Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu neatbalsta 35% aptaujāto, tostarp pilnībā neatbalsta 24%, bet drīzāk neatbalsta 11%, savukārt 7% aptaujāto nebija konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

Aptaujā internetā piedalījušies 700 ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pagājušajā nedēļā nolēma nodot izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā VL-TB/LNNK iesniegto lēmumprojektu par apvienības Kravcova izslēgšanu no Saeimas viņa nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Tomēr šīs komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija šo jautājumu neskatīs, kamēr Juridiskā komisija neatradīs likumīgus risinājumus. “Patlaban šī lēmumprojekta pieņemšanai nav likumīga pamata. Kad saņemsim no Juridiskās komisijas nepieciešamos dokumentus ar risinājumiem, tad arī skatīsim. Kamēr risinājumu nebūs, komisija šo lietu neskatīs.”

Saeimas Juridiskā komisija nākamnedēļ plāno sākt konceptuāli vērtēt likumdošanas sakārtošanas iespējas, lai parlamenta deputātam varētu atņem mandātu valsts valodas nezināšanas dēļ. Komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) šonedēļ komisijas sēdē deputātus aicināja savās frakcijās līdz nākamajai nedēļai pārrunāt galvenos pieturas punktus iespējamām likumu izmaiņām. Pēc tam komisija priekšlikumus varētu vērtēt konceptuāli un izveidot darba grupu, kas, piesaistot konstitucionālos ekspertus, īsā laika posmā varētu rast risinājumus.

“Katras frakcijas deputāts varēs izteikt savu viedokli un piedāvāt risinājumus,” sacīja komisijas priekšsēdētāja, piebilstot, ka viņai un “Vienotības” frakcijai jau esot savs piedāvājums, kas tikšot virzīts apspriešanai.

Čepāne kā savu risinājumu piedāvā šādu shēmu: vispirms komisijas vadītājs vai vairāki deputāti vēršas Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar iesniegumu par kāda deputāta iespējamu valsts valodas neprašanu. Komisija nolemj rakstīt iesniegumu Valsts valodas centram (VVC), kas komisijas norādītajā laikā veic pārbaudi un informē par tās rezultātiem. Ja VVC secinājis, ka deputāts valodu neprot, tad komisija spriež, cik ilgā laikā deputātam valoda jāapgūst. Pēc šī termiņa beigām deputātu vēlreiz pārbauda, un, ja viņš valsts valodu joprojām nezina nepieciešamajā līmenī, tad komisija var virzīt izskatīšanai Saeimā lēmumprojektu par viņa izslēgšanu no parlamenta.

Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka varētu tikt arī paredzēta Saeimas lēmuma pārsūdzēšanas iespēja, piemēram, Augstākās tiesas senātā vai Satversmes tiesā.

Pēc deputātes domām, viens no “klupšanas akmeņiem” šajā shēmā esot tas, ka nav zināms, ko darīt, ja deputāts atsakās veikt valodas zināšanu pārbaudi. “Te ir jāmeklē risinājumi un jāuzklausa kolēģu viedokļi,” norādīja Čepāne.

LETA