Otrdiena, 7. aprīlis Helmuts, Zina, Zinaīda

Krīzes situācijā nonākušajiem jumtu virs galvas sarūpē pirmajiem

Krīzes situācijā nonākušajiem jumtu virs galvas sarūpē pirmajiem
Foto: liepajniekiem.lv
27.02.2016 07:15

liepajniekiem.lv

Portālā vērsušies vairāki lasītāji, kuri ir neizpratnē un
pat sašutuši par to, kā liepājniekiem tiek piešķirti pašvaldības dzīvokļi, kā
arī par šo dzīvokļu stāvokli.

Saņem ”kurvīti”

”Kas notiek ar tā saucamajiem “domes dzīvokļiem”? Īsā
laikā jau otrs gadījums, kad dome atsaka, bet konkrēti Ugāles ielā 7 jau labu
laiku stāv tukšs šāds pašvaldībai piederošs 3-istabu dzīvoklis. Iepriekšējie
iemītnieki to esot izdemolējuši, tāpēc nevar laist jaunus iemītniekus. Tad lai
dome saved kārtībā to dzīvokli, ja jau pieļāva izdemolēšanu! Esmu pilnīgi
pārliecināta, ka šis nav vienīgais gadījums pilsētā,” raksta lasītājs.

Cita lasītāja stāsta: ”Kaut kāds murgs notiek Liepājas domes
Nekustamā īpašuma nodaļā. Kāpēc daudzbērnu ģimenei, kurā aug trīs nepilngadīgi
un viens pilngadīgs bērns, kurš vēl mācās, atsaka dzīvokļa saņemšanu no domes? Cietumniekiem
piešķir, pat jaunām ģimenēm piešķir, bet ģimenei ar četriem bērniem atsaka. Pamatojums:
nav īres līgums un nav maznodrošinātā ģimene. Ģimene var atrasties uz ielas
kuru katru momentu. Atteikums: bet paņemiet un īrējiet no citiem īpašniekiem. Ģimenei
nav tādu ienākumu, lai īrētu par tādu naudu vai nopirktu. Sakiet, kur vērsties,
lai būtu taisnība?”

Sazinoties ar otro lasītāju, kura diemžēl vēlējās palikt
anonīma, portāls no sievietes uzzināja: ”Iesniedzu dažādus papīrus, lai varētu
uzstāties rindā uz pilsētas domes dzīvokli kā daudzbērnu ģimene.” Viņa sakās,
to darījusi ”bērnu labklājības labā, lai viņiem nebūtu katru reizi jāpārvācas
no dzīvokļa uz dzīvokļi un nebūtu jāpiedzīvo stress”.

Un turpina: ”Savācu visus nepieciešamos papīrus, kurus varēju
dabūt, izņemot maznodrošinātā statusu un īres līgumu un uzteikumu. Maznodrošinātā
statusu, zinu, ka man nedotu. Uzzināju no pazīstama, kas strādā tur. Jo esmu
piedeklarēta ar bērniem un vēl personas vienā vietā, bet paši dzīvojam citā dzīves
vietā. No piedeklarētās dzīves vietas bija jāaiziet, jo bērnu tēvs, kurš pats
dzīvo ārzemēs, lika. Un statusam jāsavāc papīri par visām personām, kas piedeklarētas.
Tāpēc nesavācu, un pazemoties negribu. Arī tagadējā īrētā dzīvoklī nezinu, cik
ilgi dzīvosim, jo saimniece vēlas pārdot un pati neatrodas uz vietas. Un līgums
nav ar mani sastādīts.”

”Domes komisijai tas neinteresēja un  atteica sakot, lai
tad ejam un no privātiem īrējam,” bēdu stāsta izklāstu turpina sieviete: ”Viņiem
bija pat vienalga, ka man ir 7 mēnešus vecs zīdainis. Tā kā varam atrasties
jebkuru momentu uz ielas, ja saimniekam atradīsies pircējs. Man pazīstami ieteica
vērsties pēc palīdzības domes īpašuma nodaļā. Vērsos, jo domāju, ka daudzbērnu
ģimenēm nāk pretim. Tagad gaidu zvanu no Labklājības ministrijas ar atbildi,
vai tiešām Liepājas dome var atteikt dzīvojamo platību man ar bērniem.”

