Esam jau pieraduši pavasaros ieraudzīt mūsu pilsētas liepas un citus kokus, kas apstrādāti līdz stumbram – zari nozāģēti, lai veidotos skaists, apaļš vainags! Mums tas ne īpaši patīk, un, kā izrādās, tas nepatīk arī kokiem. Ne tikai nepatīk, bet nav īsti pareizi. Tā ir tikai viena no atziņām, ko tikšanās laikā pauda liepājnieks Vaironds Bitenieks. Viņš ir viens no 25 cilvēkiem, kas pašlaik Latvijā pirmie apgūst arborista jeb latviskojot – kokkopēju – specialitāti. “Tā ir pavisam cita pieeja līdz šim pierastajai koku apzāģēšanai un kopšanai,” viņš saka. Ikdienā Vaironds ir SIA “Alex Industrial” Liepājas filiāles vadītājs.

Viņam ir arī sava zemnieku saimniecība, un savulaik Vairondam bijusi mežistrādes brigāde. Tad arī tuvāk iepazinies ar kokiem. Kad radusies iespēja mācīties par arboristu, viņš tūlīt pieteicies. Vaironds īsumā ieskicē, kas tā ir par profesiju, atgādinot par tiem pašiem līdz stumbram apzāģētajiem koku zariem. “Mūsu pasniedzējs dendrologs Andris Zvirgzds stāstīja, ka šī tradīcija radusies pēc Otrā pasaules kara, kad koku kopšanas speciālistu vairs nebija palicis,” viņš stāsta. Tomēr tā ne tuvu nav pareiza un draudzīga kokiem.

Arboristi kā jauna profesija ir iekļauta profesiju klasifikatorā. Jau 2005.gadā Vācijā ir sagatavoti seši speciālisti, kas apvienojušies Latvijas Arboristu biedrībā un tālāk māca jaunos arboristus – koku un krūmu pazinējus un kopējus, kas nodarbosies ar apstādījumu stādīšanu, stādu izvēli, koku vainagu veidošanu, formēšanu un izzāģēšanu.

Mācības notiek Cēsu rajona Ērgļu arodskolā. Vaironds pagaidām esot vienīgais topošais arborists ne tikai no Liepājas, bet no visas Kurzemes. Sertifikātu viņš iegūs tikai oktobrī, taču jau tagad prakses laikā ir sācis likt lietā savas prasmes un mācību laikā apgūto. Piedāvājis savas zināšanas Liepājas domes Vides nodaļai, taču pagaidām saņēmis atteikumu, tomēr veiksmīga veidojoties sadarbība ar Liepājas Kapsētu pārvaldi.

Arboristiem ir kāda priekšrocība – viņi strādā ne tikai ar autopacēlāju, bet arī ar virvēm, veikli izkāpelējot pa koku zariem un nozāģētos uzmanīgi nolaižot lejā. Šāds darba stils atvieglo situāciju, kad ar jaudīgu tehniku kokiem nav iespējams piekļūt. Tieši tāpēc tas ir labs risinājums, piemēram, privātmājās, arī apstādījumos, kur zem kokiem ir puķu dobes, un daudzviet citur.

“Pašlaik cilvēki vēl nezina par šādiem speciālistiem, un tāpēc arī es nebrīnos, ka pilsētas mērogā par manu darbu nav intereses,” saka Vaironds. “Taču esmu pārliecināts, ka nepaies ilgs laiks un šāda speciālista klātbūtne pilsētas koku kopšanā un saglabāšanā būs obligāta Eiropas Savienības prasība.” Turklāt arboristi būs mācīti ar speciālām ierīcēm arī noteikt koku veselības stāvokli, vai stumbru no iekšpuses nebojā trupe, un tamlīdzīgas problēmas, kā arī Arboristu biedrības biedri varēs novērtēt koku patieso vērtību.  

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Topošais arborists Vaironds Bitenieks smejas, ka viņam jau ir manāmas profesionālā kretīnisma iezīmes – ejot pa pilsētu, redzēt un novērtēt koku stāvokli un saskatīt, kādas kļūdas pieļautas to kopšanā.