Pirmdiena, 13. jūlijs Margarita, Margrieta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Krīzes situācijā nonākušajiem jumtu virs galvas sarūpē pirmajiem

Krīzes situācijā nonākušajiem jumtu virs galvas sarūpē pirmajiem
Foto: liepajniekiem.lv
27.02.2016 07:15

liepajniekiem.lv

Portālā vērsušies vairāki lasītāji, kuri ir neizpratnē un
pat sašutuši par to, kā liepājniekiem tiek piešķirti pašvaldības dzīvokļi, kā
arī par šo dzīvokļu stāvokli.

Saņem ”kurvīti”

”Kas notiek ar tā saucamajiem “domes dzīvokļiem”? Īsā
laikā jau otrs gadījums, kad dome atsaka, bet konkrēti Ugāles ielā 7 jau labu
laiku stāv tukšs šāds pašvaldībai piederošs 3-istabu dzīvoklis. Iepriekšējie
iemītnieki to esot izdemolējuši, tāpēc nevar laist jaunus iemītniekus. Tad lai
dome saved kārtībā to dzīvokli, ja jau pieļāva izdemolēšanu! Esmu pilnīgi
pārliecināta, ka šis nav vienīgais gadījums pilsētā,” raksta lasītājs.

Cita lasītāja stāsta: ”Kaut kāds murgs notiek Liepājas domes
Nekustamā īpašuma nodaļā. Kāpēc daudzbērnu ģimenei, kurā aug trīs nepilngadīgi
un viens pilngadīgs bērns, kurš vēl mācās, atsaka dzīvokļa saņemšanu no domes? Cietumniekiem
piešķir, pat jaunām ģimenēm piešķir, bet ģimenei ar četriem bērniem atsaka. Pamatojums:
nav īres līgums un nav maznodrošinātā ģimene. Ģimene var atrasties uz ielas
kuru katru momentu. Atteikums: bet paņemiet un īrējiet no citiem īpašniekiem. Ģimenei
nav tādu ienākumu, lai īrētu par tādu naudu vai nopirktu. Sakiet, kur vērsties,
lai būtu taisnība?”

Sazinoties ar otro lasītāju, kura diemžēl vēlējās palikt
anonīma, portāls no sievietes uzzināja: ”Iesniedzu dažādus papīrus, lai varētu
uzstāties rindā uz pilsētas domes dzīvokli kā daudzbērnu ģimene.” Viņa sakās,
to darījusi ”bērnu labklājības labā, lai viņiem nebūtu katru reizi jāpārvācas
no dzīvokļa uz dzīvokļi un nebūtu jāpiedzīvo stress”.

Un turpina: ”Savācu visus nepieciešamos papīrus, kurus varēju
dabūt, izņemot maznodrošinātā statusu un īres līgumu un uzteikumu. Maznodrošinātā
statusu, zinu, ka man nedotu. Uzzināju no pazīstama, kas strādā tur. Jo esmu
piedeklarēta ar bērniem un vēl personas vienā vietā, bet paši dzīvojam citā dzīves
vietā. No piedeklarētās dzīves vietas bija jāaiziet, jo bērnu tēvs, kurš pats
dzīvo ārzemēs, lika. Un statusam jāsavāc papīri par visām personām, kas piedeklarētas.
Tāpēc nesavācu, un pazemoties negribu. Arī tagadējā īrētā dzīvoklī nezinu, cik
ilgi dzīvosim, jo saimniece vēlas pārdot un pati neatrodas uz vietas. Un līgums
nav ar mani sastādīts.”

”Domes komisijai tas neinteresēja un  atteica sakot, lai
tad ejam un no privātiem īrējam,” bēdu stāsta izklāstu turpina sieviete: ”Viņiem
bija pat vienalga, ka man ir 7 mēnešus vecs zīdainis. Tā kā varam atrasties
jebkuru momentu uz ielas, ja saimniekam atradīsies pircējs. Man pazīstami ieteica
vērsties pēc palīdzības domes īpašuma nodaļā. Vērsos, jo domāju, ka daudzbērnu
ģimenēm nāk pretim. Tagad gaidu zvanu no Labklājības ministrijas ar atbildi,
vai tiešām Liepājas dome var atteikt dzīvojamo platību man ar bērniem.”