”Domāju, ka Liepājas īpašuma nodaļa nav patiesa,” piebilst
sieviete: ”Kāpēc cietumniekiem var dot mājokļus, bet daudzbērnu ģimenēm atsaka?
Zinu vēl vienu trīs bērnu māmiņu, kurai atteica.”

Pirmie –
maznodrošinātie un bāreņi

Jautāta, kam vispirms tiek piešķirti pašvaldības dzīvokļi,
Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita
Lazdāne portālam skaidroja: ”Pirmās kārtas uzskaitē reģistrē maznodrošinātas
personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu
un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski
represētas personas (vai to apgādībā ir šīs personas). Maznodrošinātas
personas, kuras zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par
ko ierosināta krimināllieta, ja to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir
pensionāri, invalīdi. Maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi
bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, tās
vismaz piecus gadus ir īrējušas fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu
dzīvojamo telpu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš netiek pagarināts
likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā paredzētajos
gadījumos. Maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai
tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, tiek izliktas no
tām vai to ģimenes locekļiem piederoša nekustamā īpašuma par hipotekārā
kredīta, kas ņemts tā iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ar
nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai
mazāks par parādsaistību apmēru atsavināšanas brīdī.”

Tāpat pirmās kārtas uzskaitē tiek uzņemti pilngadību
sasnieguši bērni bāreņi, kuriem likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta
iepriekšējā dzīvesvieta (pēc pilngadības sasniegšanas vai mācību beigšanas
izglītības iestādē, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam); repatrianti, kuru
dzīvesvieta (vai vecāku dzīvesvieta) pirms izceļošanas bijusi Liepājā (ja
iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc repatrianta statusa saņemšanas); maznodrošinātas
politiski represētās personas; maznodrošinātas personas pēc soda izciešanas,
kurām likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta (ja
iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanās no apcietinājuma).

Jāstājas rindā

Pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas tikai personām,
kuras ir reģistrētas dzīvokļu rindā, skaidro pilsētas domes Nekustamā īpašuma
pārvaldē: ”Tās ir noteiktas likumā ”Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā” un  Liepājas domes saistošajos noteikumos ”Personu, kurām nepieciešama
pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un
pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība”.”

Vispārējā uzskaitē reģistrē: denacionalizēto namu īrniekus,
kas lieto dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir saņēmuši
īpašnieka uzteikumu; personas, kuru pašvaldības īrēto vai īpašumā esošo
dzīvojamo telpu pašvaldības iestādes “Nekustamā īpašuma pārvalde”
tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par avārijas stāvoklī esošu
(vai ir būvekspertīzes slēdziens) un pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju
izvietošanu; maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā
vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas
par deviņiem gadiem, un kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja
turklāt tās ir: ģimenes ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem; ģimenes,
kuras audzina bērnu invalīdu; ģimenes, kur visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir
pensionāri vai invalīdi.

Arī gadījumos, ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir
deklarējušas savu pamata dzīves vietu personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un
tajās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana, ja
šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa; ģimenes ar
nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas
izceļojušas no pastāvīgās dzīvesvietas Latvijas Republikas Liepājas pilsētā, un
ir atgriezušās Liepājas pilsētā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo
platību; personas, kuras ir Liepājas pilsētai nepieciešami speciālisti un
pašvaldības, tās iestāžu vai uzņēmumu darbinieki, ja tās dzīvo citā pašvaldībā
un to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas. Šīs personas
reģistrē ar darba devēja un Liepājas pilsētas domes vadības saskaņojumu.

Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret
citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā
esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret lielāku vai labiekārtotāku
dzīvojamo telpu sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem,
ja personai par dzīvojamo telpu nav īres un komunālo maksājumu parāda.

Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret
citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā
esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu, pret
dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni),
kā arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos
stāvos. Arī personas, kuras dzīvo sociālajā mājā un strādā, ja šīs personas
regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.

Sociālajās mājās tiek izmitinātas personas, kuras tiek
izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu un to apgādībā ir
nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas
personas (vai to apgādībā ir šīs personas); persona īrē pašvaldības īpašumā
esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt
sociālo dzīvokli; persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;
persona, kuras apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi,
politiski represētas personas, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskai vai
juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas
īres līgumu izbeidz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā
daļā paredzētajos gadījumos;

personas, kuras īrē dzīvojamo telpu istabas plānojuma
sociālā dzīvojamā mājā un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma
nosacījumus.  

