Ja vien var necirst, tad Apstādījumu uzraudzības komisija (AUK) meklē citus risinājumus, tomēr privātīpašumos cirvjus pavisam apturēt nevarot.

Te nav mežs, palīgā!

Savu specifisku vadlīniju rīcībai ar kokiem Liepājai nav. Pilsētas teritoriālajā plānojumā iekļautas parku un skvēru teritorijas, ielu apstādījumi, aizsargājamās alejas un koki, arī dižkoki, stāsta būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Pārējo regulē Ministru kabineta noteikumi un būvniecības likumdošana.

“Ja grib koku nocirst, tad jāvēršas AUK ar iesniegumu,” viņš pastāsta.

Jāmin nolūks – vai koks ir bīstams, grauj ēkas pamatus, varbūt tā ir jauna būvniecības iecere. Tikai pēc tam iecere nonāk būvvaldē.

Vai šajos dokumentos prioritāte ir koku saglabāšana? Noteikumi un iesniegums ir par ciršanu, ne saglabāšanu, bet katru gadījumu izskata individuāli, norāda AUK priekšsēdētāja Laura Vīva.

“Tad, ja ir ļoti daudz koku un skaidrs, ka komisija tur iztērēs visu atvēlēto laiku, iesniegumu izskatām attālināti un informāciju sagatavo arboristi,” viņa klāsta.

“Ja koks ir vesels, ēkas un komunikācijas nebojā, ir iespējams sakopt vainagu, lai atrisinātu kādas problēmas; ja redzu, ka būvniecības iecerē kaut ko var mainīt par labu kokam, tad atsakām ciršanu un sakām, ka ir jāmaina projekts.”

Koki pilsētvidē ir liela vērtība, bet daudz ir tādu cilvēku, kas pret tiem neizturas tik vērīgi, secinājis A. Vitāls.

“Koki ir ļoti labi, nedrīkst zāģēt. Bet ne pie mums!” –

tā liepājnieku koku mīlestību raksturo L. Vīva.

Iedzīvotāji vēlas tos likvidēt, lai var pie mājas automašīnas nolikt. Nesen saņemts iesniegums no E. Tisē ielas, ka koks aizsedz skatu uz ezeru, tā samazinot dzīvokļa vērtību.

“Beidzamajā izbraukuma komisijā skatījāmies koku vienā ielas pusē. No mājas pretējā pusē iznāk sieviete un saka: “Šeit nav mežs, šo koku arī vajag nozāģēt! Es viena pati nevaru savākt”,” atklāj AUK priekšsēdētāja.

Protams, tas neesot arguments komisijai lemt par sliktu veselam kokam publiskos apstādījumos. Ja koks ir privātīpašumā, tad pavisam aizliegt nevar. Ja cilvēks ir gatavs maksāt zaudējumu atlīdzību, tad var zāģēt nost.

AUK saņem iesniegumus par aizēnotiem logiem, arī par to, ka laternas izgaismo koku vainagus, bet ar šiem jautājumiem nodarbojas Komunālā pārvalde. Vainagu kopšanai atļaujas nav nepieciešamas.

Daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanā 80 procentos gadījumu cilvēki grib autostāvvietas. Tomēr beidzamajos gados tendence mainās pozitīvi, atzīmē A. Vitāls, cilvēki sāk apzināties, ka nepieciešams apzaļumot.

Pašlaik pašvaldības līdzfinansējuma intensitāte lielāka ir “bruģēšanas bumam”, nekā rotaļlaukumiem un zaļajām zonām, tāpēc būvvalde rosinājusi palielināt intensitāti apstādījumu veidošanai.

Tūkstoši par viena ciršanu

Par dižkokiem lemj Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Gadījumi Liepājā ir bijuši dažādi, pauž A. Vitāls.

Katoļu pamatskola gribēja paplašināties, bet teritorijā atrodas dižkoks. DAP neļāva robīniju nocirst, un būvprojekts netika realizēts. Savukārt vēsturiskā veselības centra būvniecībai DAP atļāva nocirst dižkoku – vītolu.

