Konferenci rīko “Skola2030” kopā ar sadarbības partneriem, lai iedvesmotu skolotājus un dotu telpu pieredzes apmaiņai. Konferences mērķis – uzsvērt kultūras un mākslas izglītības īpašo nozīmi plašākā kontekstā, veicināt skolotāju profesionālo sadarbību, informē “Skola 2030” pārstāve Sanita Rībena.

Konferencē notiek darbnīcas, meistarklases un diskusijas, ir iespēja satikt pieredzējušus kultūras un mākslas profesionāļus, iepazīties ar kolēģiem no visas Latvijas, likt pamatus turpmākām sadarbībām. Vairākas no sesijām tiek raidītas arī tiešsaistē.

Konferencē piedalās ap 400 skolotāji un izglītības iestāžu vadītāji no visas Latvijas.  

Konferences atklāšanā ar saviem iedvesmas stāstiem dalījās Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre, Austra Avotiņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mākslas zinātniece, Irēna Nelsone, JVLMA Mākslu pedagoģijas nodaļas docētāja, mūzikas mācīšanas metodiķe, Lita Silova, Rīgas Franču liceja skolotāja, literatūrzinātniece, Zanda Gūtmane, Liepājas Universitātes profesore, literatūrzinātniece, Zane Oliņa, izglītības eksperte, un citi. 

“Pēdējo piecu gadu laikā esam nostiprinājuši un paplašinājuši kultūras un mākslu priekšmetu lomu pilnveidotajā mācību saturā. Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomu priekšmetus apgūst visi – gan pamatskolā, gan vidusskolā. Tas nav izvēles jautājums. Esam no jauna pieteikuši literatūru kā kultūras un mākslu jomai piederīgu priekšmetu ar atbilstošu saturu. Trim jau iedibinātajām mākslām mācību saturā pievienojusies ceturtā – teātra māksla,” savā uzrunā teica Zane Oliņa.

“Vienmēr varam gribēt vairāk stundu, vairāk laika, taču atļaušos apgalvot, ka šobrīd esam radījuši labvēlīgu ietvaru paliekošas ietekmes radīšanai. Mums jāiet tālāk par “vai” un “kāpēc” kultūra un māksla ir mācību saturā.

Enerģiju un vilkmi jomai varam vairot, atbildot uz – ko un kā darīt. Izveidotais ietvars jāpiepilda ar saturu un pieeju, lai kultūrizglītības potenciāls patiesi realizētos ikviena skolēna izglītības pieredzē.”

Konferences pirmajā dienā tās dalībnieki ne tikai klausījās iedvesmas un pieredzes stāstus, bet arī piedalījās darbnīcās un diskusijās, lai smeltos idejas, kā savā darbā īstenot jauno mācību pieeju.

Šajā pašā dienā notika arī vairākas paneļdiskusijas un diskusijas. Diskusijās piedalījās tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, Liepājas radošo industriju inkubatora vadītāja Vita Liepiņa, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” un Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmas (ne)miers mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča un citi. 

Šodien, konferences otrajā dienā, notiks meistarklases literatūras, vizuālās mākslas, mūzikas, teātra mākslas un kultūras kursu skolotājiem. 

Piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un gleznotājs Aleksejs Naumovs sniegs ieskatu gleznošanā plenērā, dzejnieka un Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju programmas docētāja Andra Akmentiņa dzejas meistarklasē dalībnieki praktizēs radošas rotaļas, savukārt kopā ar JVLVMA docenti, komponisti Ilzi Arni aplūkos praktiskas metodes, kā iedvesmot bērnus pierakstīt mūziku. 

“Radošās rakstīšanas stundu rezultāti parasti ir biedējoši. Cilvēki turpina pavairot tās pašas muļķības, tikai nu jau ar pārliecību un mirdzošām acīm, ka viņi darbojas “radoši”,”

saka meistarklases vadītājs, dzejnieks Andris Akmentiņš.

“Es gatavojos atvērtai sarunai par to, ka rakstīšana ir smags darbs ar sevi un ilgstošs ceļojums, lai saprastu sevi, tautu, vēsturi, pasauli un jebkuru citu mācību priekšmetu. Īpaši skolotāju gadījumā – kāda varētu būt noderīgākā metodika, lai šo ceļojumu uzsāktu.”