Liepājas domes deputāts Valērijs Kravcovs (SC), kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ievēlēts 10.Saeimā, lai pietiekamā līmenī apgūtu valsts valodu, ir gatavs algot privātskolotāju, aģentūrai pastāstīja pats Kravcovs.

Pildot Liepājas domes deputāta pienākumus, Kravcovs izmanto tulka pakalpojumus, taču Saeimas deputātiem šāda iespēja ir liegta. Vaicāts, vai viņš nebaidās no tā, ka Saeimā nāksies iztikt bez tulka palīdzības, Kravcovs sacīja, ka viņam “ne no kā nav bail, pat ne no satikšanās mežā ar lāci”. Kravcovs atbalsta uzskatu, ka deputātam valsts valoda ir jāprot, un pašlaik viņš to apgūst pašmācības ceļā. Vaicāts, vai viņš neplāno apmeklēt valodas kursus, deputāts sacīja, ka viņa finansiālais stāvoklis atļauj viņam algot arī privātskolotāju.

Likums, kas uzliek par pienākumu pašvaldībai par saviem līdzekļiem nodrošināt nākamo sasaukumu pašvaldības deputātu valsts valodas apmācību, pēc Kravcova domām, ir nepareizs.

Lai gan arī pašreizējiem pašvaldību deputātiem ir tiesības par pašvaldības līdzekļiem apgūt valsts valodu, Kravcovs negrasās to darīt uz pašvaldības rēķina, bet apgūst valodu patstāvīgi, aģentūru LETA iepriekš informēja deputāts.

“Valsts valoda ir jāzina, bet deputātam tā jāmācās par saviem līdzekļiem. Nav pareizi, ka par to būs jāmaksā pašvaldībai,” aģentūrai LETA iepriekš sacīja Kravcovs.

Kravcovs neatbalsta Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma grozījumos noteikto, ka deputāta pilnvaras var anulēt ar apgabaltiesas spriedumu, ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. “Tas ir populistisks lēmums, kas pieņemts ar mērķi piesaistīt sev noteiktu elektorātu un pārkāpj demokrātijas principus. Manuprāt, atsaukt deputātu ir tiesīgi tikai vēlētāji,” uzskata Kravcovs.

Pērnruden Kravcovam par valsts valodas lietošanu nepietiekamā apjomā tika piemērots administratīvais sods – 35 lati. Kravcovs šo sodu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, – tiesas sēde, kurā tiks izskatīts viņa iesniegtais protests, paredzēta oktobra beigās.

Kravcovs aģentūrai LETA atklāja, ka par saviem līdzekļiem algo palīgu-tulku un patstāvīgi, nevis apmeklējot kādus kursus, apgūst latviešu valodu. “Ar valodas mācīšanos man iet diezgan grūti, latviešu valoda ir ļoti sarežģīta,” neslēpa Kravcovs.

Kravcovs nenoliedza, ka valsts valoda ir jāprot, “taču, manuprāt, ar likumu vajadzētu noteikt, ka deputātam jāzina trīs valodas – latviešu, krievu un angļu”.

Jau ziņots, ka turpmāk pašvaldības pienākums būs par saviem līdzekļiem nodrošināt deputāta valodas apmācību, kas paredzēta likumā kā obligāta, kā arī pēc deputāta pieprasījuma nodrošināt valsts valodas apmācību un citu nepieciešamo zināšanu apguvi, paredz grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, ko 23.septembrī Saeima pieņēma trešajā, galīgajā lasījumā.

Saeima neatbalstīja “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) frakcijas priekšlikumu noteikt, ka pašvaldības deputāta mandātu var anulēt tikai gadījumā, ja deputāts trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdēs, turklāt, pēc PCTVL domām, par šādu lēmumu būtu jānobalso divām trešdaļām deputātu.

Likumā jau tagad ir noteikts, ka dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē.

Likums noteiks, ka deputāta pilnvaras var anulēt ar apgabaltiesas spriedumu, ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. Ja Valsts valodas centrs likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, Valsts valodas centram ir pienākums rakstveidā informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju, kā arī aicināt attiecīgo deputātu likumā noteiktajā kārtībā apgūt valsts valodu.

Domes priekšsēdētājam ir pienākums nekavējoties nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai deputāts varētu apgūt valsts valodu, savukārt deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī. Pēc noteiktā termiņa beigām tiek veikta deputāta valsts valodas prasmes pārbaude, paredz otrajā lasījumā pieņemtais likums.

Ja deputāts atkārtoti neierodas uz valsts valodas prasmes pārbaudi vai arī tiek atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, Valsts valodas centram ir pienākums iesniegt apgabaltiesā pēc pašvaldības atrašanās vietas prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu. Apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa.

Deputāta pilnvaras ir anulētas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par deputāta pilnvaru anulēšanu.

Šie noteikumi neattiecas uz deputātiem, kuri ievēlēti 2009.gada pašvaldību domju vēlēšanās, bet arī viņiem ir tiesības par pašvaldības līdzekļiem apgūt valsts valodu darbam nepieciešamajā līmenī.

Saeima neatbalstīja PCTVL priekšlikumu – atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta noteikumu par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai normas, kuras nosaka valsts valodas prasības pašvaldības un Saeimas deputātiem.

LETA