Dižkoku nosaka pēc sasniegta noteikta apkārtmēra 130 cm augstumā, un katrai koku sugai tas noteikts atšķirīgs.

Izskatot būvniecības ieceres, būvvalde pārbauda sistēmā “Ozols”, vai teritorijā neatrodas uzskaitīts dižkoks.

Ja koks atrodas vēsturiskajā centrā, tā aizsargjoslā vai kultūras pieminekļa teritorijā, tad jālūdz atzinums Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.

“Sagaidām visus atzinumus. Ja kāda no minētājām pārvaldēm pasaka nē, tad mēs arī nevaram ļaut,”

uzsver L. Vīva.

Apiet AUK neesot iespējams, jo būvatļauja reizē ir koku ciršanas atļauja. Nav atļaujas koku likvidēšanai, nav arī būvatļaujas, norāda A. Vitāls.

“Siets ir diezgan blīvs, lai kā to mēģinātu apiet,” saka būvvaldes vadītājs.

Apiet jau mēģina. Pirms diviem gadiem Slimnīcas ielā zemes īpašnieks izcirta kokus bez saskaņojuma. AUK noteica zaudējumu atlīdzību 25 563,88 eiro, bet īpašnieks nesamaksāja un vērsās tiesā. Tiesvedība vēl nav beigusies.

Par katra koka nociršanu jāatlīdzina zaudējumi, to apmērs atkarīgs no sugas un apkārtmēra. Ja tie ir viens divi koki pie privātmājas, tad vēl nekas, ja vien nav vērtīga suga vai neatrodas vēsturiskajā centrā – tad summa var būt tūkstošos eiro par vienu koku, stāsta L. Vīva.

Ja ciršanas iemesls ir būvniecība, tad spēkā ir visaugstākais koeficients zaudējumu aprēķinam. Apstādījumu retināšanai tas ir mazāks, bet, ja koks bojā ēkas vai komunikācijas, tad pavisam mazs.

Iekasētā nauda nonāk pilsētas budžetā – Vides fondā.

Zaudējumus neaprēķina vienīgi bīstamu un nokaltušu koku ciršanas gadījumos.

Pašvaldība un valsts kā būvniecības pasūtītājas zaudējumus nemaksā. Toties jau projektēšanas gaitā darba grupās tiekot meklēts vislabākais iespējamais risinājums, atzīmē L. Vīva.

Būvnieki grēko

Daudz koku paši iesējušies, ieauguši māju pamatos. Tomēr arī šādiem gadījumiem jāsaņem atļauja.

Vai tas stipri nesadārdzina būvniecību? L. Vīva atgādina, ka ciršanas atļaujas jāsaņem tikai tiem kokiem, kuru celma caurmērs pārsniedz 20 centimetrus. Tievākus kokus, krūmus, visus augļu kokus drīkst novākt tāpat.

Izkontrolēt, vai īpašnieks nepaķer līdzi arī lielākus kokus, var pēc topogrāfijas, būvniecības iecerē to var redzēt, skaidro A. Vitāls.

Mērnieks, ejot dabā, uzmēra kokus, arī arborists apraksta katru koku. Būvvaldes uzdevums ir salīdzināt ar tiem kokiem, par kuriem AUK pieņēmusi lēmumu.

Tad sanāk, ka katrs koks pilsētā ir kaut kur uzskaitīts? “Ne gluži,” atbild būvvaldes vadītājs, “tie koki, kuri iet caur būvniecības iecerēm.

Pirms dažiem gadiem pilsētā bija uzmērīti 200 tūkstoši koku. Ja salīdzina procentuāli, cik tad no tiem nocērt, tas procents būtu ļoti mazs.

Ikdienā tādu statistiku neveic. Taču plus vēl iestāda kokus nocirsto vietā. Tā ka pieļauju – bilance būtu ar pozitīvu vērtību,” spriež A. Vitāls.