Ārpus kārtas – bez
pajumtes palikušie

Ārpus kārtas, proti, neatliekami un bez reģistrācijas rindā
pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas personai, kuras īrētā vai īpašumā
esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes,
avārijas vai citas katastrofas rezultātā, uzsver Nekustamā īpašuma pārvaldē,
piebilstot, ka 2015.gadā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrētas 6 ugunsgrēkā
cietušām personām un ģimenēm.

”Uz pašvaldības dzīvokļa īri nevar pretendēt, ja personas
īpašumā ir cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa,” norāda pārvaldē: ”Palīdzības
sniegšanu atliek uz 5 gadiem, ja persona pati pasliktinājusi savus dzīves
apstākļus – apmainot dzīvojamo telpu, atļaujot to privatizēt trešajai personai,
pārdodot vai kādā citā veidā atsavinot savu dzīvojamo platību, kā arī iemitinot
tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, vai
apakšīrniekus.”

Mīnētās tiesību normas konkrēti noteic nosacījumus, kuriem
personai jāatbilst, lai tā varētu prasīt pašvaldības palīdzību. Tiesības uz
sociālo palīdzību dzīvokļa jautājumā nav garantētas visām personām, bet tikai
tādām, kas atbilst tiesību normās – likumā un pašvaldību saistošajos noteikumos
– noteiktajiem kritērijiem.

Atteikta pašvaldības dzīvokļa īre tiek, ja persona vai ģimene
neatbilst likumā un pašvaldības sasitošajos noteikumos noteiktajiem
kritērijiem.

Ģimenes, kurā ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni,
pašvaldības dzīvokļa īrei var tikt reģistrētas, ja tās ir atzītas par
maznodrošinātām (statusu nosaka un izziņu par atbilstību izsniedz sociālais
dienests) un ģimenei jāatbrīvo no īrētais dzīvoklis (ir saņemts rakstveida
uzteikums īres līgumam) – tad palīdzība sniedzama pirmām kārtām. Uz lielāku
dzīvojamo platību vispārējā kārtībā pretendē maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes
vai ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu, ja tās īrē tādu dzīvojamo telpu,
kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras
vecākas par deviņiem gadiem.

Dzīvokļa īres tiesību piešķiršana nav vienīgais palīdzības
veids, uzsver pašvaldībā. Trūcīgām un maznodrošinātām personām pašvaldība
piešķir dzīvokļa pabalstu, ko iespējams saņemt arī tad, ja dzīvokli īrē no
īpašnieka.

Taujāta par pirmās lasītājas pieminēto dzīvokli Ugāles ielā
7, Z.Lazdāne paskaidroja: ”Dzīvoklis ir atbrīvots, ar tiesas spriedumu izliekot
no tā iepriekšējo īrnieci. Dzīvoklis atstāts ļoti sliktā stāvoklī,
reģistrācijas secībā tiek piedāvāts īrei.”

Rindā simtiem
potenciālo īrnieku

Portāls vairakkārt pārliecinājies, ka lielākoties pilsētas
pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi pēc iepriekšējo īrnieku izvākšanās no tiem,
ir sliktā stāvoklī.

”Dzīvokļi īrei tiek piedāvāti tādā stāvoklī, kādā tie
atbrīvoti,” skaidro Nekustamo īpašumu nodaļā: ”Brīvo, kapitāli remontējamo,
dzīvokļu remonts tiek veikts budžetā tam paredzēto līdzekļu ietvaros.”

2015.gadā remontēti 20 dzīvokļi, kas izīrēti maznodrošinātām
personām – bāreņiem, pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm.

2015.gadā izīrēti pavisam 286 dzīvokļi, tajā skaitā 63 – sociālajās
mājās. Pērn atbrīvojās no jauna 278 dzīvokļi, tajā skaitā 63 sociālajās mājās.

2015.gadā pašvaldības dzīvokļa īrei uzņemtas uzskaitē 295
personas, tajā skaitā 63 uz sociālajām mājām. Pašlaik pašvaldības dzīvokļu
izīrēšanai uzskaitē reģistrētas 355 personas.

Pilsētā ir 5 sociālās dzīvojamās mājas ar 567 dzīvokļiem.
Sociālajā mājā Flotes ielā 14 ir izveidoti atbalsta dzīvokļi, kuros uz laiku
var izmitināt krīzes situācijā nonākušas ģimenes ar bērniem. 

_____________ 

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot
sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams
iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli