Neraugoties ar negatīvo tendenci, Latvijas un Krievijas divpusējie sakari turpina attīstīties, lai gan ne tik aktīvi, kā gribētos – vērtē Krievijas Federācijas konsuls Liepājā Dmitrijs Bogdanovs. Pagājušās nedēļas nogalē viņš uz preses konferenci bija uzaicinājis atsevišķu mediju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar ģenerālksonulāta pērn paveiktajiem darbiem.

Iepazīstinot ar pērn paveikto, konsuls atzīmēja, ka arī 2018. gadā Krievijas ģenerālkonsulāta prioritāte bija Krievijas pilsoņu, kā arī juridisko personu interešu un tiesību aizstāvēšana. Līdz 2018. gada 31. decembrim konsulāta uzskaitē bija 7177 Kurzemē pastāvīgi dzīvojušo Krievijas pilsoņu un 322 Krievijas pilsoņu, kas šeit atradās uz laiku.

D. Bogdanovs skaidroja, ka gada laikā Kurzemē pastāvīgi dzīvojušo Krievijas pilsoņu skaits sarucis par aptuveni 500 cilvēkiem. “Taču iemesls tam nav tikai tas, ka cilvēki devušies Aizsaulē. Tie ir arī iedzīvotāji, kuri pārcēlušies uz citu valsti, visticamāk, Krieviju.”

Ja salīdzina ar statistiku deviņdesmitajos gados, kad Liepājā sāka darboties ģenerālkonsulāts, Krievijas pilsoņu skaits Kurzemē samazinājies par aptuveni 5000 cilvēku. “Šāda tendence ir ne tikai Kurzemes reģionā, bet visā Latvijā,” atzīmēja konsuls.

Pērn ģenerālkonsulātā Krievijas pilsonību uzņemti 55 cilvēki, bet seši no šis valsts pilsonības atteikušies. Vēl pirms sešiem, septiņiem gadiem Krievijas pilsonību izvēlējušies lielākoties Latvijas iedzīvotāji pirmspensijas vecumā, kas bija saistīts ar pensionēšanās vecuma atšķirību Latvijā un Krievijā, turklāt, bija iespēja saņemt gan Krievijas, gan Latvijas pensiju. Taču tagad jāizvēlas vienas valsts pensija. Līdz ar to šobrīd visbiežāk Krievijas pilsonību izvēloties vidējā vecuma cilvēki. Konsuls sprieda, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, un, viņaprāt, Krievijas pilsonību izvēlēšoties gados aizvien jaunāki iedzīvotāji.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. februāra numurā.

#kvards-20190213-07#