Bēdīga pieredze Liepājai ir ar Apšu ielu, kur saskanīgi iestādīja apses, bet nācās visas likvidēt, jo koki ne tikai izcilāja segumu, bet arī sāka bojāt mājas.

Mācība esot gūta, tāpēc katrā projektā skatoties, kāda ir apbūve, cik daudz vietas ir zem zemes, sugas izraugās atbilstoši un inženierkomunikāciju aizsardzībai paredz panelīšus sakņu novadīšanai dziļāk zemē, stāsta L. Vīva.

Jaunajos projektos pievērš lielu uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai, jo tad koki ir izturīgāki pret kaitēkļiem un slimībām.

Būvvalde skatoties, vai projektu īstenošanā ievēro koku aizsardzības vadlīnijas. “Ar to daudzi būvnieki grēko. Tieši komunikāciju izbūve ir lielākais naidnieks kokiem. Ne vienmēr būvnieki respektē saknes, kas tiek traumētas, ejot pāri ar būvtehniku,” stāsta A. Vitāls.

“Vadlīniju ievērošana ir būvdarbu vadītāja un būvuzrauga pienākums. Ir būvobjekti, kas nonākuši līdz pašvaldības policijai un Administratīvajai komisijai, kad sakņu kamols ticis brutāli iznīcināts.”

Tā noticis Ventspils ielā un tramvaja sliežu būvniecībā Rīgas ielā. Ja būvinspektori objektos redz, ka ap kokiem krāmē bruģakmeņus vai traumē ar tehniku, tad aizrāda mutiski vai arī to norāda atzinumos.

Arī iedzīvotāji aktīvi ziņo par pāridarījumiem kokiem vai par pašu būvniecību.

“Mums ir ceturtais būvinspektors – tauta,”

atzīst A. Vitāls.

Lielu koku pārvietošana, ja tie traucē būvniecībai, Liepājā nav notikusi, jo tas esot pārāk dārgi, saka A. Vitāls.

Par vītolu pie Vannu mājas arboristi deva slēdzienu, ka tas nav iespējams. Robīniju pie Katoļu pamatskolas pat nevarētu aiztransportēt, jo tur nevar piebraukt ceļamkrāns.

Dažos gadījumos pārstādīti neliela izmēra koki.

Iemūrēti bruģī

Ja ciršanai iezīmētie koki atrodas pašvaldības vai valsts īpašumā un publiski lietojamā teritorijā, tad jāorganizē sabiedriskā apspriešana. Privātās teritorijās tas nav jādara.

“Apspriešanu mērķis nav savākt “par – pret”, “jā – nē”, bet viedokļus un argumentus, kā kaut ko vēl var uzlabot,” norāda A. Vitāls.

Aktivitāte parasti neesot liela, koki interesē tiem, kas konkrētajā ielā dzīvo.

Iedzīvotāju argumentus vēlreiz pārrunājot ar Komunālo pārvaldi. Ja var kādu koku saglabāt, runā ar projektētājiem un to dara, bet, ja nu tas aug krustojuma vidū, kur jābūvē iela un jāieliek inženierkomunikācijas, koks diemžēl jālikvidē.

Privāta investora iecerei izcirst kokus nomātā pašvaldības zemesgabalā Zvejnieku alejā, lai būvētu autostāvvietu, sabiedrība pateica skaidru nē, taču viedokli vien pieņēma zināšanai.

Vai šāda rīcība nediskreditē publiskās apspriešanas būtību? “Kā jau teicu, apspriešana ir sabiedrības informēšana,” pauž būvvaldes vadītājs. L. Vīva piebilst, ka attīstītājam doti nosacījumi daļu koku saglabāt, paredzēt jaunus apstādījumus un kompensējošus stādījumus citviet pilsētā.

“Ja pašvaldība šai vietā paredzējusi autostāvvietu, nevar tiem kokiem apbraukt apkārt.

Pirmkārt, tie neizturēs būvniecību, otrkārt, pēc tam cilvēki pārmetīs, ka koks atstāts,” saka A. Vitāls.

“Labi, ka kokus stāda un ir skaidrs plāns, kad sakops vainagus, bet ir vairākas lietas, kas man ļoti nepatīk,” vērtē žurnāliste un Liepājas gide Nora Driķe. “Un neredzu, ka tās mainītos.”

Viņa atzīmē problēmas ar koku uzturēšanu un kopšanu – tie daudzviet iemūrēti bruģī, nav normālu apdobju, piemēram, Rīgas ielā.

Vētru izgāzto koku vietā ilgstoši paliek celmi, un N. Driķe nezinot nevienu gadījumu, kad vietā iestāda citu koku.

“Celtnieku ielā nolauzto ošu vietā neviens nav stādīts vietā, un pašvaldība arī necentās meklēt posta darītājus. Ielas kopskats ir briesmīgs,” viņa pauž.

“Pēc tā, cik nevienādi vairākās ielās aug jaunie kociņi, var secināt, ka tie iestādīti būvgružos vai bez normālas stādu bedres,

piemēram, Grīzupes ielā.”

Liepājā slikti pieskatot dižkokus, piemēram, melnalksnī Raiņa parkā žāklē ieaudzis pīlādzis, kas draud ar koka pāršķelšanos. Jūrmalas parkā stāv nokaltuši koki, tai pašā laikā pie retiem eksotiskiem kokiem nav informatīvo plāksnīšu.

“Pie “Daugavas” stadiona arī burtiski bruģī iemūrēti koki. Tas ir parks, kur kokam būtu jābūt prioritātei,” uzskata N. Driķe. “Rūpēties par kokiem Liepājā vēl ir ļoti lielas iespējas.”

Jākopj no mazotnes, lai vecumā nerada bēdas

Vaironds Bitenieks, arborists

Koki visvairāk cieš no cilvēku darbības. Svarīgi ir nebojāt saknes, ziemā neapkraut ar kaisāmo materiālu – nemest sniegu pie koku stumbriem.

Sāls ir agresīvs materiāls, sniegam kūstot, saēd celma daļu un bojā saknes. Ja sāls paliek zemē, augsne mineralizējas un kokam nepietiek barības vielu.

Dzīvojam 21. gadsimtā, ir citi kaisāmie materiāli – grants, smalkās šķembas, ko var savākt un izmantot atkārtoti. 

Kokiem kaitē augsnes noblīvēšanās. Parkos bieži vien taciņas ierīko pie saknēm, ar kājām zemi noblietē tā, ka koks vairs neuzņem ne barības vielas, ne skābekli.

Ikdienā mēs pat nepamanām, ka tehniskie šķidrumi no zem koka novietotas automašīnas nonāk augsnē.

Kokiem ielās ārzemju uzņēmumi ir izstrādājuši speciālas kastes, sakņu barjeras, piebarošanas preparātus, kas palīdz atjaunot zaudēto sakņu sistēmu bez būtiskiem bojājumiem vainagā.

Rokot tranšejas un atrokot saknes, var iekārtot barjeru, lai saknes neiet iekšā komunikācijās, tad koki nebūs atkārtoti jātraumē.

Būvējot mājas, tiek izcirsti lieli koki, kurus nevar pārvietot. PSRS laikā bieži izmantoja ātraudzīgās sugas, kuras pa šo laiku ir sasniegušas tādus izmērus, kas traucē veloceļa vai jaunas kanalizācijas izbūvei. Jaunu koku stādījumi tos aizvieto, bet problēma, ka jauno projektu realizācijā jaunie koki netiek pienācīgi apkopti, netiek veidoti vainagi.

Līdz ar to

pēc gadiem 10–20 saskarsimies ar to pašu problēmu, kas bija PSRS laikā, kad kokus nekopa, un tie tagad sagādā problēmas.

Koki jākopj no mazotnes, lai vecumdienās nesagādātu mums bēdas. Visas kaites ar dubultiem stumbriem un plaisām ir novēršamas.

Mācāmies no kļūdām, šobrīd vairs neveidojam viena veida stādījumus, bet dažādojam. Ja stāda vienu sugu, parādoties slimībai vai baktērijai, pilsēta paliek bez kokiem.

