Vēl pērn decembra pašās beigās rakstījām, ka gaidāmas trīs slimnīcu precības: par apvienības veidošanu bija vienojušās Liepājas Reģionālā slimnīca, Kuldīgas slimnīca un Saldus Medicīnas centrs.

Taču tagad tam ir pārvilkta trekna svītra – Kuldīgas pašvaldība ir paziņojusi, ka nekādas apvienības ar Liepāju nebūs.

“Paliekot apvienībā ar Saldu un Liepāju, mēs riskējam zaudēt Kuldīgas slimnīcu,” – tā atteikšanos veidot apvienību ar Liepājas Reģionālo slimnīcu pamatojis Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Sarunā ar “Kurzemes Vārdu” viņš skaidroja trīs galvenos šāda lēmuma iemeslus.

“Pirms Ziemassvētkiem mēs, visu trīs slimnīcu pārstāvji, tikāmies un parakstījām tādu kā savstarpējās sadarbības memorandu, kura 13 punktos bija noteiktas pamatnostādnes, kas turpmāk būs katrā slimnīcā,” skaidroja Ivars Eglītis. “Tas paredzēja, ka Kuldīgā tiks attīstīta neatliekamā palīdzība, atstāta dzemdniecība, taču netiks attīstītas jaunas jomas. Mūs tas apmierināja. Tomēr jau drīz vien liepājnieki gan oficiālās, gan neoficiālās sarunās pauda viedokli, kas bija pilnīgi citādāks nekā šajā dokumentā. Otrs iemesls – Liepājas kolēģi sabiedriskajā telpā izplatīja apšaubāmu informāciju par Kuldīgas slimnīcu, kas nepavisam nebija smuki. Trešais – man joprojām nav saprotama liepājnieku tik asā vēršanās pret to, ka, veidojot visā valstī vienoto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, tā vadības centru iecerēts izvietot Kuldīgā.

Es kā bijušais veselības ministrs šīs lietas skatu plašāk. Liepājnieku rīcība ir šaurs skatījums uz lietām, kas mums nav pieņemama. Tas vairs nav lokālpatriotisms, kas ir atbalstāms, bet gan lokālšovinisms, kas nekādi nav atbalstāms, jo tā ir sava labuma gūšana uz kaimiņu izmisuma rēķina. Taču tāpēc nav notikuši nekāda traģēdija. Mēs tāpat kā līdz šim turpināsim sadarboties ar Liepājas kolēģiem specializētajās jomās, piemēram, invazīvajā kardioloģijā un citās. Starp mums nav nekāda naida, gluži vienkārši atšķirīgas lietu izpratnes dēļ netiks īstenots labs sadarbības projekts.”

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, komentējot šo kuldīdznieku lēmumu, sacīja īsi: “Tā ir viņu izvēle!” Un skaidroja: “Manuprāt, tā noticis tāpēc, ka mēs godīgi pateicām, kas līdz ar apvienības izveidošanu varētu mainīties Kuldīgas slimnīcā. Mēs, protams, varējām solīt, ka nekas nemainīsies, taču tā nebūtu bijusi taisnība – to kuldīdznieki paši zina no pieredzes, kad Kuldīgas slimnīcai pievienoja Aizputes slimnīcu. Nepalika bez izmaiņām.”

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Edvīns Striks notikušajā neko ārkārtēju nesaskata: “Liepājas slimnīca ar saviem speciālistiem ir pietiekami pašpietiekama, un mēs turpināsim sniegt palīdzību visiem, kam vien tā būs vajadzīga.”

Tikmēr interesantas izvēles priekšā nonācis Saldus Medicīnas centrs, jo tam tagad ir divi pielūdzēji, ar kuriem veidot apvienību: Kuldīgas slimnīca vai Liepājas Reģionālā slimnīca. “Ko darīsit?” “Kurzemes Vārds” jautāja Saldus Medicīnas centra valdes priekšsēdētājam Ingemāram Harmsenam. “Skatīsimies, kuram būs lielāks pūrs!” viņš pasmējās. Tomēr nopietni piebilda, ka tā nav viņa, bet gan Saldus pašvaldības izvēle. “Es domāju, ka Bārzdiņam un Eglītim vēlreiz ir jāapsēžas pie viena galda un kopīgi jāizrunā šīs lietas,” sacīja I. Harmsens. Saldus domes deputāti solījuši šādu tikšanos noorganizēt. “Es gribētu, lai šis process, kas jau ir ieildzis, reiz beigtos,” vēl piebilda I. Harmsens. Viņš uzskata, ka skaidrība, visticamāk, būšot pēc 17. jūnija, kad Saldū gaidāma domes sēde, kuras darba kārtībā būs jautājums par slimnīcu apvienības veidošanu. “Katrā ziņā mums, saldeniekiem, nekāds ļaunums nav ne no kuldīdzniekiem, ne no liepājniekiem. Savukārt labumi – tas ir diskutabls jautājums,” sarunas nobeigumā sacīja I. Harmsens.

Atgādināsim, ka pamatideja, veidojot slimnīcu apvienības, ir līdzekļu ekonomija un resursu racionāla izmantošana. Turklāt, kā solījusi valsts, slimnīcām, kas izveidos apvienības, katrai tiks papildu investīcijas pusmiljona latu apjomā.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”