”Domāju, ka Liepājas īpašuma nodaļa nav patiesa,” piebilst
sieviete: ”Kāpēc cietumniekiem var dot mājokļus, bet daudzbērnu ģimenēm atsaka?
Zinu vēl vienu trīs bērnu māmiņu, kurai atteica.”

Pirmie –
maznodrošinātie un bāreņi

Jautāta, kam vispirms tiek piešķirti pašvaldības dzīvokļi,
Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita
Lazdāne portālam skaidroja: ”Pirmās kārtas uzskaitē reģistrē maznodrošinātas
personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu
un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski
represētas personas (vai to apgādībā ir šīs personas). Maznodrošinātas
personas, kuras zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par
ko ierosināta krimināllieta, ja to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir
pensionāri, invalīdi. Maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi
bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, tās
vismaz piecus gadus ir īrējušas fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu
dzīvojamo telpu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš netiek pagarināts
likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā paredzētajos
gadījumos. Maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai
tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, tiek izliktas no
tām vai to ģimenes locekļiem piederoša nekustamā īpašuma par hipotekārā
kredīta, kas ņemts tā iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ar
nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai
mazāks par parādsaistību apmēru atsavināšanas brīdī.”

Tāpat pirmās kārtas uzskaitē tiek uzņemti pilngadību
sasnieguši bērni bāreņi, kuriem likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta
iepriekšējā dzīvesvieta (pēc pilngadības sasniegšanas vai mācību beigšanas
izglītības iestādē, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam); repatrianti, kuru
dzīvesvieta (vai vecāku dzīvesvieta) pirms izceļošanas bijusi Liepājā (ja
iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc repatrianta statusa saņemšanas); maznodrošinātas
politiski represētās personas; maznodrošinātas personas pēc soda izciešanas,
kurām likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta (ja
iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanās no apcietinājuma).

Jāstājas rindā

Pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas tikai personām,
kuras ir reģistrētas dzīvokļu rindā, skaidro pilsētas domes Nekustamā īpašuma
pārvaldē: ”Tās ir noteiktas likumā ”Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā” un  Liepājas domes saistošajos noteikumos ”Personu, kurām nepieciešama
pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un
pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība”.”

Vispārējā uzskaitē reģistrē: denacionalizēto namu īrniekus,
kas lieto dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir saņēmuši
īpašnieka uzteikumu; personas, kuru pašvaldības īrēto vai īpašumā esošo
dzīvojamo telpu pašvaldības iestādes “Nekustamā īpašuma pārvalde”
tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par avārijas stāvoklī esošu
(vai ir būvekspertīzes slēdziens) un pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju
izvietošanu; maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā
vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas
par deviņiem gadiem, un kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja
turklāt tās ir: ģimenes ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem; ģimenes,
kuras audzina bērnu invalīdu; ģimenes, kur visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir
pensionāri vai invalīdi.

Arī gadījumos, ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir
deklarējušas savu pamata dzīves vietu personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un
tajās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana, ja
šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa; ģimenes ar
nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas
izceļojušas no pastāvīgās dzīvesvietas Latvijas Republikas Liepājas pilsētā, un
ir atgriezušās Liepājas pilsētā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo
platību; personas, kuras ir Liepājas pilsētai nepieciešami speciālisti un
pašvaldības, tās iestāžu vai uzņēmumu darbinieki, ja tās dzīvo citā pašvaldībā
un to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas. Šīs personas
reģistrē ar darba devēja un Liepājas pilsētas domes vadības saskaņojumu.

Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret
citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā
esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret lielāku vai labiekārtotāku
dzīvojamo telpu sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem,
ja personai par dzīvojamo telpu nav īres un komunālo maksājumu parāda.

Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret
citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā
esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu, pret
dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni),
kā arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos
stāvos. Arī personas, kuras dzīvo sociālajā mājā un strādā, ja šīs personas
regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.

Sociālajās mājās tiek izmitinātas personas, kuras tiek
izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu un to apgādībā ir
nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas
personas (vai to apgādībā ir šīs personas); persona īrē pašvaldības īpašumā
esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt
sociālo dzīvokli; persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;
persona, kuras apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi,
politiski represētas personas, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskai vai
juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas
īres līgumu izbeidz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā
daļā paredzētajos gadījumos;

personas, kuras īrē dzīvojamo telpu istabas plānojuma
sociālā dzīvojamā mājā un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma
nosacījumus.  

Ārpus kārtas – bez
pajumtes palikušie

Ārpus kārtas, proti, neatliekami un bez reģistrācijas rindā
pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas personai, kuras īrētā vai īpašumā
esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes,
avārijas vai citas katastrofas rezultātā, uzsver Nekustamā īpašuma pārvaldē,
piebilstot, ka 2015.gadā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrētas 6 ugunsgrēkā
cietušām personām un ģimenēm.

”Uz pašvaldības dzīvokļa īri nevar pretendēt, ja personas
īpašumā ir cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa,” norāda pārvaldē: ”Palīdzības
sniegšanu atliek uz 5 gadiem, ja persona pati pasliktinājusi savus dzīves
apstākļus – apmainot dzīvojamo telpu, atļaujot to privatizēt trešajai personai,
pārdodot vai kādā citā veidā atsavinot savu dzīvojamo platību, kā arī iemitinot
tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, vai
apakšīrniekus.”

Mīnētās tiesību normas konkrēti noteic nosacījumus, kuriem
personai jāatbilst, lai tā varētu prasīt pašvaldības palīdzību. Tiesības uz
sociālo palīdzību dzīvokļa jautājumā nav garantētas visām personām, bet tikai
tādām, kas atbilst tiesību normās – likumā un pašvaldību saistošajos noteikumos
– noteiktajiem kritērijiem.

Atteikta pašvaldības dzīvokļa īre tiek, ja persona vai ģimene
neatbilst likumā un pašvaldības sasitošajos noteikumos noteiktajiem
kritērijiem.

Ģimenes, kurā ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni,
pašvaldības dzīvokļa īrei var tikt reģistrētas, ja tās ir atzītas par
maznodrošinātām (statusu nosaka un izziņu par atbilstību izsniedz sociālais
dienests) un ģimenei jāatbrīvo no īrētais dzīvoklis (ir saņemts rakstveida
uzteikums īres līgumam) – tad palīdzība sniedzama pirmām kārtām. Uz lielāku
dzīvojamo platību vispārējā kārtībā pretendē maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes
vai ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu, ja tās īrē tādu dzīvojamo telpu,
kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras
vecākas par deviņiem gadiem.

Dzīvokļa īres tiesību piešķiršana nav vienīgais palīdzības
veids, uzsver pašvaldībā. Trūcīgām un maznodrošinātām personām pašvaldība
piešķir dzīvokļa pabalstu, ko iespējams saņemt arī tad, ja dzīvokli īrē no
īpašnieka.

Taujāta par pirmās lasītājas pieminēto dzīvokli Ugāles ielā
7, Z.Lazdāne paskaidroja: ”Dzīvoklis ir atbrīvots, ar tiesas spriedumu izliekot
no tā iepriekšējo īrnieci. Dzīvoklis atstāts ļoti sliktā stāvoklī,
reģistrācijas secībā tiek piedāvāts īrei.”

Rindā simtiem
potenciālo īrnieku

Portāls vairakkārt pārliecinājies, ka lielākoties pilsētas
pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi pēc iepriekšējo īrnieku izvākšanās no tiem,
ir sliktā stāvoklī.

”Dzīvokļi īrei tiek piedāvāti tādā stāvoklī, kādā tie
atbrīvoti,” skaidro Nekustamo īpašumu nodaļā: ”Brīvo, kapitāli remontējamo,
dzīvokļu remonts tiek veikts budžetā tam paredzēto līdzekļu ietvaros.”

2015.gadā remontēti 20 dzīvokļi, kas izīrēti maznodrošinātām
personām – bāreņiem, pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm.

2015.gadā izīrēti pavisam 286 dzīvokļi, tajā skaitā 63 – sociālajās
mājās. Pērn atbrīvojās no jauna 278 dzīvokļi, tajā skaitā 63 sociālajās mājās.

2015.gadā pašvaldības dzīvokļa īrei uzņemtas uzskaitē 295
personas, tajā skaitā 63 uz sociālajām mājām. Pašlaik pašvaldības dzīvokļu
izīrēšanai uzskaitē reģistrētas 355 personas.

Pilsētā ir 5 sociālās dzīvojamās mājas ar 567 dzīvokļiem.
Sociālajā mājā Flotes ielā 14 ir izveidoti atbalsta dzīvokļi, kuros uz laiku
var izmitināt krīzes situācijā nonākušas ģimenes ar bērniem. 

_____________ 

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot
sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams
iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz