelabvēlīgu ainu daudzās skolas darbnīcās. Daudzviet ir nepietiekama gan materiālā, gan tehniskā bāze, ko visbiežāk papildina pats skolotājs par personīgajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu. Iespējams, tāpēc radusies situācija, ka vecākiem tiek iesniegti saraksti ar lietām, kas jāsagādā bērna mācību vajadzībām.”

J. Rudzītis atzīmē, ka mācību priekšmets “Dizains un tehnoloģijas” balstās uz mākslas un kultūras jomas pamatvērtībām, kam nepieciešama nemitīga materiālās un tehniskās bāzes atjaunošana, papildināšana.

“Šajā mācību priekšmetā strauji tiek ieviestas dažādas inovācijas – mācību metodes, darba formas, pielāgota mācību vide, lai sagatavotu skolēnus dzīvei sabiedrībā, kurā nemitīgi notiek pārmaiņas. Taču svarīgi ir regulāri uzlabot, pielāgot un modernizēt apstākļus, kuros šīs spējas var atklāties,” viņš saka.

“Noteikti jārod kopīgs risinājums samilzušajai problēmsituācijai, lai turpinātu dot iespēju izpausties radoši un atbilstoši katra bērna individuālai pieejai, darbojoties praktiski!”

Vecākiem ir jāiesaistās

“Vecākiem ir jārūpējas par bērniem, jāiesaistās izglītībā,” savukārt uzskata Liene, kuras ģimenē aug trīs skolas vecuma bērni.

“Uzskatu, ka te ir radies jautājums un diskusija par individuāli lietojamiem mācību līdzekļiem – kas tie īsti ir, un kāpēc kaut kas jāpērk, ja “to vajag izglītības programmai”, utt. Bet to jau vajag bērnam! Protams, skola var kaut ko nodrošināt, bet cik tas ir reāli un vajadzīgi? Mazliet jau atkal aiziets galējībās,” viņa spriež.

Rudenī mācības Lienes vecākā meita uzsāks 4. klasē, vidējā – 2. klasē un mazākā – 1. klasē. “Pagājušajā gadā saņēmām sarakstu 1. klasei un visu nopirkām uzreiz, ko vajag, neradās nekādi jautājumi, jo katra lieta taču ir domāta lietošanai manam bērnam!

Es katru kancelejas preci un rokdarbiem domāto uztveru kā individuālu mācību līdzekli, bet man tā ir iespēja izvēlēties savam bērnam labāko – lai pildspalvu ir ērti turēt un tā viegli raksta, lai flomāsteri un zīmuļi krāso spilgti un nelūst, lai krāsas ir kvalitatīvas, utt.

Cits stāsts ir par to, cik kas maksā, lai gan, ja salīdzina ar laiku, kad es gāju skolā un grāmatas, darba burtnīcas arī bija vecāku atbildība, tad tagad ir jāpērk mazāk.

Uzskatu, ka vecākiem ir jāiesaistās un jāiegulda bērna kvalitatīvākas izglītības ieguvē.”

Liene bijusi viena no tām, kas aizpildījusi tiesībsarga lūgto anketu, pavēstot arī savu viedokli. “Manuprāt, gādājamās lietas stundām ir individuāli lietojamie mācību līdzekļi, kā arī viss, kas nepieciešams penālim. Nesaskatu pārkāpumus.”

Sašutuma signālu nav

Inga Ekuze, Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece

“Izglītības likumā” skaidri formulēts, kas ir mācību līdzekļi un kas ir individuālie mācību piederumi.

Individuālie mācību piederumi ir priekšmeti un materiāli, kurus izmantot kā mācību līdzekļus vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu. Tie ir kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sporta obligātā satura apguvei.

Jāsaprot, ka skola visiem bērniem nenopirks sporta tērpu vai apavus, jo kāds, iespējams, valkā tikai zīmola “Nike”, bet kāds cita ražotāja apavus.

