Atpūtnieku skaits brīvā dabā šogad krietni pieaudzis. Par to, ka viņu vidū netrūkst nekauņu, kas ignorē aizlieguma zīmes, “Kurzemes Vārds” pārliecinājās svētdienā, 24. maijā, kad Bernātu dabas parkā kāpās bija novietots kemperis. Pārkāpums acīmredzams, taču Nīcas novada Pašvaldības policija nebija sazvanāma. “Esmu darbā, neesmu dienestā,” saka tās priekšnieks Guntis Grantiņš, skaidrojot, ka abi policisti strādā noteiktu darba laiku.

Nav dzīvības un nāves jautājums

Pēc viņa teiktā, pašvaldības policistu dežūras Nīcas novadā netiek nodrošinātas. “Mēs arī patrulējam iespēju robežās dabas parkā, kur notiek kāpu izbraukāšana, ir sastādīti daudzi protokoli. Darām to arī brīvdienās. Taču tie ir līdzekļi, jo tās ir virsstundas. Tajā laikā, kad mēs tur neesam pieejami, ir pieejama Valsts policija, kura dežurē,” norāda G. Grantiņš. “Uz zvaniem cenšos atbildēt, taču, piedodiet, tā ir mana brīvdiena, ja es nevaru palīdzēt, tad es neatbildu, ne vienmēr man ir klāt telefons.” Viņš atzīst, ka neatļautā vietā nolikts kemperis nav “dzīvības un nāves jautājums, tas tiek izvērtēts, un Valsts policija aizbrauks un apskatīsies, ja būs tuvumā”.

Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis pastāsta, ka Pašvaldības policijas štatā šobrīd ir priekšnieks un vecākais inspektors: “Mums ir neaizpildīta trešā štata vieta, jaunākais inspektors. Līdzšinējā pieredze ir šāda – kamēr nav sākusies tūrisma sezona, priekšnieks un vecākais inspektors strādā pēc summētā darba laika. Viņi paši izvēlas, sestdienu vai svētdienu, kad apbraukā gan pludmali un kāpas, gan dabas parkus un kontrolē situāciju.” Sākoties intensīvai tūrisma sezonai, par ko šogad neesot īstas skaidrības, kad tad tā sākas, ņemot vērā vēl nesen slēgtās robežas, policisti strādājot brīvdienās, bet atpūšoties, piemēram, pirmdienā. “Vajadzības gadījumā uz sezonu esam aizpildījuši arī trešo štata vietu,” saka A. Petermanis. Pašvaldības vadītājs zinot, ka vasaras sezonas laikā daudzi tūristi “ielien pēc iespējas dziļāk krūmos ar nesodītības pārliecību”. Arī viņš uzsver, ka ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Latvijā nodarbojoties Valsts policija, un pašvaldībai var arī nebūt savas policijas. A. Petermanis iesaka izmantot Valsts vides dienesta mobilo aplikāciju “Vides SOS”, lai ziņotu inspektoriem par pārkāpējiem.

Nenormāls nenormēts darba laiks

Rucavas novadā algo tikai vienu šādu štata vienību. Pašvaldības policijas priekšnieks ir Elvijs Reķēns. “24 stundas viņš strādā. Nav nekad bijis tā, ka neatsaucas,” apgalvo novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits, “ir nenormāls un nenormēts darba laiks.” Ar vienu policistu esot par maz, tomēr dome neapsverot algot vēl kādu, īpaši tuvojoties novadu reformai. “Labāk viens un atalgots, nevis divas pusītes un nekā,” domā J. Veits.

Viņš atzīmē, ka šobrīd ar tūristiem “vēl nav tik traki”, taču problēmas kopumā esot un tūristu un makšķernieku pieplūduma laikā noderētu kaut vai vides inspektors. Rucavas pašvaldības policists sezonas laikā dodoties kopīgos reidos Papes dabas parkā ar Valsts policiju, Dabas aizsardzības pārvaldi, Pasaules Dabas fondu. “Bet riktīgu rezultātu nav,” vērtē J. Veits. “Vajadzētu stingrākus noteikumus. Ja teritorijas plānojumā mums ir dabas liegums, kur būvniecība nav atļauta, tad visādi izbraukātāji izdara daudz lielāku postažu, nekā ja kāds celtu māju.”

Ar tādiem pašiem vārdiem – “24/7 visu mēnesi” – Pāvilostas novada pašvaldības policijas darba laiku raksturo domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Arī šajā novadā ir gara pludmale un Ziemupes dabas parks. “Maiņās strādā visi četri cilvēki. Katrs pa diennaktij rauj cauri un tad atpūšas. Ir grafiks, noteikti reidi, protams, tikai mēs zinām, kad un kur viņi brauks.” Viņš atzīst, ka policistu varētu būt vairāk, agrāk viens vēl strādājis Vērgalē. “Kadru jautājums tas ir vairāk, taču arī finanšu – abpusēji,” saka U. Kristapsons. Tā kā vajadzības gadījumā vēl iesaistoties Valsts policija, varot iztikt.

Reģistrējam un nododam

Kurzemē darbdienu vakaros un brīvdienās strādā Liepājas pilsētas, Ventspils pilsētas, Aizputes novada, Kuldīgas novada, Talsu novada un Saldus novada pašvaldības policijas, “Kurzemes Vārdu” informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova. “Ir gadījumi, kad iedzīvotāji zvana Valsts policijai par notikumiem, kas ir Pašvaldības policijas kompetencē, taču arī šādus notikumus mēs iereģistrējam un nododam informāciju attiecīgās pašvaldības policijai. Līdz ar to, ja iedzīvotāji nevar sazvanīt Pašvaldības policiju, informāciju var nodot Valsts policijai, un, ja tas būs iespējams, mēs reaģēsim, taču gadījumā par automašīnu, kura novietota kāpās, var uzrakstīt arī iesniegumu Latvijas valsts portālā, izmantojot e-pakalpojumu “E-iesniegums iestādei”, klāt pievienojot fotogrāfijas, vēlams, pat videomateriālus, kuros redzams, kur atrodas zīme un cik tālu ir iebraukusi automašīna,” viņa iesaka. Protams, varot būt gadījums, kad transportlīdzekļa vadītājam ir pašvaldības izdota atļauja un viņš drīkst iebraukt kāpu zonā, taču to Pašvaldības policija izvērtēs administratīvās lietvedības laikā.