Zirgkastaņām uzbrūk raibkode, un tad ielās, kas tikai no tām sastāv, skats ir pabriesmīgs. Mistrotās ielās tā nav.

Ja kāds koks izkrīt, nav jāņem visi laukā un jāpārstāda, bet jāliek vietā jauns. Tas izaug kvalitatīvāk, jo mazāk iedarbojas saule – miza mazāk plaisā, lielo koku vainagi pasargā jaunos.

Uzziņai

Koku ciršanas publiskās apspriešanas

2022. gadā – 11. Divās no tām daļu koku AUK neatļauj zāģēt. Visvairāk viedokļu saistībā ar O. Kalpaka ielu (73), citās vidēji 3–4.

2023. gadā – 9. Neatļauj zāģēt Apšu ielā, kaut gan lielākā daļa bija par, bet pēc papildu izpētes, aprēķiniem un ilgtermiņa risinājumu izvērtēšanas saņemta AUK atļauja. Visvairāk viedokļu par Zvejnieku aleju (242) un Apšu ielu (35). Citās vidēji 5–6.

2024. gadā (līdz 22.10.) – 8. J. Asara ielā neko neatļāva zāģēt. Visvairāk viedokļu O. Kalpaka ielā (33), citās vidēji 5–7.

Avots: Liepājas būvvalde

Es domāju tā: Vai Liepājā pietiek koku?

Viktors Beļovs – no Madonas:

– Manā pusē koku ir ļoti daudz, mežus ieskaitot. Jo zaļāk, jo labāk, ir labāks gaiss.

Ar kokiem tā kā ar cilvēkiem, kas noveco. Slimos, pavisam vecos kokus vajag likvidēt, lai neapdraud iedzīvotājus. Tādus, kas spēka gados, lieli un skaisti, tos gan nevajag iznīcināt, lai kāds būtu projekts pilsētai.

Ginta Rakstiņa – strādā skaistumkopšanā:

– Ir daudz, un pietiek. Pie mājas, kurā dzīvoju, arī ir koks un lai aug. Tas netraucē.

Ja notiek kādi lieli darbi, remonti, kas var skart pilsētas kokus, tad jau speciālistiem tomēr vajadzētu izvērtēt, kuru atstāt, kuru iznīcināt. Gribas cerēt, ka pilsētā ir speciālisti, kuri vēsu prātu var izvērtēt, kā labāk darīt.

Vita Eglīte – pašnodarbinātā:

– Katram cilvēkam būtu jāiestāda vismaz viens koks, lai planēta būtu zaļa un mēs te varētu dzīvot. Liepāja izskatās salīdzinoši zaļa.

Ja kokus, dažādus projektus īstenojot, izcērt, tad man pretjautājums: kā mēs domājam saglabāt planētu, klimatu? Mājas būvējot, betonu lejot vai stādot kokus?

Būtu jau labi, ja visas sabiedrības apziņa būtu izaugusi tik tālu, ka visi to saprot.

Agrita – strādā:

– Man šķiet, ka pilnīgi pietiek. Turklāt stāda arī jaunus. Izskatās, ka pašvaldība kaut kā seko koku dzīvei pilsētā. Tās ir muļķības, ja kāds saka, ka  Liepājā trūkst koku!

Nevienā koku glābšanas akcijā neesmu piedalījusies. Nav laika tam, es strādāju.

Valija Sileniece – pensionāre:

– Pietiek! Mums ir parki un koki visriņķī! Ir tādi cilvēki, kuriem nekas un nekad nav labi. Viņi ļoti daudz vēlas, tad arī cīnās par katru koku. Tikai rodas jautājums, cik viņi paši iestādījuši jaunus kokus?

Mēdz būt tā, ka labāk kādu nozāģēt, lai tas nenodara lielu postu. Cik esmu dzirdējusi, ka remontu laikā nozāģēto koku vietā vienmēr tiek iestādīti jauni.