Līdz Liepājas Izglītības pārvaldei nav nonākuši signāli, ka vecāki būtu sašutuši par kaut kādām izmaiņām mācību līdzekļu iegādē. Finanšu izglītības iestādēm ir tik, cik ir, un attiecīgi katra iestāde rūpīgi plānojusi, kādi priekšmeti un materiāli jāiegādājas. Ja kaut kam pietrūcis, tad ar pašvaldību vienmēr ir bijusi un ir komunikācija par to.

Pirmsskolām šobrīd nevajadzētu būt lielām problēmām, jo pašvaldība jau otro gadu piešķir papildu finansējumu tieši mācību līdzekļu iegādei. Uz katru bērnu tie ir 25 eiro plus vēl valsts mērķdotācijas.

Arī skolām pašvaldība ir piešķīrusi līdzekļus, šeit gan vairāk runa ir par grāmatām un darba burtnīcām.

Guašas krāsas un krītiņi teorētiski būtu jāpērk izglītības iestādei, un nevienam vecākam nevar likt tos iegādāties pašam. Katram ir sava materiālā situācija un iespējas.

Ja vecāki ar izglītības iestādes padomi paši vienojušies par to, kādus individuālos mācību līdzekļus iegādāties, tad tā ir viņu atbildība. Taču, ja ir kādi problēmjautājumi, tad tie ir diskutējami ar izglītības iestādes direktoru un izrunājami ar Izglītības pārvaldi.

Turklāt iestādes padomē darbojas arī kāds pašvaldības, arī Izglītības pārvaldes pārstāvis, līdz ar to jautājumus par mācību līdzekļu iegādi ir iespējams aktualizēt.

Uzziņai

Vecākiem skolā

ir jāpērk: burtnīcas, klades, pildspalvas, penālis, zīmuļi, grāmatu vāciņi, skolas soma, līme, lineāls, dzēšgumija, flomāsteri, sporta tērps, maiņas apavi, sporta apavi, peldkostīms/peldbikses, baseina piederumi un čības, dvielis, priekšauts;

nav jāpērk: mācību grāmatas, darba burtnīcas, mācību literatūra, datori un citas elektroniskas ierīces mācību programmas apguvei, pārtikas produkti un izejmateriāli dizaina un tehnoloģijas apguvei (piemēram, diegi, adatas, olas, saplāksnis, naglas), plastilīns, aplikāciju, akvareļu, zīmēšanas un A4 baltais papīrs mācību materiālu kopēšanai, krītiņi, guašas krāsas un līdzīgi piederumi, cirkulis, rokas figūrzāģa asmeņi, salvetes/tualetes papīrs, dvieļi vai vienreizējie dvieļi, interjera priekšmeti, dzeramais ūdens vai fasētais dzeramais ūdens.

Vecākiem bērnudārzā

ir jāpērk: penālis un daži individuāli rakstāmpiederumi, krāsojamā grāmata brīvam brīdim, darba burtnīca (pēc vecāku vēlmes) brīvam brīdim, mapīte bērna darbiem, zobu pasta, zobu suka, mitrās salvetes, papīra kabatlakatiņi, neplīstoša glāzīte, pamperi, vienreizējie paladziņi, ķemme, pidžama, auduma maisiņi apaviem, drēbes, treniņtērps, sporta/deju čībiņas, ritmikas tērps, maiņas apavi, baseina piederumi, svētku drēbes, lacīte ēšanai, priekšauts un cepure, individuālā ūdens pudele (pēc vecāku vēlmes);

nav jāpērk: zīmuļi, krītiņi, dzēšgumija, flomāsteri, līme, zīmuļu asināmais, A4 lapas (paka), guašas krāsas, akvareļi, otas, zīmēšanas albums (A4 un A5), aplikāciju papīrs, krāsainais kartons, abpusējais aplikāciju papīrs, laminēšanas papīrs, plastilīns, šķēres, rokdarbiem dažādi sīkumi (lentes, stieples, dzija, salmiņi, glāzītes, vienreizējie šķīvji, kreppapīrs u.c.), mācību burtnīcas, paliktnis lapai un galdiem, laminējamie izdales materiāli, motivācijas uzlīmes, krāsojamās grāmatas, puzles, grāmatiņas, salvetes, tualetes papīrs, zobu pasta visai grupai, dvieļi, vienreizējie dvieļi, kapsulas trauku mazgājamai mašīnai, pagarinātājs, svētku dekorācijas, interjera priekšmeti, plāksteri, spogulis (logopēdiskajām nodarbībām), dzeramais ūdens vai fasētais dzeramais ūdens, ja dzeramais ūdens nav no krāna, individuāli vai vienreizējās lietošanas trauki dzeršanai.

Avots: Tiesībsarga birojs

Fakti

No Liepājas un Dienvidkurzemes novada kopā līdz 30. jūnijam tiesībsargs saņēmis 74 ziņas par mācību līdzekļu iegādi.

Informāciju snieguši 27 Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji, no tiem 12 par bērnudārziem (“Pasaciņa”, “Dzirnaviņas”, “Ūdelīte”, “Zīlīte”, “Kastanītis”, “Ābolītis”, “Pīpenīte”, “Upenīte”) un 15 par skolām (Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola, Liepājas Centra sākumskola, Priekules vidusskola, Kalvenes pamatskola, Kalētu Mūzikas un mākslas skola, Rucavas pamatskola, Aizputes vidusskola).

No Liepājas saņemti 47 ziņojumi, 19 par bērnudārziem (“Saulīte”, “Rūķītis”, “Pūcīte”, “Pasaciņa”, “Mazulītis”, “Sauleszaķis”, “Liepiņa”, “Prātnieks”, “Dzintariņš”, “Sprīdītis”, “Kāpēcītis”), 28 par skolām (J. Čakstes 10. vidusskola, Ezerkrasta sākumskola, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīga aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, Liepājas 8. vidusskola, Centra sākumskola, Līvupes pamatskola – attīstības centrs, O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskola).

Avots: Tiesībsarga birojs

Es domāju tā: Kādus mācību līdzekļus vajadzēja gādāt skolai?

Oļegs Ždanovičs – uzņēmējs:

– Skolā mācījos padomju laikā, un, cik atceros, mācībām vecāki pirka rakstāmlietas, burtnīcas, klades un skolas formu. Vēl atceros, ka mums, rudenī uzsākot mācības, bija jānopērk un jāziedo zīmuļi, pildspalvas Nikaragvas bērniem. Ja gribējās burtnīcas smukākos vākos, tās pirka un atveda no ārzemēm.

Žanna – strādā:

– Meita nu jau pieaugusi, un mums nebija problēmu viņai sagādāt visu vajadzīgo, jo esam turīgi. Skolai pirkām pakām balto papīru, arī tualetes papīru. Vajadzēja pirkt dažas speciālās mācību grāmatas. No savas bērnības atceros, ka skolas formas veikalos varēja nopirkt, burtnīcas, rakstāmos arī, bet viss tāds vienveidīgs, bezkrāsains. Ne tā kā tagad.

Monta Vereteļņika – manikīre:

– Mācījos mazā lauku skolā. Pašiem vajadzēja pirkt darba burtnīcas, zīmuļus, pildspalvas, zīmēšanas papīru. Neatceros, ka skola prasītu kaut ko vēl. Arī ziedojumus neprasīja. Tagad mani bērni iet bērnudārzā un gada sākumā vecāki samet kaut kādu mazu naudiņu, lai varētu nopirkt zīmuļus un vēl kaut ko. Tas man šķiet pieņemami.

Aiva Žvirzdina – strādā:

– Vecāki man skolai pirka darba burtnīcas, kancelejas preces un arī dažas mācību grāmatas. Mācījos Durbes skolā, un man nav atmiņā, ka vecāki kaut ko būtu gādājuši pēc skolas pieprasījuma. Klases naudu mums arī neprasīja.

Ieva Lika – strādā universitātē:

– Atceros, ka papildus tika pirktas mācību grāmatas angļu valodā, jo tās visiem no skolas bibliotēkas nepietika. Tika gādātas arī darba burtnīcas. Nopirktās grāmatas palika mums pašiem, tās nebija jāatdod skolai. Atceros, ka mēs paši krāsojām klases sienas, solus, bet nevaru pateikt, kas un kā pirka krāsas. Vajadzīgo remontu palīdzēja veikt arī vecāki.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz